Kārlis Šadurskis

Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs

Dzimšanas gads: 1959.

Izglītība:

• Rīgas Tehniskā universitāte, lietišķās matemātikas specialitāte (1982)
• turpinot akadēmisko izglītību, ieguvis matemātikas zinātņu kandidāta grādu, ko nostrificēja kā dr. math. 1992. gadā.

Profesija: matemātiķis

Zinātniskās publikācijas: 

• vismaz 40 zinātnisko rakstu publikācijas 

Grāmatas: NAV

Publikācijas presē:

• Kādas varētu būt sekas, ja Lielbritānija no Eiropas Savienības aizies bez līguma? /Kurzemes Vārds, 2018/
• Par izglītības attīstību /Liesma, 2018/
• Iegūs valsts un sabiedrība /Liesma, 2017/
• Skolās jāmācās latviski /Latvijas Avīze, 2014/
• Jāveic pilnīga pāreja uz izglītību latviešu valodā /Liesma, 2013/
• Trāpīt ābolā /Latvijas Avīze, 2012/
• Jānim Dombravam jāatvainojas! /Latvijas Avīze, 2011/
• Bagāta latviešu nācija /Latvijas avīze, 2011/
• «Labais» «SC» un «sliktais» «PCTVL» balso vienādi /Latvijas Avīze, 2010/
• Ieguldīsim intelekta ekonomikā! /Diena, 2008/
• Nekustamie īpašumi. Vai pareizais scenārijs vēl eksistē? /Diena, 2008/
• Gatavo nelietību? /Latvijas Avīze, 2008/
• Valodas kaprači? /Latvijas Avīze, 2007/
• Vai Latviju tomēr nozags? /Diena, 2007/
• Referendumā balsosim PAR! /Diena, 2007/
• Vai skolā mācīsimies līdz Jāņiem? /Diena, 2007/ u.c.

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

• KEM parlamentārais sekretārs
• 13.Saeimas deputāts (2021. gada 25. oktobris — 2022. gada 1. novembris);
• Rīgas domes deputāts (2020 – 2021)
• 12.Saeimas deputāts;
• Izglītības ministrs Māra Kučinska valdībā (2016-2018)
• Izglītības ministrs Eināra Repšes valdībā (2002-2004)
• Eiropas Parlamenta deputāts (2011-2014 un 2018-2019)
• 10.Saeimas deputāts;
• 9.Saeimas deputāts;
• 8. Saeimas deputāts

Dalība partijās:

• Vienotība (kopš 2011) – valdes loceklis
• Pilsoniskā Savienība (2008—2011)
• Jaunais laiks (2002—2008) /viens no partijas dibinātājiem/
• Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (LNNK)

Dalība komercsabiedrībās:

• NAV

Darba pieredze:

• Latvijas Tehniskā universitāte – profesors
• LR 13.Saeima – deputāts
• Eiropas Inženierizglītības asociācijas (SEFI) Matemātikas darba grupas (MWG) biedrs;
• Latvijas matemātikas biedrības biedrs;
• Latvijas Zinātnieku savienības — biedrs;
• Latvijas Statistiķu asociācijas loceklis;
• Vairāku LR Saeimas sasaukumu deputāts;
• Veic mācību un metodisko darbu RTU — lekciju kursu, bakalaura, maģistra darbu, doktora studiju vadību;
• Strādāja Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas katedrā par docentu, vēlāk asociēto profesoru, katedras vadītāju, tagad — profesoru Matemātikas nozarē, Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas apakšnozarē; 

Parādsaistības:

• NAV

Ģimene:

• precējies, ir meita

Sociālie tīkli:

• Kārlis Šadurskis (@Sadurskis) / Twitter
• Kārlis Šadurskis | Facebook

Papildu informācija:

• 2022.gadā, līdz ar Krišjāņa Kariņa Ministru kabineta apstiprināšanu, K. Šadurskis kļuva par jaunās Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentāro sekretāru;
• 2022.gadā 14.Saeimas vēlēšanās kandidē “Jaunās Vienotības” sarakstā Rīgā, taču saņem visvairāk svītrojumu no visiem JV kandidātiem un 14.Saeimā neiekļūst;
• 2018. gada rudenī K. Šadurskis kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no apvienības “Jaunā Vienotība” saraksta, taču netika ievēlēts. Deputāta mandātu ieguva, A.Pabrikam stājoties aizsardzības ministra amatā;
• 2016. gada 11. februārī Saeima apstiprināja Māra Kučinska Ministru kabinetu, K. Šadurskis atkārtoti kļuva par izglītības un zinātnes ministru. Esot ministra amatā, viņš panāca atbalstu pakāpeniskai pārejai uz vidējo izglītību tikai latviešu valodā;
• 2004. gada skolu reforma
  • Sakarā ar skolu reformu 2000. gadu sākumā Tautas saskaņas partijas deputāti apstrīdēja Satversmes tiesā likuma ierobežojumus par mācību satura apguvi valsts valodā ne mazāk kā trijās piektdaļās no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas. Spriedums lietā Nr. 2004-18-0106 tika pieņemts 2005. gada 13. maijā. Satversmes tiesa nosprieda, ka tiesiskās vienlīdzības princips (Satversmes 91. pants) liek vienādi izturēties tikai pret personām, kas ir vienādos un salīdzināmos apstākļos. Šis princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos. Satversmes tiesa atzīmē, ka pie mazākumtautības piederoša persona neatrodas vienādos apstākļos ar personu, kura pieder pie pamatnācijas. Starp kritērijiem, kas nosaka šādu atšķirību, var minēt valodu un etnisko piederību (sprieduma 13. punkts). Atzīstot, ka apstrīdētai normai ir leģitīmi mērķi — valsts valodas lietojuma stiprināšana un citu personu tiesību aizsardzība (sprieduma 16. punkts), Satversmes tiesa tomēr norādīja: “20.2.3. Lai gan šobrīd nav pierādāma apstrīdētās normas ietekme uz izglītības un izglītošanas procesa kvalitāti, ir jābūt tādam mehānismam, ar kura palīdzību turpmāk varētu konstatēt kvalitātes izmaiņas. It īpaši tas attiecas uz izglītošanas procesa kvalitāti. Tās izmaiņas šobrīd ne tikai var kontrolēt, bet pat ir aktīvi jākontrolē. To pieprasa Satversmes 112. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz izglītību. Bez tam no šā teikuma izriet, ka kvalitātes kontroles mehānismam jābūt objektīvam, vispusīgam, profesionālam, regulāram, kā arī uz zinātniskām atziņām un metodēm balstītam. Valstij ir pienākums nodrošināt tādu datu ieguvi, kurus analizējot varētu pieņemt izsvērtus lēmumus, kā arī sabiedrībai, izglītojamiem un viņu vecākiem sniegt informāciju par izglītības kvalitātes izmaiņām un izglītošanas procesa norisi.”
    (avots: Wikipedia)
• Pedagogu algas noteikšana
  • 2018. gada 21. februārī Izglītības un zinātnes ministrija zaudēja tiesvedību Satversmes tiesā pret 21 Saeimas deputātu, kas apstrīdēja ministrijas izstrādātos Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumu Nr. 350 „Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība” 91. punktu un Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” 27. punktu lietā Nr. 2017-11-03, atzīstot tos par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantiem un spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža.
  • Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs Izglītības likumā nav noteicis specifisku pedagogu iedalījumu, citstarp arī atkarībā no amata vai specializācijas, bet Ministru kabinets, izdodot Noteikumu attiecīgos punktus, ir paredzējis likumos nenoteiktus kritērijus — pedagogu iedalījumu atkarībā no ieņemamā amata un specializācijas. Tātad Ministru kabinets ir darbojies pretēji Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošajam varas dalīšanas principam, pārkāpis likumdevēja piešķirto pilnvarojumu un rīkojies ultra vires, kas neatbilst Satversmes 1. un 64. pantiem.
    (avots: Wikipedia)

• No 2002. līdz 2004. gadam izglītības ministrs Šadurskis reformēja mazākumtautību skolas. Toreiz pēc tā saukto krievu skolu aizstāvju uzsaukuma ielās notika protesti. Šadurski iesauca par “melno Kārli”. Šadurskim izdevās panākt, ka mazākumtautību skolās 60% mācību vielas ir jāpasniedz latviešu valodā. Tolaik krievu protestētāji dziedāja “Pink Floyd” dziesmu “Another Brick In The Wall”, vārdus “Hey, teacher, leave those kids alone” aizvietojot ar “Čornij Karļis, russkim školam bitj” (https://youtu.be/BpS3k0HD6i8);