Ja Krievija pēc septembrī gaidāmajām Valsts domes vēlēšanām izsludinātu jaunu mobilizāciju, tas ne tikai palielinātu spiedienu uz Ukrainas aizstāvjiem, bet arī ietekmētu Krievijas spēku izvietojumu pie NATO robežām un mainītu drošības situāciju Baltijas reģionā, brīdina Igaunijas Aizsardzības spēku divīzijas štāba priekšnieks pulkvedis Janno Merks (Janno Märk).
Pēdējā laikā starptautiskajos medijos arvien biežāk izskan pieņēmumi, ka Kremlis par jaunu mobilizāciju varētu paziņot pēc septembra vidū paredzētajām Valsts domes vēlēšanām. Šāds lēmums pašlaik nav oficiāli apstiprināts, taču mobilizācijas iespējamību pieļauj gan Ukrainas amatpersonas, gan Baltijas valstu drošības dienesti.
„Ja Krievija izšķirsies par labu mobilizācijai, rudenī spiediens uz Ukrainas spēkiem noteikti pieaugs, jo īpaši laikā, kad laikapstākļi mazina dronu izmantošanas efektivitāti,” Igaunijas sabiedriskajam medijam ERR norādījis Merks.
Pēc viņa teiktā, mobilizācija varētu mainīt arī situāciju Krievijas vienībās, kas izvietotas pierobežas apgabalos. Tādējādi tās sekas būtu jūtamas ne tikai Ukrainas frontē, bet arī Baltijas valstu drošības vidē.
Ko Latvija dara, gatavojoties iespējamai mobilizācijai Krievijā?
Arī Latvijas Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir publiski brīdinājis, ka pēc septembrī paredzētajām Krievijas Valsts domes vēlēšanām jaunas mobilizācijas iespējamība pieaugs.
SAB vērtējumā līdz vēlēšanām šāda lēmuma varbūtība ir ļoti zema, jo Kremlis izvairās no soļiem, kas varētu apdraudēt iekšpolitisko stabilitāti. Tomēr pēc vēlēšanām situācija var mainīties. Arī tad, ja oficiāla mobilizācija netiks izsludināta, Krievija, visticamāk, turpinās karavīru vervēšanu slēptā veidā, norādījis Latvijas specdienests. SAB vērtējums publicēts “Sargs.lv”.
Latvija pašlaik nav izziņojusi atsevišķu pasākumu plānu, kas būtu tieši piesaistīts iespējamai mobilizācijai Krievijā. Tomēr tiek īstenoti vairāki konkrēti gatavības pasākumi.
Tiek pārbaudīta Latvijas mobilizācijas sistēma. Nacionālie bruņotie spēki 8. augustā izvērsa mobilizācijas centrus Rīgā, Kuldīgā, Valmierā un Alūksnē. Tajos tika trenēta pilsoņu reģistrācija, ekipēšana un nosūtīšana uz apmācībām. No 8. līdz 29. augustam militārās pamatiemaņas apgūst 114 brīvprātīgie rezervisti.
Rudenī paredzēta plašāka kaujas gatavības pārbaude. Ministru kabinets uzdevis NBS laikā no 3. septembra līdz 2. oktobrim rīkot mobilizācijas mācības Zemessardzes 3. Latgales brigādē, 4. Kurzemes brigādē, Nodrošinājuma pavēlniecībā un Militārajā policijā. Mācībās zemessargus un rezerves karavīrus var mobilizēt uz laiku līdz 72 stundām. Publiskajā valdības rīkojumā šīs mācības nav tieši saistītas ar gaidāmajām vēlēšanām vai iespējamo mobilizāciju Krievijā, tomēr tās notiks tieši laikā, kad Baltijas drošības dienesti pieļauj paaugstināta riska perioda sākšanos.
Tiek palielināta Latvijas militārā rezerve. Valsts aizsardzības dienestu 2026. gada jūlijā sāka 1277 jaunieši. Ilgtermiņā NBS kara laika struktūrā paredzēts sasniegt 61 000 karavīru: 31 000 miera laika struktūrā un vēl 30 000 vispārējās gatavības rezervē. Miera laika struktūrā iecerēti 8000 profesionālā dienesta karavīru, 12 000 zemessargu, 4000 valsts aizsardzības dienesta karavīru un 7000 augstas gatavības rezerves karavīru.
Tiek nocietināta austrumu robeža. Latvija turpina Baltijas aizsardzības līnijas un pretmobilitātes infrastruktūras izbūvi Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novadā. Plāns aptver aptuveni 2000 hektāru lielu teritoriju un paredz šķēršļu, aizsardzības pozīciju un citas militārās infrastruktūras izveidi, lai aizkavētu vai apturētu iespējamā pretinieka virzību.
Tādējādi Latvija uz iespējamo Krievijas militāro spēku palielināšanos reaģē nevis ar vienu īpašu ārkārtas lēmumu, bet ar izlūkošanas uzraudzību, mobilizācijas sistēmas pārbaudēm, rezerves palielināšanu, sabiedroto spēku klātbūtni un austrumu robežas militāru nostiprināšanu.
Avoti: ERR, SAB, NBS
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!