Nedaudz vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka, piedaloties Saeimas vēlēšanās, iespējams ietekmēt to iznākumu un līdz ar to arī valstī notiekošos procesus. Tomēr SKDS aptauja atklāj ievērojamas viedokļu atšķirības starp dažāda vecuma un sarunvalodas grupām.
Kā vietnē “X” norāda sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, 2026. gada augustā 20,2% aptaujāto bija pilnīgi pārliecināti, ka ar savu dalību vēlēšanās spēj kaut ko ietekmēt. Vēl 30,5% atbildēja – “drīzāk jā”.
Tādējādi kopumā 50,7% jeb, noapaļojot, 51% respondentu tic vēlēšanu spējai ietekmēt politiskos procesus. Pretējās domās bija 42,8% jeb 43% aptaujāto, bet 6,5% bija grūti sniegt konkrētu atbildi.
“Vai, piedaloties Saeimas vēlēšanās, iespējams ietekmēt to iznākumu un līdz ar to arī procesus valstī? 2026. gada augustā tikai 20% bija par to cieši pārliecināti, bet 31% sliecās domāt, ka drīzāk var, kas summāri dod 51%. Savukārt gandrīz puse – 43% – domā, ka noteikti vai drīzāk nē,” aptaujas rezultātus komentē Kaktiņš.
Vislielākā ticība vēlēšanu ietekmei – jauniešu vidū
Aptaujas dati rāda īpaši lielu optimismu gados jaunāko respondentu vidū. Vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem 48% bija pilnīgi pārliecināti, ka dalība vēlēšanās ļauj ietekmēt procesus valstī, bet vēl 39% atbildēja – “drīzāk jā”. Kopumā tā domā 87% šīs vecuma grupas pārstāvju.
Starp respondentiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem vēlēšanu ietekmei tic 67% aptaujāto – 33% izvēlējušies atbildi “noteikti jā”, bet 34% – “drīzāk jā”.
“Aptaujas dati liecina, ka gados jaunākie – līdz 35 gadiem – ir visoptimistiskāk noskaņoti par savām spējām ar vēlēšanu starpniecību ietekmēt procesus valstī. Pēc tam, iespējams, pieaugot dzīves pieredzei, pārliecība daudziem noplok,” secina Kaktiņš.
Citās vecuma grupās šāda pārliecība ir ievērojami zemāka, tomēr tās samazinājums nav vienmērīgs. Vecumā no 35 līdz 44 gadiem vēlēšanu ietekmei tic 44%, vecumā no 45 līdz 54 gadiem – 50%, bet grupā no 55 līdz 64 gadiem – tikai 37% respondentu. Savukārt 65-74 gadu vecuma grupā tā domā 41%, bet vecāko – 75 gadus un vairāk sasniegušo – vidū 44%.
Izteikta plaisa starp valodu grupām
Vēl krasākas atšķirības vērojamas, salīdzinot respondentus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, liecina SKDS aptauja.
Latviešu valodā runājošo vidū 22% ir pilnīgi pārliecināti, ka ar dalību vēlēšanās iespējams kaut ko mainīt, bet vēl 34% sliecas tam piekrist. Kopumā pozitīvu atbildi snieguši 56% šīs grupas respondentu.
Krievu valodā runājošo vidū atbildi “noteikti jā” izvēlējušies 15%, bet “drīzāk jā” – 21%, kopējam pozitīvo atbilžu īpatsvaram sasniedzot 36%. Vienlaikus 54% krievu valodā runājošo uzskata, ka dalība vēlēšanās drīzāk vai noteikti neko mainīt nevar.
“Izskatās, ka latviski runājošie ir biežāk pārliecināti, ka dalībai vēlēšanās ir jēga – kopumā tā domā vai vismaz sliecas domāt 56% – salīdzinot ar krievvalodīgajiem. Šajā grupā vairāk nekā puse – 54% – diez ko netic vēlēšanu jēgai,” raksta Kaktiņš.
Viņa ierakstā krievu valodā runājošo pozitīvo atbilžu īpatsvars minēts kā 37%, savukārt pievienotajā SKDS infografikā norādīti 36% – 15% atbildējuši “noteikti jā”, bet 21% “drīzāk jā”.
SKDS tīmekļa aptauja veikta 2026. gada augustā, aptaujājot 1205 respondentus vecumā no 18 gadiem.
Avots: Arnis Kaktiņš (@ArnisKaktins) / X
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ir jābūt pilnīgam idiotam, lai ticētu, ka vēlēšanas dod iespēju kaut ko mainīt. Latvijā faktiski ir PSRS modelis, tikai “PSKP” ir sadalīta vairākās nodaļās (te Latvijā tās sauc par partijām). Tiem, kas netic manis izteiktai tēzei, uztodu jautājumu: – Vai varat nosaukt kaut vienu “partiju” (ieskaitot marginālās), kas skaidri un nepārprotami lidsabiedrības afēru sauktu par afēru un dzelzceļa afēru sauktu par afēru?
Tavs teksts norāda uz problēmu partijās ne sistēmā. Sistēma strādā, problēma ka nav par ko vēlēt. Vienmēr mvēlam par mazāko ļaunumu.