Melnis: Latvija veido armiju, kas nepieciešamības gadījumā spētu sakaut agresoru

Krievijas spēki ir iestrēguši Ukrainā, tādēļ Maskava pašlaik nespētu sākt konvencionālu uzbrukumu NATO, intervijā aģentūrai LETA paudis aizsardzības ministrs Raivis Melnis. Vienlaikus viņš brīdina, ka Krievija var turpināt pārbaudīt alianses gatavību ar provokācijām, hibrīduzbrukumiem, dronu ielidojumiem un nelegālās migrācijas organizēšanu.

“Krievijas militārs iebrukums šobrīd manā uztverē nav iespējams,” uzsvēris ministrs. Viņš savu vērtējumu pamato ar situāciju Ukrainā, kur Krievijas armija turpina ciest zaudējumus, bet ukraiņi iznīcina tās loģistikas un apgādes objektus arī tālu aiz frontes līnijas.

Lai sāktu plašu uzbrukumu NATO, Krievijai būtu jāpārvieto spēki no Ukrainas un jāveido jaunas vienības Latvijas un citu alianses valstu tuvumā. Šādu gatavošanos sabiedrotie pamanītu savlaicīgi, turklāt spēku pārsviešana pavērtu Ukrainai jaunas iespējas frontē. Karš divās frontēs Krievijai būtu vēl viena stratēģiska kļūda, uzskata Melnis.

Tomēr tas nenozīmējot, ka Latvija var atslābt. Ministrs pieļauj, ka Krievija centīsies pārbaudīt NATO gatavību ar dažādām provokācijām. To vidū varētu būt dronu ielidojumi, diversijas, informatīvās operācijas un Baltkrievijas režīma organizētā nelegālā migrācija.

“Ja būs drons, to iznīcināsim,” paziņojis Melnis, piebilstot, ka iekšlietu dienesti un bruņotie spēki esot gatavi reaģēt arī uz tā dēvēto zaļo cilvēciņu parādīšanos. Intervijā ministrs uzsvēris, ka Latvija savas spējas stiprina sadarbībā ar sabiedrotajiem un Ukrainu.

Pret droniem veido vairāku līmeņu aizsardzību

Par vienu no galvenajām prioritātēm Melnis nosaucis Latvijas pretgaisa aizsardzības uzlabošanu. Iepriekšējie dronu incidenti esot parādījuši, ka valsts gaisa telpas aizsardzībā ir nepilnības.

Uz austrumu robežas jau izvietotas papildu radaru sistēmas un Latvijas uzņēmuma “Origin Robotics” ražotie pārtvērējdroni “Blaze”. Tiek gaidīti arī uzņēmuma “Eraser” risinājumi. Vienlaikus tur atrodas mobilās ugunsgrupas ar tuvās darbības pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmām.

Lai radaru sensori un pārtvērējdroni darbotos vienotā sistēmā, Latvijai vēl nepieciešama Zviedrijā izstrādāta komandvadības programmatūra. Melnis cer, ka līdz septembrim sistēma būs pilnībā gatava, lai, konstatējot svešu dronu, pārtvērējs varētu automātiski pacelties un to iznīcināt.

Papildu aizsardzības līmeni nākotnē nodrošinās vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T. Savukārt NATO gaisa patrulēšanas misijas pārveidošana par pretgaisa aizsardzības misiju ļaujot sabiedrotajiem daudz ātrāk pieņemt lēmumus un iesaistīties kaujas uzdevumu izpildē.

Latvija vēlas Ukrainā pārbaudītas tehnoloģijas

Latvijas un Ukrainas sadarbībā viena no prioritātēm ir tādu sistēmu iegāde, kuras jau pārbaudītas kaujas apstākļos un kuras Latvijas uzņēmumi pagaidām nespēj saražot. Latvijai nepieciešami vidējās darbības droni, radari, slāpētāji un citas elektroniskās karadarbības sistēmas.

Ukrainas ražojumi esot ne tikai pārbaudīti karā, bet arī salīdzinoši lētāki par līdzīgām Eiropas vai ASV sistēmām. Turklāt sadarbības vienošanās paredz kopražošanas un tehnoloģiju pārneses iespējas. Vairāki Ukrainas uzņēmumi jau esot izrādījuši interesi veidot ražošanu Latvijā kopā ar vietējiem partneriem. Šādas iespējas paredz arī jūnijā noslēgtā Latvijas un Ukrainas vienošanās par sadarbību aizsardzības jomā.

Bunkurus sāks būvēt nākamgad

Baltijas aizsardzības līnijas izveide tiek koordinēta ar Igauniju un Lietuvu. Pašlaik Latvijā tiek rakti prettanku grāvji, izvietoti “pūķa zobi” un veidoti materiāltehniskie parki. Ir sākti arī prettanku mīnu iepirkumi.

Līdz gada beigām sabiedrībai vajadzētu redzēt ievērojamu progresu, bet bunkuru un citu nocietinājumu izbūvi plānots sākt nākamgad. Pretkājnieku mīnas aizsardzības līnijā miera laikā izvietot nav paredzēts – tās varētu izmantot tikai kara gadījumā.

Armija nevar pilnībā pārņemt robežas sargāšanu

Melnis Baltkrievijas veicināto nelegālo migrāciju raksturojis kā Krievijas hibrīdkara sastāvdaļu. Aizsardzības ministrija sagatavojusi Iekšlietu ministrijai piedāvājumu, kas paredz gan papildu personāla, gan dronu un citu tehnisko līdzekļu izmantošanu.

Tomēr ministrs uzsvēris, ka robežas sargāšana primāri ir iekšlietu dienestu uzdevums. Iesaistot simtiem karavīru, viņi nevar pilnvērtīgi pildīt savus militāros pienākumus. Savukārt NATO daudznacionālajai brigādei nav paredzēts uzdevums apkarot nelegālo migrāciju.

“Mums pašiem ir jātiek galā, un mēs tiksim galā,” sacījis Melnis.

Avots: LETA intervija

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!