KATRĪNA IĻJINSKA, Inc.Baltics
Vai spējat iedomāties situāciju, kurā pašvaldībai pieder īpašums, kuru pārvalda pašvaldības uzņēmums, kura redzējumam pašvaldība nepiekrīt, bet, kad tas piedāvā risinājumus, tad pašvaldības būvvalde pati sev gadu nesaskaņo pat pagaidu stāvvietu, jo visiem jābrauc ar divriteni? Šis ir tieši tāds gadījums.
Pēc pirmsjāņu krīzes “Rīgas Centrāltirgus” gaļas paviljonā brīvprātīgi piespiedu kārtā no amata atkāpās gan “Rīgas namu” valdes loceklis, gan padome, bet opozīcijas ierosinājums atbrīvot no amata Rīgas “Progresīvo” mēru tika noraidīts. Inc. rīcībā esošā un apkopotā informācija liek secināt, ka “Rīgas namu” padomes locekle Ilze Bukulde no uzņēmuma padomes palūgta aiziet “politisku” motīvu dēļ, bet Andris Liepiņš amatu atstājis, solidarizējoties ar Bukuldi. Tikmēr uzņēmuma valdes loceklis Māris Budļevskis atstājis amatu pēc sarunas ar Edvarda Ratnieka biroja vadītāju Jāni Bebrišu un to vēlējies darīt arī Ojārs Valkers, tomēr tad uzņēmums paliktu vispār bez situāciju pārzinošas vadības, tāpēc viņš pierunāts palikt. Vasaras relaksējošā gaisotnē Rīgas dome ir paspējusi uzņēmumā iecelt pagaidu padomi divu cilvēku sastāvā. Izskatās, ka viņi kļūs bagātāki, bet visi rīdzinieki – nabadzīgāki.
Šķirstot dokumentu kaudzi, ienāk prātā tikai Krievijas labākās tradīcijas: “Naudas nav, bet jūs turaties!” Šķiet, tieši tā varētu raksturot Rīgas domes attieksmi pret savu īpašumu – “Rīgas Centrāltirgu”. No pieejamajiem dokumentiem neizriet, ka “Rīgas namu” padome un valde kaut ko būtu izdarījusi nepareizi un uz šādi noformulētu jautājumu arī Rīgas izpilddirektors Jānis Lange atbild: “Es arī to nevaru apstiprināt.”
Uzņēmumu apvienošana
“Rīgas namu” vadība tika pilnībā nomainīta 2022. gadā, visus izvēlējās konkursa kārtībā. Pašvaldība toreiz nolēma ieviest profesionālāku kapitālsabiedrību pārvaldības modeli tāpēc, ka iecerēja reorganizēt “Rīgas namus” un apvienot visus īpašumus viena uzņēmuma pārvaldībā. Vēl senāk pastāvēja uzņēmumi “Rīgas Centrāltirgus”, “Rīgas nami”, “Rīgas pilsētbūvnieks” un “Rīgas serviss”, kas katrs apsaimniekoja daļu no pašvaldības īpašumiem, tostarp “Vidzemes tirgu”, kinoteātri “Splendid Palace”, Melngalvju namu un arī “Rīgas Centrāltirgu”, tad pēc reorganizācijas, lai arī sarežģītā struktūrā, par visu sāka atbildēt “Rīgas nami”. Apvienošanās notika pakāpeniski un konkrēti “Rīgas Centrāltirgu” pievienoja “Rīgas namiem” tikai 2022. gada otrajā pusē.
Jaunajai uzņēmuma vadībai vajadzēja šo jaunizveidoto uzņēmumu sakārtot. Piemēram, reorganizācijas rezultātā no uzņēmuma tika atlaists 31 cilvēks, kuru funkcijas iepriekš dublējās, tādējādi gadā ietaupot apmēram pusmiljonu eiro. Uzņēmuma struktūras sarežģītība slēpjas tostarp faktā, ka īpašumus pārvalda “Rīgas nami”, taču nebūt ne visi īpašumi pieder uzņēmumam. Tā, piemēram, “Rīgas Centrāltirgus” paviljoni pieder Rīgas pašvaldībai, bet “Rīgas nami” bija tikai paviljonu nomnieks; šim faktam ir būtiska nozīme kopējā Centrāltirgus stāstā. Lai arī juridiski uzņēmumi ir apvienoti, mērķis tā arī nav sasniegts, proti, īpašumi tā arī nav nodoti “Rīgas namiem”. “Tur nav tikai viens stāsts. Tas ir viss kopā, ieskaitot nespēju pieņemt lēmumus un fokusēties uz būtību,” saka nu jau bijušas “Rīgas namu” padomes loceklis Andris Liepiņš.
Tirgus bada gadi
“Rīgas Centrāltirgus” problēmas nesākās ne šovasar, ne 2017. gadā, kad “Būvniecības valsts kontroles birojs” (BVKB) veica apsekošanu. Tās meklējamas apmēram 2000. gados, bet varbūt vēl senāk. Pašu pirmo metāla konstrukciju ekspertīzi kopš gaļas paviljona nodošanas ekspluatācijā 1930. gadā “Rīgas Centrāltirgus” veica vien 2011. gadā, t. i., pēc 80 gadiem. Tolaik tirgu vadīja Anatolijs Abramovs. Jau toreiz izrādījās, ka konstrukcijas ir “sagurušas”. Pāris gadus vēlāk tehniskās ekspertīzes veiktas visam kompleksam – gan paviljoniem , gan citām apsaimniekošanā esošajām ēkām. “Toreiz bija redzams, ka gaļas paviljona vājā vieta ir piegādes daļa, pagrabs, jumts un arī konstrukcijas. Tramvaju kursēšana tur rada vibrācijas, un tas ietekmē pamatus. Tikmēr pašu paviljonu ietekmē laika apstākļi, proti, ziemā tas ātri atdziest, bet vasarā – ātri uzkarst. Tāpēc pirmais, ko mēs izdarījām, – nostiprinājām pagrabu un uzlikām dzesēšanas sistēmas,” Inc. stāsta Abramovs.
2017. gadā, kad Rīgas mērs vēl bija Nils Ušakovs, BVKB apsekoja paviljonus un pievērsa uzmanību problēmām, nosakot, ka “Rīgas Centrāltirgum” jānovērš papildslodzes uz ēkas konstrukcijām. Taču tas nenotika ne tolaik, ne laikā, kad mērs bija Oļegs Burovs (GKR, tagad – ZZS), ne Mārtiņš Staķis (A/Par!, tagad – Progresīvie), ne Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība), ne tagad Viestura Kleinberga (Progresīvie) laikā. Savukārt 2020. gadā BVKB veica apsekošanu, kurā konstatēts, ka atsevišķi nesošo konstrukciju elementi atrodas neapmierinošā stāvoklī. Kopējais slēdziens tolaik vēl ļāva secināt, ka būve kopumā atbilst normatīvajām prasībām un ēku vēl varētu izmantot līdz 2027. gada 18. maijam.
Abramovs pieļauj, ka paviljonu konstrukciju stiprināšana gadiem ilgi tika atlikta tāpēc, ka gaļas paviljons ir ne tikai lielākais, bet arī ienesīgākais paviljons. Tomēr situācija ar katru gadu pasliktinājās neatkarīgi no politiķu nevēlēšanās ieguldīt naudu savā īpašumā.
Vārds Valsts kontrolei
Valsts kontrole 2019. gadā un 2020. gadā veica divas revīzijas: vienu par Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldību, otru – par Rīgas nekustamo īpašumu pārvaldību, un abas bija diezgan kritiskas. Galvenā doma – pārvaldība ir neefektīva un tāpēc naudas līdzekļi tiek “izpļekarēti”. Tā pienāca 2022. gads, kad nolemts tomēr efektivizēt procesus un konsolidēties, kas, kā iepriekš minēts, līdz galam tā arī nav izdarīts.
Un tomēr konkursā izvēlēta jaunā “Rīgas namu” vadība, lai uzlabotu korporatīvo pārvaldību.
Pirmais, ar ko saskārās jaunā “Rīgas namu” vadība, bija gan pašu īpašumu, gan īpašuma tiesību sadrumstalotība. Piemēram, paviljoni pieder Rīgas domei, bet stāvvietas apkārt – nē. Daļa tiek iznomāta pašvaldības kapitālsabiedrībai, daļa – privātiem uzņēmējiem. Atrast kompromisus izrādījās neiespējami, bet, kas attiecas tieši uz tirgus paviljoniem, – tie pieder Rīgas domei un tika iznomāti “Rīgas namiem”. “Juridiski, saskaņā ar publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, “Rīgas nami” nemaz nedrīkst ieguldīt naudu nomātā īpašumā, neskatoties uz to, ka tas pieder pašai Rīgas pašvaldībai,” saka Andris Liepiņš. Viņa bijusī kolēģe Ilze Bukulde norāda, ka “Rīgas nami” pārrunu ceļā izcīnīja izmaiņas: “Līgums tika pārslēgts uz Pārvaldības līgumu, – tādējādi vairs nebija jāmaksā ap 240 tūkstošiem eiro gadā nomas maksa, bet jāiegulda līdzekļi paviljonos. “Rīgas nami” uzņēmās ieguldīt 1,9 miljonus eiro, bet reāli ieguldīja daudz vairāk.” Liepiņš saka, ka pašvaldība no savas puses arī bija apņēmusies ieguldīt līdzekļus, tomēr 2024. gadā “Rīgas namu” vadība saprata, ka tas nenotiks.
“Vēlāk, 2025. gadā, mēs gājām prasīt līguma pagarinājumu: saskaitījām, ka, ja līguma termiņš tiktu pagarināts, varētu ieguldījumus ar laiku atpelnīt, tomēr pagarinājums netika piešķirts. Situācija bija duāla. Skaidrs, ja līgums beidzas, bet tu, to zinādams, turpināji ieguldīt, tad beigās esi vainīgs, ka turpināji ieguldīt,” skaidro Liepiņš, piebilstot, ka jaunā uzņēmuma vadība saņēma objektu, kura problēma bija jārisina nekavējoties. Rīgas domes pozīcija bija: “Bet jūs pelnāt citos segmentos, tāpēc paņemiet no turienes un ieguldiet šeit.” Vienlaikus “Rīgas nami”, piemēram, dotē bērnudārzus un dzīvojamus objektus.
Kritiskā masa
Kamēr abas puses vai, precīzāk sakot, Rīgas dome četrus gadus sarunājās pati ar sevi kapitālsabiedrības personā ar kopumā 38 vēstuļu starpniecību, pienāca kritiskais brīdis: tika paziņots, ka paviljonu vairs nevar izmantot.
“Rīgas namu” un domes sarakstes būtība ir ļoti vienkārša: “Rīgas nami” nepagurstoši informēja Rīgas domi par to, ka “Rīgas Centrāltirgu” nepietiek vienkārši uzturēt, bezgalīgi līmējot “plāksterus” un uzturot to tikai ikdienā, bet ir nepieciešami pamatīgi ieguldījumi. Vēstulē, ko vēl 2022. gada 1. septembrī sūtīja tā laika SIA “Rīgas Centrāltirgus” Rīgas pilsētas izpilddirektoram un RD Īpašumu departamentam, bija skaidri norādīts, ka gaļas paviljonam ir nepieciešama konstrukciju atjaunošana un šo darbu provizoriskās izmaksas ir 1,75 miljoni eiro. Savukārt izmaksas visu paviljonu atjaunošanai tika lēstas ap 4,45 miljoniem eiro. Vēstulē bija tieši norādīts, ka ilgstoši neveicot plānveidīgus kapitālieguldījumus, paviljonu tehniskais stāvoklis pasliktinās un var iestāties ekspluatēšanas aizlieguma risks. Tomēr uzņēmuma aicinājumi veikt ieguldījumus pašvaldībā netika sadzirdēti. Politiķi nesadzirdēja pašu izvēlēto “Rīgas namu” vadību arī jautājumā par līguma pagarināšanu.
Vēl šī gada janvārī RD Īpašumu departaments informēja, ka virzīs izskatīšanai Rīgas domes sēdē jautājumu par līguma termiņa pagarināšanu, tomēr dzirdīgas ausis šis priekšlikums ir sasniedzis tikai tagad, t. i., jau pēc gaļas paviljona slēgšanas un tad, kad iecelta jauna pagaidu padome, kuras sastāvā ir “Latvenergo” padomes loceklis Jānis Rodžers Grigulis, kā arī “Latvijas Loto” padomes priekšsēdētājs un “Rīgas ūdens” padomes priekšsēdētāja vietnieks Imants Paeglītis. Tiesa, arī teikums par dzirdīgajām ausīm ir liels pārspīlējums, jo šobrīd ir augusta vidus, bet līguma termiņš joprojām nav pagarināts.
Četru gadu laikā nedienas Centrāltirgū gan nebeidzās ar naudas jautājumiem vai līgumu. Domnieku muļļāšanās nonāca līdz absurdam. Piemēram, neskatoties uz apstiprināto vīziju par tirgus rekonstrukciju un pārcelšanos no viena paviljona uz otru, lai rekonstruētu visu teritoriju saskaņā ar apstiprināto koncepciju, pašvaldības būvvalde gadu nav varējusi saskaņot pagaidu autostāvvietu. Iemesls tam bijusi ideja, ka nav ko braukt uz tirgu ar auto, jābrauc ar divriteni.
Atrast vainīgo
Publiskajā telpā par “Rīgas namu” padomes un valdes locekļu atkāpšanos figurē tikai viena versija – visi aizgāja paši gaļas paviljona dēļ, vienlaikus bijušais padomes loceklis Liepiņš izplatītajā paziņojumā bija norādījis, ka uzņēmuma valde un padome vairākkārt ir iepazīstinājušas Rīgas pašvaldību ar paviljonu tehnisko stāvokli un iespējamiem riskiem, kādi var iestāties, ja netiks pieņemti nepieciešamie lēmumi. Kāds rezultāts?
Padome aizgājusi pati, bet ar valdes locekli Budļevski panākta vienošanās. Tiesa, šajās preses relīzēs nav ne grama taisnības.
Patiesībā Nacionālās apvienības Rīgas vicemēra Edvarda Ratnieka biroja vadītājs Jānis Bebrišs sazinājās ar “Rīgas namu” vadību un paziņoja, ka prom ir jāiet Ilzei Bukuldei un vienam valdes loceklim, nepaskaidrojot personāliju izvēli. Ratnieks, uzrunāts caur savu domes kolēģi, komentēt notikumus atteicās. Tomēr, ņemot vērā, ka reālu pamatojumu par neizdarību neatrada pat izpilddirektors Lange, atliek vien ļaut vaļu spekulācijām, vai gadījumā pie vainas nav Bukuldes vīra Aigara Cerusa izteikumi par varas partiju, tostarp “Jaunās Vienotības” izsaimniekotajiem miljoniem Atveseļošanas fonda finansētajos IT projektos?
kārtējā šmuce