Drons, kura nebija? Puse valsts “nolikta uz ausīm”

ANITA DAUKŠTE, LA.lv

“Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pagaidām nevar apstiprināt, ka kāds no otrdien fiksētajiem droniem būtu atradies Latvijas gaisa telpā”. Tāds bija vakar vakarā NBS sniegtais komentārs par situāciju, kas sadrebināja vismaz pusi valsts.

“Dažādu apstākļu kombinācija” bija radījusi iespējama apdraudējuma signālus, tā NBS. Un sekas: iedzīvotāji deviņos (!) Latvijas novados saņēma šūnu apraides brīdinājumus par iespējamu apdraudējumu. Kā nu kurš reaģēja, bet civilās aizsardzības algoritmi apdraudēto novadu skolās lika pārtraukt eksāmenus, bērni tika skriešus vesti uz patvertnēm, panika bija ne pa jokam. Jo bija sākušies arī elektroapgādes atslēgumi Latgalē un daļā Vidzemes – gandrīz visur tur, kur iedzīvotāji saņēma šūnapraides brīdinājumus. Lai “laime” būtu pilnīga, sākās arī ķibeles ar operatīvās informācijas 112.lv vietni…

Patiesībā jau elektrības atslēgumi neesot bijuši saistīti ar trešo pušu iejaukšanos, bet viss kopā radīja panikas un trauksmes situāciju. Kārtējo, un kas šoreiz zīmīgi – patiesībā bez reālā apdraudējuma. Reālais tika notriekts virs Igaunijas – dronu notrieca ar raķeti, ko koordinējuši no Lielvārdes…

Varētu jau teikt – redz, cik labi – gandrīz civilās aizsardzības mācības sanāca! Visi – NBS, turpina testēt drošības sistēmas un reaģēšanas spējas.

Bet tās nav mācības. Tās ir spēles ar iedzīvotāju pacietību. Iedzīvotājos netiek radīta sajūta, ka par viņu drošību rūpējas, drīzāk sajūta, ka jārūpējas būs vien pašiem par sevi.

Izskatās, ka pēc gadījuma, kad drons jau uzsprāga, bet šūnapraidi iedarbināja jau pēc tam, NBS ir nolēmuši pārspēt paši sevi un brīdināt pat tad, ja neviens drons uz aci nav ieraugāms. Varbūt tomēr apziņošanas algoritmus ir vērts pilnīgot – proti, apdraudējuma pakāpi diferencēt un katrai no tām pielāgot savu reaģēšanas modeli? Proti, to, kā iedzīvotājiem būtu jāuzvedas, ja tiem tiek atsūtīts – augstākā, vidējā, vai zemākas apdraudējuma situācijas brīdinājums?

Latvijā iedzīvotāju satraukums par apdraudējumu no Krievijas diemžēl ir tieši saistīts ar zemo uzticēšanos valsts varas institūcijām. Ticību tam, ka tiks pasargāti, ka par tiem parūpēsies, nevis vien rūpēsies par savu nodrošināto biļeti uz airBaltic evakuācijas reisu.

Iedzīvotājiem nav taču pat reālistiskas uzvedības pamācību, izņemot “paliec prom no logiem vai atklātām vietām”… Jā, varbūt ir tā, ka vienīgais, ko var darīt iedzīvotāji, ir … nedarīt neko. Bet tad vēl vairāk ir jābūt pārliecībai, ka NBS visu izdarīs paši. Pagaidām šādas pārliecības nav.

Šobrīd Latvijā ir demisionējusi valdība un aizsardzības ministra pienākumus pilda demisionējusī premjere. Šāds politiskais fons notikumiem ir vēl vien papildu elements nedrošībai un satraukumam par notiekošo. Tas uzliek vēl lielāku spiedienu uz politiķiem – nekavēties ar jaunas un rīcībspējīgas valdības apstiprināšanu.

Vienīgais, ko saka amatpersonas – šādi apdraudējumi būs vēl un vēl. Jo Ukraina ir atradusi veiksmīgu veidu, kā likt Krievijas iedzīvotājiem sajust karu uz savas ādas. Diemžēl iznāk, ka mēs šeit Latvijā sastopamies ar šī kara draudīgo atblāzmu. Un to, ka Latvija nevar notriekt dronus Krievijas teritorijā, pat ja redz, ka tie tuvojas mūsu gaisa telpai.

Un izskatās, ka mūsu “pretdronu siena” joprojām ir bērna autiņos. Vai tas piedien “dronu lielvalstij”? Protams, nē. Cita starpā, nav vērts apšaubīt, ka esam “dronu lielvalsts”, jo, kā apgalvo eksperti, tiešām esam. Kāpēc šī dronu industrija nav sajūgta ar reālām aizsardzības spējām? Lūk, tas ir jautājums, uz ko prasītos nekavējoša atbilde. Ja dronu sienu nevar nodrošināt gar visu robežu, tad varbūt pie pilsētām var? Kur riski lielāki, jo iedzīvotāju vairāk…

Pagaidām gan šķiet, ka nenotiek nekas, kas palīdzētu nomierināt iedzīvotāju satrauktos prātus. Vakar “drons” lidoja pāri deviņiem novadiem un brīdinājums bija pat Valmieras novadā… Apdraudējums pievirzās aizvien tuvāk Rīgai… Un nestāstiet, ka ir algoritms rīcībai, ja drons būs virs galvaspilsētas. Diemžēl.

P.S. Es, starp citu, nezinu, vai šobrīd, kad jūs lasāt šīs rindas, Latvijā nav ielidojis kārtējais drons…

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!