Sabiedrībai liks savilkt jostas, bet aizņemsies divus miljardus investīcijām uzņēmumos

Šonedēļ apstiprinātā valdība četru gadu laikā plāno griezt izdevumus divu miljardu apmērā un vēl miljardu iekasēt no ekonomikas ar citām metodēm. Piemēram, iesaldējot neapliekamā minimuma palielināšanu. Nodokļu atvieglojumus sola tikai uzņēmējiem un turīgiem ārzemniekiem. Tas viss pamatots ar pārāk lielo valsts parāda slogu. Tajā pašā laikā valdība apņēmusies veidot jaunu fondu, kurā nonāks lielākie valsts uzņēmumi. Un te parādās pretruna, jo fonds aizņemsies divus miljardus eiro, kas arī skaitīsies kopējā valsts parādā, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Pusotru mēnesi pēc Saeimas vēlēšanām šonedēļ parlaments apstiprināja jauno Andra Kulberga (AS) valdību. Tās deklarācijā galvenie solījumi ir savest kārtībā valsts finanses un iekustināt ekonomiku.
“Latvijas ekonomikai jāaug straujāk. Valsts izdevumi jāsamēro ar mūsu iespējām. Un augošs parāds nozīmē arī augošus maksājumus,” teica Kulbergs savā uzrunā Saeimā.
Četru gadu laikā jaunā valdība sola ietaupīt divus miljardus eiro. Tas notiks, samazinot un likvidējot valsts iestādes, reformējot slimnīcu un skolu tīklu, samazinot budžeta naudas piešķiršanu vārdā neminētiem mērķiem. Pārskatīs izdevumus, kam katru gadu noteikta indeksācija.
Tajā pašā periodā valsts nopelnīs vismaz papildu miljardu. Nodokļu ieņēmumi augs, jo attīstīsies ekonomika, kā arī tiks īstenoti “ieņēmumu palielināšanas pasākumi”. Kādi ir šie pasākumi, deklarācijā nav minēts. Bet nedēļu iepriekš Kulbergs īpaši sasauktā preses konferencē minēja “Latvijas valsts mežu” brīvos līdzekļus, jauna ievedmuitas nodokļa ieviešanu un iedzīvotāju neapliekamā minimuma celšanas iesaldēšanu. Ietaupīt premjers vēlējās arī, samazinot maksājumus par slimības lapām.
Neapliekamais minimums, eiro
2022. gada 1. janvārī – 350
2022. gada 1. jūlijā – 500
2023. gadā – 500
2025. gadā – 510
2026. gadā – 550
2027. gadā – 570
Valsts kontrole ieteikusi pārskatīt esošos nodokļu atvieglojumus, kuru dēļ ik gadu valsts budžetam garām iet ap 2,5 miljardiem eiro. Taču valdība sola jaunus nodokļu atvieglojumus: samazinās kapitāla pieauguma nodokli, ko maksā par ienākumiem no obligācijām, akcijām un citiem vērtspapīriem (no 25,5 līdz 17%), lielās investīcijas saņems uzņēmumu ienākuma, nekustamā īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides. Turīgiem ārvalstniekiem būs pieejams fiksētā nodokļa režīms.
Sešus miljardus eiro ekonomikā sola iepludināt ar jauna Latvijas attīstības fonda izveidi. Tam nodos valstij piederošās uzņēmumu akcijas. Sākumā septiņas kompānijas: Latvenergo, Latvijas Valsts meži, Augstsprieguma tīkls, Valsts nekustamie īpašumi, Latvijas Loto, Tet un LMT. To kapitāla vērtība ir 7,5 miljardi eiro. Vēlāk fondā varētu nonākt vēl Starptautiskā lidosta “Rīga”, “Latvijas Pasts” un “Altum”. Septiņus no šiem uzņēmumiem likums aizliedz privatizēt.
Jaunais fonds izlaidīs obligācijas, tādā veidā aizņemoties līdz 2 miljardiem eiro. Iepriekš Kulbergs minējis, ka valsts uzņēmumu akcijas varētu arī kotēt biržā.
Par šī fonda izveidi atbildīgs būs Uldis Tatarčuks, kurš pagaidām ir “Tet” valdes priekšsēdētājs, bet drīzumā viņu virzīs par Ministru prezidenta biedru ekonomikas attīstības jautājumos. Viņš aizvien neizslēdz valsts uzņēmumu akciju pārdošanu biržā.
Tatarčuka šobrīd vadītā kompānija ir starp tām, ko plānots ieguldīt jaunajā fondā. Tuvākajā laikā valdība arī lems par “Tet” un LMT apvienošanu, kur abu uzņēmumu viedokļi ir kardināli atšķirīgi.
Jaunais finanšu ministrs Kārlis Purgailis pašlaik pārvalda investīciju fondus, kam būtu jāiegulda jaunajā valsts fondā.
Ar obligācijām aizņemto naudu fonds caur banku kredītu garantijām vai aizdevumiem ieguldīs aizsardzības uzņēmumos, robotizācijā un jaunu mājokļu būvniecībā reģionos vai esošo renovēšanā pilsētās. Mājokļu siltināšanai jau tagad atbalstu piedāvā cits valsts uzņēmums – ALTUM. Jaunais fonds dibināšot vēl vienu valsts kompāniju, kas nodarbosies ar energoservisa pakalpojumiem.
Caur obligācijām piesaistītais divu miljardu aizņēmums tiks pieskaitīts valsts kopējam parādam un budžeta deficītam. Par to maksās arī augstākus procentus nekā tad, kad valsts aizņemas bez starpniekiem, jo valsts kredītrisks ir viszemākais.
Obligācijas plānots izlaist jau nākamā gada beigās. Jaunais finanšu ministrs ir optimistisks, ka pēc gada vai diviem izdosies pārliecināt Eiropas Komisiju, ka fonds ir neatkarīgs un nav valsts pārvaldes sastāvdaļa. Kulbergs kā piemēru min līdzīgus finanšu instrumentus Slovākijā un Austrijā. Tur šie fondi gan aizvien ir daļa no valsts parāda aprēķiniem.
Tatarčuks nodarbosies ar vajadzīgo likumu un noteikumu izstrādi, fonda dibināšanu. Uz tā vadīšanu gan nepretendēšot.
Kā fonds atmaksās aizņemto naudu, skaidrības nav, jo investīcijas ienākumus uzreiz neradīs. Kapitālsabiedrību dividendes pašlaik nonāk valsts budžetā, bet fondā par to konkurēs arī jaunais pārvaldnieks. Iesaistītie atzīst, ka par šo vēl notiks diskusijas. Publiski gan izskan, ka fondu dibinās jau šogad.
Premjers Kulbergs iepriekš bijis Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē. Tur viņš strādājis ar Uldi Tatarčuku, topošo premjera biedru ekonomikas attīstības jautājumos. Arī jaunais Valsts kancelejas vadītājs nāk no šīs pašas organizācijas vadības.
Tuvāko mēnešu laikā jaunajai valdībai jāizveido nākamā gada budžets jau ar solītajiem samazinājumiem.
Jaunajā deklarācijā nav solījumu par pensiju indeksāciju vai minimālās algas celšanu. Bet par atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī skolotāju un kultūras darbinieku algu palielinājumu teikts, ka tas būs atbilstošs budžeta iespējām.
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
Latvija aizņemas 3,5 miljardus eiro drošības stiprināšanai 11
-
Partijas zīlē kafijas biezumos – paņems Kulbergs koalīcijā vai nepaņems? 7
-
Liepnieks un Jaunups komentē jaunās valdības ministrus, valdības veidošanu un ieskatās valdības deklarācijā 11
-
Kulbergs aicina “Tet” vadītāju Tatarčuku koordinēt Attīstības fonda izveidi 17
Lasītākie raksti
Skatīt vairāk-
Krievija izsludinājusi meklēšanā 117 Latvijas esošās un bijušās amatpersonas; vismaz viens mēģinājums nolaupīt LV pilsoni jau ir bijis 9
-
Apinis: Aizgāju uz preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt 3
-
Pieci kriminālprocesi, gadiem ilga bezdarbība un aizdomas par iespējamu noziedzīgu ietekmi 8
-
Rīga zaudējusi vairāk nekā 740 tūkstošus eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma modernizācijai 9
Komentāri (4)
Respektīvi, sanāk, šī aizņemšanās ar fonda starpniecību ieķīlā minētos uzņēmumus, un ja aizdevējam nevarēs atdot naud a, tad aizdevējam piederēs daļa no uzņēmumiem vai pilnībā, jo jūs aizņematies no kāda?
Oi, kad atjaunos veco cukurbiešu fabriku Krustpilī?
Nav maizes? Ēdiet kūkas!
Šī valsts ir nolemta, jo, atšķirībā, piemēram, no Francijas, kas spēja izkārpīties no tumsas un tirānijas un nodibināt savu Republiku, Latvijā vairs nav krtiskās masas ar Jakobīņu kaisli, prātu un drosmi.
Nu tur vēl ir bijuši dažādi solījumi par pusslodzes darba iespēju atjaunošanu un vēl viskautkas.Tomēr tā kontekstā ar notiekošo pasaulē šitas viss izskatās kā gatavošanās ekonomikas recesijai vairāku gadu garumā.Prognozējamais fondu tirgus stāvoklis uz decembra vidu varētu būt katastrofāls, līdz ar to uz 15-20% samazinātos naudas cirkulācija un iestātos pamatīgas ziepes gan valsts budžetā ar nodokļiem, gan iespējām nopelnīt reālajā ekonomikā.Ja G7 nākamgada sākumā nenovienosies ieslēgt printeri vēl ātrāk, mums gaidāmi pāris draņķīgi gadi.