Ukrainas ģenerālprokurora Ruslana Kravčenko atkāpšanās izvērtusies atklātā konfliktā starp valsts tiesībsargājošajām un pretkorupcijas institūcijām. Kravčenko paziņoja, ka parakstījis dokumentus par aizdomu izteikšanu Nacionālā pretkorupcijas biroja (NABU) direktoram Semenam Krivonosam, taču viņa vadītā Ģenerālprokuratūra vēlāk atzina, ka šiem dokumentiem nav juridiska pamata, un anulēja attiecīgos ierakstus pirmstiesas izmeklēšanas reģistrā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 14. septembrī ar rīkojumu atstādināja Kravčenko no amata pienākumu pildīšanas un iesniedza parlamentā priekšlikumu par viņa atlaišanu. Balsojums Augstākajā radā paredzēts 15. septembrī. “Šim ģenerālprokuroram ir tikai viens ceļš – atbrīvošana no amata,” Zelenska nostāju citē The Kyiv Independent.
Kravčenko atlūgumu bija iesniedzis jau 7. septembrī pēc tikšanās ar prezidentu. Viņš savu lēmumu nodēvēja par apzinātu politisku soli un noliedza jebkādu saistību ar krāpniecisku zvanu centru aizsardzības shēmu, kuru izmeklē NABU un Specializētā pretkorupcijas prokuratūra (SAPO).
Kravčenko šajā kriminālprocesā nav izvirzītas apsūdzības, un viņš nav oficiāli nosaukts par aizdomās turēto. Pretkorupcijas iestādes apsūdzējušas vienu no viņa padotajiem – Ģenerālprokuratūras amatpersonu Serhiju Kropivu – par iespējamu dalību organizētā noziedzīgā grupā un naudas atmazgāšanu. Izmeklētāju versija: grupa par kukuļiem aizsargājusi zvanu centrus, kuri apkrāpuši Ukrainas un ārvalstu iedzīvotājus.
NABU publiskotajos izmeklēšanas materiālos figurējot arī kāds “priekšnieks”, kura tēvavārds un iepriekšējais amats Valsts nodokļu dienestā sakrīt ar Kravčenko biogrāfiju. Ierakstos esot apspriesti arī remontdarbi mājā, kurā dzīvojis ģenerālprokurors. Tomēr tā ir NABU izmeklēšanas versija, nevis tiesā pierādīts fakts, un Kravčenko apsūdzība nav celta. Viņš jebkādu līdzdalību iespējamajā shēmā noliedz. Reuters uzsver, ka Kravčenko nav nedz apsūdzēts, nedz oficiāli atzīts par aizdomās turēto.
Trieciens NABU vadītājam zaudē juridisko spēku
Jau pēc atlūguma iesniegšanas Kravčenko paziņoja, ka parakstījis paziņojumu par aizdomām NABU direktoram Semenam Krivonosam. Viņš apgalvoja, ka Krivonoss viltojis oficiālus dokumentus, lai iegūtu nelikumīgu labumu, un izmantojis fiktīvus ģimenes apstākļus, lai izvairītos no atbildības kādā senākā lietā.
Kravčenko arī paziņoja par līdzīgu dokumentu attiecībā uz vārdā nenosauktu personu, kas esot saistīta ar SAPO vadītāju Oleksandru Klimenko.
Krivonoss noliedza, ka viņam būtu likumā noteiktajā kārtībā izsniegts paziņojums par aizdomām. Arī NABU un SAPO norādīja, ka Kravčenko publiskajiem paziņojumiem neesot juridiska spēka, un nosauca tos par kārtējo uzbrukumu Ukrainas neatkarīgajām pretkorupcijas iestādēm.
14.septembra vakarā pati Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka nevienai personai attiecīgajā kriminālprocesā, tostarp nevienas pretkorupcijas iestādes vadītājam, paziņojums par aizdomām nav pienācīgi izsniegts. Prokuratūra atzina, ka nav arī juridiska pamata to darīt, tādēļ ieraksti pirmstiesas izmeklēšanas reģistrā anulēti.
Tādējādi radās ārkārtēja situācija: ģenerālprokurora publiski izziņoto lēmumu faktiski atcēla viņa paša vadītā iestāde, bet valsts prezidents vienlaikus pieprasīja parlamentam nekavējoties apstiprināt viņa atlaišanu.
Komandējums uz pasākumu, kurā viņš nebija ielūgts
Papildu jautājumus izraisījusi Kravčenko aizbraukšana no Ukrainas. Kā vēsta Ukrainas mediji, viņš 14. septembrī aptuveni pulksten 2.30 šķērsojis robežu ar dienesta automašīnu. Kravčenko pats bija apstiprinājis sev piecu dienu komandējumu uz Franciju.
Oficiāli brauciens noformēts dalībai Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pasākumā Parīzē par Ukrainas bērniem un starptautisko atbildību. Tomēr asamblejas pārstāvis The Kyiv Independent apliecinājis, ka ne Kravčenko, ne kāda cita Ģenerālprokuratūras pārstāvja piedalīšanās pasākumā nav bijusi paredzēta.
Kravčenko savukārt apgalvoja, ka ārvalstīs plānojis informēt starptautiskos partnerus par “patieso situāciju” Ukrainas pretkorupcijas sistēmā un pazīmēm, kas, viņaprāt, liecinot par nekontrolētu ietekmi uz NABU un SAPO.
Konflikts skar Ukrainas starptautisko uzticamību
Notiekošais vairs nav tikai jautājums par vienas amatpersonas iespējamo atbildību.
Atklātā apsūdzību apmaiņa starp Ģenerālprokuratūru, NABU un SAPO skar visas Ukrainas pretkorupcijas sistēmas uzticamību.
2025.gada vasarā Zelenska administrācija jau mēģināja pakļaut NABU un SAPO ģenerālprokurora kontrolei. Pēc sabiedrības protestiem un Rietumu partneru spiediena šo iestāžu neatkarība tika atjaunota. Tagad konflikts atkal aktualizējis jautājumu, vai Ukrainas pretkorupcijas institūcijas spēj darboties bez politiskas iejaukšanās.
Pretkorupcijas reformas ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem Ukrainas virzībā uz Eiropas Savienību un starptautiskā finansējuma saņemšanā. Tādēļ ģenerālprokurora mēģinājums vērsties pret NABU vadītāju, kam sekoja paša prokuratūras atteikšanās atzīt šo rīcību par juridiski pamatotu, rada ne tikai iekšpolitisku, bet arī nopietnu reputācijas risku Ukrainai.
Kravčenko atlaišana var izbeigt konfliktu ap konkrēto amatpersonu, taču neatrisina nopietnāko problēmu – politiskās ietekmes, prokuratūras neatkarības un savstarpējas uzticēšanās trūkumu Ukrainas tiesībsargājošajā sistēmā.
Vēl par šo tēmu:
Korupcijas skandāla ēnā atlūgumu iesniedzis Ukrainas ģenerālprokurors – Puaro
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!