Lai gan pie vairākām ēkām Rīgā izvietotas zaļās norādes, galvaspilsētā pašlaik vēl nav nevienas pilnībā aprīkotas patvertnes, kurā iedzīvotāji ilgstoši varētu uzturēties dronu apdraudējuma vai citas krīzes situācijas gadījumā. To intervijā TV24 raidījumā “Uz līnijas” atzina Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš.
Pēc Lapiņa teiktā, zaļā zīme pie ēkas nenozīmē, ka konkrētajā vietā jau ir pilnvērtīga patvertne.
Tā apliecina vien to, ka telpas ir piemērotas īslaicīgai patveršanās iespējai un nerada tiešu apdraudējumu, piemēram, no konstrukciju sabrukšanas viedokļa. Taču šajās vietās vēl nav izveidota infrastruktūra, kas ļautu cilvēkiem uzturēties ilgstoši.
Lapiņš skaidroja, ka pilnvērtīgai patvertnei nepieciešama ventilācijas sistēma, ūdensapgāde, kanalizācija, kā arī citi tehniski risinājumi. Tieši šo elementu lielākajai daļai pašlaik marķēto objektu trūkst. Jau iepriekš Rīgas dome bija atzinusi, ka ievērojamai daļai zaļi marķēto vietu nepieciešami būtiski uzlabojumi.
Rīgas pašvaldība par vērienīgu patvertņu izveides programmu sāka informēt 2025. gada rudenī. Oktobrī dome paziņoja par plāniem tuvāko divu gadu laikā pielāgot vairāk nekā 140 objektus trešās kategorijas patvertņu prasībām, šim mērķim paredzot aptuveni 15 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un pašvaldības līdzekļiem. Toreiz arī tika uzsvērts, ka līdz tam ar zaļajām zīmēm marķētās vietas faktiski ir telpas, kur cilvēki krīzes gadījumā var īslaicīgi patverties, bet tās nav pilnvērtīgi aprīkotas patvertnes.
Pašlaik Rīgā plānots izbūvēt vai pilnībā pielāgot 166 patvertnes. Šim nolūkam paredzēti aptuveni 15 miljoni eiro, un notiek iepirkuma procedūras. Pašvaldība cer pirmās jaunās vai renovētās patvertnes skolās pabeigt jau augustā un septembrī, savukārt visu projektu iecerēts īstenot līdz 2027. gada beigām. Tajās būs nodrošināta ventilācija, ūdensapgāde, kanalizācija un citi ilgstošai uzturēšanās nepieciešamie risinājumi.
Lapiņš uzsvēra, ka pašvaldība nevēlas radīt iedzīvotājiem maldīgu priekšstatu par esošo situāciju. Tāpēc civilās aizsardzības rīcības algoritmos patvertnes pagaidām netiek norādītas kā galvenais rīcības variants. Tikai pēc tam, kad būs izveidotas pilnvērtīgi aprīkotas patvertnes, tās tiks iekļautas oficiālajos civilās aizsardzības plānos.
Avoti: TV24 raidījums “Uz līnijas”, Rīgas dome, LETA, pašvaldības publiskotā informācija
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!