“Apvienotais saraksts” (AS) rosina no nākamā gada samazināt politisko partiju valsts finansējumu vismaz par 15%, vienlaikus mīkstinot ierobežojumus tā izlietošanai. Pret šo ieceri iebilst Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), vēsta LTV raidījums “de facto”.
Šogad partijām no valsts budžeta aprēķināti aptuveni 6,7 miljoni eiro. Pēc Saeimas vēlēšanām finansējuma sadalījums mainīsies: AS nākamgad varētu saņemt aptuveni 1,3 miljonus eiro, “Latvija pirmajā vietā” – ap miljonu, bet Nacionālā apvienība un “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” – katra aptuveni 850 000 eiro.
Savukārt “Jaunās Vienotības” finansējums varētu sarukt līdz 700 000 eiro, bet Zaļo un Zemnieku savienībai – līdz nepilniem 300 000 eiro. Valsts finansējumu zaudēs “Stabilitātei!”, “Gobzema saraksts” un Jaunā konservatīvā partija.
Valsts nauda sedz arī ievērojamu daļu priekšvēlēšanu kampaņu izdevumu. AS kampaņai iztērējusi gandrīz 765 000 eiro, no kuriem 64% bija valsts finansējums. “Latvija pirmajā vietā” un Nacionālajai apvienībai tas sedza aptuveni 70% kampaņu izmaksu.
AS valdes līdzpriekšsēdētājs Edgars Tavars vēlas arī pilnīgāku pārskatāmību — lai partiju tēriņi būtu publiski pieejami no pirmā iztērētā eiro. KNAB šo ieceri atbalsta un rosina detalizētus izdevumu pārskatus iesniegt kopā ar gada pārskatiem.
Vienlaikus Tavars aicina pārskatīt pašreizējo kārtību, kas ierobežo katras partiju izdevumu kategorijas – reklāmas, partijas uzturēšanas un saturiskā darba – tēriņus līdz 60% no gada laikā saņemtā valsts finansējuma. “Tam 60% skaitlim pamatojums nebija nekur nekāds. Tas bija no gaisa paņemts, vienkārši iedomāts skaitlis,” viņš apgalvoja.
KNAB šādu ierobežojumu atcelšanai kategoriski iebilst, jo partijas varētu gandrīz visu valsts naudu novirzīt reklāmai vai biroja uzturēšanai. Biroja dati liecina, ka gandrīz puse partiju izdevumu jau pašlaik tiek tērēta reklāmai un saziņai ar vēlētājiem, bet politikas izpētei – tikai aptuveni 14%.
Eksperte Iveta Kažoka norādīja, ka valsts finansējums ir mazinājis partiju atkarību no lielajiem ziedotājiem, taču nav skaidrs, vai tas palīdzējis stiprināt pašas partijas.
“Dažas partijas patiesībā notur pie dzīvības ne tik daudz ideoloģija vai viņu biedri, bet pats fakts, ka tās diezgan ilgu laiku saņem valsts finansējumu,” viņa uzsvēra.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!