Sprūds uzņemas atbildību par dronu nenotriekšanu un komentē iespējamo demisiju

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) piektdien publiski uzņēmies atbildību par lēmumu nenotriekt Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidojušos dronus, vienlaikus paziņojot, ka respektēs Saeimas lēmumu par opozīcijas rosināto demisiju. Ministrs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” uzsvēra, ka droni “ir jānotriec”, un atzina, ka tā ir gan Nacionālo bruņoto spēku vadības, gan viņa kā politiskā vadītāja atbildība.

Sprūds norādīja, ka galvenais uzdevums šobrīd ir uzlabot valsts spējas pārtvert un iznīcināt bezpilota lidaparātus, vienlaikus izvērtējot riskus civiliedzīvotājiem. Viņš atzina, ka lēmumi par dronu notriekšanu apdzīvotās vietās ir īpaši sarežģīti, jo jāņem vērā iespējamās sekas cilvēku drošībai. Ministrs arī uzsvēra, ka neviena valsts nespēj pilnībā noslēgt savu gaisa telpu, un atsaucās uz citu Eiropas valstu pieredzi, kur līdzīgi incidenti raduši sarežģījumus arī modernām pretgaisa aizsardzības sistēmām.

Ceturtdienas rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas teritorijas ielidoja vairāki droni, no kuriem vismaz divi nokrita Latgalē. Viens no tiem nogāzās Rēzeknē, naftas uzglabāšanas bāzes teritorijā, bojājot četrus rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki vēlāk skaidroja, ka droni netika notriekti drošības apsvērumu dēļ.

Notikušais izraisījis plašu politisko rezonansi. Opozīcijas partijas jau paziņojušas par Sprūda demisijas pieprasījuma virzīšanu Saeimā, pārmetot valdībai nespēju nodrošināt Latvijas gaisa telpas drošību. Līdzīgas debates Saeimā notika arī aprīlī pēc iepriekšējiem dronu incidentiem, taču toreiz parlamenta vairākums ministra demisiju noraidīja.

Tikmēr eksperti un politologi norāda, ka incidenta laikā sabiedrībā valdījusi neziņa par to, vai situācija tiek kontrolēta un kādos gadījumos tiek pieņemts lēmums dronus notriekt. Latvijas Radio izskanējuši arī aicinājumi skaidrāk definēt robežas, pie kurām bruņotie spēki drīkst pielietot spēku pret bezpilota lidaparātiem.