Latvijā gadiem ilgi veidojusies situācija, kurā valsts apmaksāta medicīna daļai sabiedrības kļūst arvien mazāk pieejama. Rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem bieži stiepjas mēnešiem, pat gadiem ilgi, bet gadās, ka pacienti nesagaida palīdzību vispār, jo punktu gaidīšanai pieliek slimība – cilvēks nomirst. Tajā pašā laikā politiķu vidū nav rimusi ideja ļaut iedzīvotājiem izmantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus ārstniecības apmaksai.
Rezultātā veidojas satraucoša loģika: vispirms valsts nespēj nodrošināt savlaicīgu medicīniskās palīdzības pieejamību, bet pēc tam piedāvā cilvēkiem pašiem segt ārstēšanās izmaksas no saviem nākotnes pensiju uzkrājumiem.
Latvijā jau šobrīd ir vieni no sliktākajiem veselības rādītājiem Eiropas Savienībā. OECD dati liecina, ka valstī ir augstākais novēršamās mirstības līmenis ES – vairāk nekā 540 nāves gadījumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Vienlaikus Eiropas Veselības sistēmu observatorija norāda, ka nepietiekamais finansējums, ierobežotais pakalpojumu apjoms un ilgstošās gaidīšanas rindas veicina pacientu pāreju uz maksas pakalpojumiem.
Praksē tas nozīmē vienkāršu izvēli: vai nu gaidi rindā, riskējot ar veselību, vai ver maku vaļā pats. Un tieši šajā brīdī publiskajā telpā parādās priekšlikumi ļaut izmantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus medicīnas pakalpojumiem.
ZZS vadītā Labklājības ministrija šopavasar rosināja apspriest iespēju ļaut cilvēkiem izmantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus ārstniecības izdevumu segšanai. LSM ziņoja, ka “arī Labklājības ministrijā izskan versija, ka apspriežams būtu variants, ka cilvēks šo uzkrājumu var izņemt, lai naudu izmantotu veselības aprūpē”. Savukārt veselības ministrs Hosams Abu Meri šādu pieeju kritizēja, norādot, ka “pensija nav domāta veselības aprūpei”.
Arī jaunās valdības labklājības ministrs Reinis Uzulnieks publiski paudis, ka diskusijas par iespēju izmantot 2. līmeņa uzkrājumus ārstniecībai turpinās un tiek vērtēti iespējamie ieguvumi un riski.
Formāli tas tiek pasniegts kā iespēja cilvēkam izmantot savu pensijas naudu. Taču pēc būtības tas nozīmē, ka valsts atbildību par pieejamu veselības aprūpi daļēji pārceļ uz paša cilvēka uzkrājumiem vecumdienām. Citiem vārdiem sakot, cilvēkam tiek piedāvāts izvēlēties starp ārstēšanos šodien un finansiālo drošību rīt.
Šāda pieeja rada bīstamu precedentu. Jo mazāk pieejama valsts medicīna, jo vairāk cilvēku spiesti pēc palīdzības vērsties pie maksas medicīnas pakalpojumiem. Savukārt, ja ārstēšanās tiek finansēta no pensiju uzkrājumiem, spiediens uz valsti sakārtot veselības aprūpes sistēmu samazinās vēl vairāk.
Tādējādi veidojas paradoksāla situācija: valsts gadiem nespēj nodrošināt savlaicīgu medicīnisko palīdzību, cilvēki spiesti ilgi gaidīt rindās pie ārsta vai maksāt par medicīnas pakalpojumiem no savas kabatas, bet kā viens no risinājumiem tiek apspriesta iespēja ārstēšanos finansēt no naudas, kas sākotnēji bija paredzēta cilvēka vecumdienām. Tas nevis novērš veselības aprūpes sistēmas problēmas, bet pārceļ uz pašu pacientu makiem vai, precīzāk, nākotnes pensijām.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ja atļaus izmantot 2 līmeni veselības pakalpojumiem, vajadzīgs mehānisma, kas palīdzēs nodrošināt naudas izmantošanu patiešām veselības vajadzībām. Piemēram, priekšapmaksas rēķins fondam no slimnīcas, un tur arī pārskaita. Jo jāpārskaita jau būs šā vai tā. Citādi izņems, sapirks figņas vai aiz stūra izmīzīs un balle būs beigusies.