Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidents Jānis Apsītis Jauns.lv norāda, ka, viņaprāt, tā saucamais “kokrūpnieku skandāls”, kura dēļ valsts faktiski it kā esot zaudējusi 49,4 miljonus eiro, esot “mākslīgi uzpūsts” un “neatbilst realitātei”.
Latvijā jau ilgāku laiku notiek spraigas diskusijas par tā dēvēto kokrūpnieku skandālu, kas novedis pie zemkopības ministra Armanda Krauzes atbrīvošanas no amata un Valsts kancelejas direktora Raivja Kronberga atkāpšanās.
Kamēr 21. maijā publicētajā Valsts kontroles revīzijā norādīts, ka Zemkopības ministrijas (ZM) rosinātā lēmuma rezultātā [2023. gadā samazinot “Latvijas Valsts mežu” (LVM) egles un priedes II šķiras zāģbaļķu cenas] valstij no 2024. līdz 2026. gadam radās ieņēmumu samazinājums 49,4 miljonu eiro apmērā, Jānis Apsītis uzsver, ka šādi apgalvojumi esot nonsenss.
Kokrūpniecības tirgu izkropļoja Covid-19 pandēmija
Jānis Apsītis norāda, ka 2021. gada beigās noslēdzās iepriekšējais ilgtermiņa trīs gadu līgums starp apaļkoksnes pircējiem un “Latvijas valsts mežiem”. “Jau vairāk nekā padsmit gadus šī sistēma bija balstīta uz ciešu sadarbību starp kokrūpniecības federāciju, kuras sastāvā ir mūsu asociācija, un “Latvijas valsts mežiem”,” pauž Apsītis. “Tā tas bija visu laiku.”
“Tomēr sākoties nākošajam periodam 2021. gada beigās, tika rīkota jauna trīs gadu izsole, kurā LVM pilnībā izmainīja cenošanas mehānisma formulu un absolūti visus parametrus, kā tas notiks [kā tiks aprēķinātas cenas un piemēroti indeksi],” pauž kokrūpnieks.
“Šī izsole notika laikā, kad pasauli skāra Covid-19 pandēmija, kas izraisīja pieprasījuma un tirgus cenu kāpumu – cilvēki vēlējās paplašināt savus mājokļus un investēt nekustamajā īpašumā. Būtībā tirgus šajā periodā tika izkropļots: 2021. gadā cenas turpināja pieaugt, bet 2022. gadā sasniedza vēsturisko maksimumu, kāds līdz tam nebija pieredzēts.”
Viss mainījās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā
“Lai gan pēc Covid radītā mākslīgā pieauguma situācija izskatījās stabila, viss mainījās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tirgus uz notikušo reaģēja strauji, un pasaulei kļuva skaidrs, ka mājokļus šādā tempā būvēt vairs nevarēs. Tirgi sāka brukt, bet LVM jaunradītais cenu indeksācijas mehānisms kļuva absolūti atrauts no tirgus realitātes.”
“Šajā laikā visi mūsu galvenie konkurenti Eiropā — skandināvi, vācieši, austrieši un šveicieši — resursus ieguva par pazeminātām cenām, bet mums tās tika palielinātas. Turklāt LVM ieviesa dažādus papildu cenu mehānismus, kurus neviens izsolē nebija paredzējis.”
“Piemēram, 2021. gada beigās LVM izsoles sākumā noteica sākotnējo cenu 95 eiro par kubikmetru. Pēc pasaules tirgus indeksa viņiem gan bija jāieliek 90 eiro par kubikmetru, jo cena balstījās uz salīdzinošu indeksu visā pasaulē. Bet viņi pielika nedaudz klāt. Izsolē cena tika uzsolīta līdz 115 eiro par kubikmetru, bet LVM vēl papildus indeksēja šo summu līdz 135 eiro — cenu līmenim, ko neviens izsolē nebija solījis.”
Pārpublicēts no Jauns.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!