PĒTERIS APINIS
Vēlēšanas tuvojas. Topošie premjeri, ministri un deputāti sola naudu drošībai, veselībai, izglītībai un topošajam dzelzceļam uz Berlīni. Visi ministri raksta pieteikumus jauna gada budžetam un ierauga daudz neatrisinātu problēmu, ko risināt tikai ar papildus finansējumu.
Visi topošie politiķi gaužas par veselības jomas problēmām – rindas garas, zāles dārgas, pārlieku daudz jāmaksā no savas kabatas – un sola tās atrisināt ar naudu. Vairāk naudas – labāka veselība – tāds ir galvenais politiķu uzstādījums. Tādēļ arī es nolēmu salikt kopā vienā stāstā cilvēka fizioloģiju un slimības ar naudu.
Nauda un muguras sāpes korelē. Baņķierim agri vai vēlu būs sāpes muguras lejas daļā, kur savienojas krustu un jostas skriemeļi, Saeimas deputātam – augstāk. Biržas brokerim vai ātro kredītu izplatītājam sāpes drīzāk būs kakla daļā. Protams, muguras sāpes ir organiska rakstura, bet ļoti lielā mērā tās nosaka psihosomatika.
Vairums ar politiku un finansēm saistītu vīru ir labi situēti cilvēki, viņi dzīvo ilgāk nekā vidēji Latvijas vīrieši, viņi vairāk nodarbojas ar sportu, uzmanīgāk seko savai diētai, asinsspiedienam, holesterīna līmenim, viņi reti smēķē vai labi slēpj savu smēķēšanu, viņi dzer labu vīnu vai labu viskiju. Šiem pacientiem ir lielāka incidence saslimt ar prostatas vēzi, bet īpaši bieži viņi sūdzas par muguras sāpēm. Viņi ir lasījuši, ka prostatas vēža metastāzes iemetas muguras skriemeļos, un no šīs ligas patiesi baidās.
Agri vai vēlu mūsu politiķi un finansisti sāk izskatīties šķībi un līki, viņi pārstāj nodarboties ar sportu muguras sāpju dēļ, sāk pieņemties svarā un nonāk uz operāciju galda – sākumā dažādu skriemeļu problēmu dēļ, bet pēc tam nākas veikt gūžas locītavas endoprotezēšanu.
Dažkārt man liekas, ka politiķiem un finansistiem šī stāsta pamatā ir bērnības psihotrauma, šie politiķi un finansisti baidās uzvilkt normālas kurpes, kustēties dabiski un sēdēt normālā krēslā. Viņiem vienmēr jāsēž kā svecītei, kaklu jānožņaudz ar smalku kaklasaiti un stīvi jāsmaida. Nespecifiskās muguras sāpes ir psihosomatika, kur pacientiem bail kustēties, jo viņi nav sporta zvaigznes, bet viņi nekļūst par sportistiem tādēļ, ka nekustas.
Neatkarīgi no tā – baņķieris vai melnstrādnieks, vīrietis labākajos gados labi zina, ka naudas viņam ir par maz. Šo problēmu viņš risina daudz strādājot un tic sava darba nenovērtējamībai un būtiskumam. Par savām kaitēm viņš mēdz konsultēties ar vairākiem ārstiem, darba kolēģiem un dziedniekiem.
Viņš diezgan labi zina savas analīzes un saprot, ka līdz infarktam ir palicis pavisam nedaudz. Atkarībā no temperamenta un iespējām viņš klusi dievina, pielūdz, izmanto kā seksuālu objektu vai apprec savu sekretāri vai internetā zem sveša uzvārda un iespējami neatpazīstama profila iepazītu, 10 gadus jaunāku sievieti. Tieši šādam vīrietim mugura sāp ļoti stipri, ļoti bieži un ļoti traucējoši. Angļu ārsti raksta, ka mugura vairāk sāp vīriešiem, kuru ģimenes veidotas starpnacionāli, no dažādām reliģijām piederošām personām.
Patiesībā mans raksts ir par ko citu – par kādu naudu var nopirkt muguras sāpes vai par kādu – no tām atbrīvoties. Pasaules literatūrā var atrast atziņu, ka depresija vienlīdz bieži sasniedz kā turīgus, tā nabagus cilvēkus, bet pašnāvību incidence biežāk sastopama turīgo ļaužu slānī.
Visvairāk naudu dievina, fetišizē vai par pašmērķi pārvērš divas ļaužu grupas – iesācēji biznesmeņi un neveiksminieki. Pirmie visbiežāk ir jaunienācēji kapitāla pasaulē – viņi veiksmīgi uzkrājuši līdzekļus ar ražošanu, zemkopību, pārdevuši nekustamos īpašumus vai naudu mantojuši. Šāds cilvēks nolemj, ka lielākais „piķis” ir darbošanās banku, biržas, apdrošināšanas, kreditēšanas, pašpalīdzības sabiedrības vai jebkuras citas finansiālas darbības laukā. Viņš metas ar sirdi un dvēseli jomā, kur naudu pelna ar naudu. Šīs grupas ļaudis nereti tiešām izsitas uz zaļa zara, bet viņu attieksme pret naudu kļūst apgriezti proporcionāla attieksmei pret cilvēkiem – naudu mīl, apkārtējos cilvēkus – ienīst.
Otra laužu grupa, kas naudu dievina, ir neveiksminieki, sliņķi, dīvāna sapņotāji, kā arī cilvēki, kuri ne īpaši vēlas vai pieprot pakustināt smadzenes. Šie cilvēki tic, ka naudu var iegūt laimētavās, ka to var viņiem saziedot vai vienkārši valsts ir radīta tikai tālab, lai maksātu caur SIFu par viņu nevalstiskajām organizācijām par viņu bezjēdzīgiem pētījumiem vai viņiem maksātu pabalstus.
Ar naudas palīdzību var atrisināt daudzas problēmas – var iegūt labu izglītību, var ceļot un apskatīt pasauli, var dzīvot lepnā savrupmājā bagātā rajonā, var braukt ar labu automobili, var iestāties prestižā klubā. Tipiska attieksme pret naudu skatāma vasarā, kad ielās izbrauc krāsaini kabrioleti. Patiesībā šī mašīna tās īpašniekam noder 10 reizes gadā, jo Rīgā lietainajos apstākļos ar kabrioletu var izbraukt tikai vasarā un atpūtā, pat uz darbu ar to nebrauksi.
Saviem pacientiem ar muguras sāpēm un nezūdošu interesi par naudu es iesaku aprunāties par naudu ar viņa dēlu vai mazdēlu – padsmitgadnieku. Ar bērna muti runā patiesība. Kopā ar tīni iztēloties miljonu. Iztēloties miljons pīrādziņu, kas nolikti viens otram blakus, tie aizņem futbola laukumam līdzīgu laukumu, bet ēdot pa 20 pīrādziņiem dienā, tie būtu jāēd 137 gadus. Ja jums ģimenē ir automašīna, kuras vērtība ir apmēram 10000 eiro, tad par miljonu jūs varētu iegādāties 100 šādas automašīnas vai divus pavecus bugatti vai bentlejus.
Izstāstiet savam pusaudzim, ka vidējais Latvijas iedzīvotājs nodzīvo līdz 75 gadiem. Tātad pusaudzim priekšā vismaz 60 gadi. Ja viņam būtu miljons, tad viņš varētu gadā tērēt gandrīz 17 tūkstošus eiro, bet dienā – 46 eiro. Savukārt, ja viņš būtu šo miljonu nolicis bankas depozītā uz 4% gadā, tad viņam katru gadu būtu 40 tūkstoši, bet dienā viņš varētu tērēt 110 eiro. Iekārdinājāt bērnu? Viņš taču viegli var sarēķināt, ko dienā varētu sadarīt par 110 eiro. Tiesa, pasaules pieredze liecina, ka banku krīzes, kari un pandēmijas samazina naudas vērtību.
Pēc tam pamēģiniet tīnim pajautāt dažus citus jautājumus: Vai tu par miljonu varētu apēst dzīvu prusaku? Vai Tu par miljonu varētu apēst dzīvu peli? Vai Tu par miljonu varētu iemest ar akmeni matemātikas skolotājai?
Mans kolēģis reiz samācīja šādus jautājumus uzdot vienam otram savā starpā klases ballītē. Meitenes viena otrai jautāja – vai tu pārgulētu ar vampīru? Tiesa, mans kolēģis tobrīd pat nenojauta, ka vampīrs patiesībā bija kādas filmas varonis, bāli nokrāsots amerikāņu smukulītis.
Pirms saprast par kādu daudzumu nejaucību jūs esat gatavs iegādāties muguras sāpes, jums jātiek skaidrībā, cik lielu porciju riebeklību esat gatavs sadarīt krietnas naudiņas dēļ. Necik? Es lepojos ar jums! Ar jums ir patīkami strādāt.
Ar mani patiesībā ir savādāk – es to prusaku tomēr apēstu, jo vēsturiski cilvēks nāk no medniekiem – vācējiem, mūsu senči vēl trīs tūkstošus gadu atpakaļ ar kukaiņiem mielojās gardu muti. Prusaks satur tādas olbaltumvielas, kas ļoti vajadzīgas cilvēka ādas, matu un nagu veidošanai. Un to dzīvo peli arī mūsu senči gardu muti ēda vēl desmit tūkstošus gadus atpakaļ.
Un tagad parunājiet pats ar sevi. Jo vienmēr jāatrod laiks parunāties ar gudru cilvēku. Un katram no mums patiesībā ir tiesības sevi uzskatīt par gudrāko uz zemeslodes, jo neviens cits nevar atrisināt mūsu problēmas. Uzdodiet sev dažus sakramentālus jautājumus: Kā es šeit nokļuvu, un kas par manu nokļūšanu dzīvā veidā uz Zemeslodes samaksāja? Vai maniem vecākiem kāds samaksāja par manu dzimšanu un audzināšanu? Ja lielākā daļa enerģijas uz Zemeslodes nāk nevis sadedzinot benzīnu, bet gan – ar saules stariem, vai par saules siltumu man ir jāmaksā?
Atbildes varat sniegt, atkarā no savas reliģiozitātes, attiecībām pret Radītāju vai ģenētiku, zināšanām fizikā vai astronomijā. Es kā ārsts ar zināmām bioloģijas zināšanām, esmu cēlies no pērtiķa, kad mani senči nokāpa no koka un uzšķīla uguni. Manam sencim par šo viņa unikālo soli neviens nesamaksāja, bet man viņš ir atstājis izaugsmes iespējas un varēšanu rosīties industriālā pasaulē par brīvu.
Tiem, kam reliģija māca kaut ko citu, piedāvāju šādu analīzi – Radītājs dienas laikā saķepināja Ādamu, bet pēc tam no viņa ribas izgreba Ievu, taču arī neko par to netika saņēmis, bet šī pirmējā ģimenīte nāca pasaulē vairoties, Dievu lūgt un naudu pelnīt, pasauli industrializēt un noplicināt. Bet tie, kas domā par enerģijas dārdzību un pērkamību, vēlos atgādināt – ja planētu Zeme neapspīdētu zvaigzne Saule, tad uz mūsu planētas temperatūra tuvotos absolūtajai nullei jeb mīnuss 287 grādiem pēc Celsija. Un šādā temperatūrā lāga sasildīties nevarētu ar visiem mūsu energoresursiem.
Pasaulē ir daudz lietu, kam nav un principā nevar būt cenas, jo tās ir nenovērtējamas. Nav iespējams nopirkt veselību, laimi, mieru, tīru sirdsapziņu. Patiesās cilvēciskās vērtības nevar ne nopirkt, ne pārdot. Bet tieši tās jau veido to, ko mēs saucam par laimi. Bet laime korelē ar muguras veselību.
Veselību nevar nopirkt aptiekā. No pasaulē kopā medicīnai tērētajiem līdzekļiem 89% patērē 11% cilvēku ārstēšanai. Vairāk nekā 75% pasaules iedzīvotāju pamatā iztiek ar tautas medicīnas līdzekļiem un nesaņem modernos medikamentus. Taču jūsu veselība un muguras sāpes citiem tomēr ir biznesa lauks, un ir industrija, kas jums ar lielu prieku ieteiks iedzīvoties muguras sāpēs, lai pēc tam tās ārstētu. Es šeit nedomāju ārstus, bet lielo farmāciju.
Ja maksājat mācītājam lielu naudu un viņš viegli atlaiž jums vissmagākos grēkus, tas vēl nenozīmē, ka esat nopircis Visaugstāko. Fundamentālās vērtības – ticība, cerība, mīlestība, tīra sirdsapziņa, gudrība – nav pērkamas. Tas ir jūsu nenovērtējamais iekšējais kapitāls.
Miljons dolāriem mirstoša cilvēka acīs nav nekāda vērtība, tā ir kaudzīte zaļu papīriņu un nekas vairāk. Taču naudai piemīt bīstams magnētisms, kas daudzus cilvēkus pamudina uz visnekrietnākajiem nodarījumiem.
Cilvēkam, kas naudu dievina, ir divi dzīves scenāriji – šis cilvēks itin viegli nonāk uz nelikumības vai noziedzības ceļa, vai arī strādā kā vērsis ar ragiem zemē līdz bezspēkam, beigu beigās nonākot līdz fiziskam un garīgam izsīkumam. Viens no viņiem ar muguras sāpēm mocīsies cietumā, otrs – slimnīcā. Nauda ir ļoti nepateicīgs elks pielūgsmei – tai piemīt spēja cilvēku notrulināt, izsusināt sava pielīdzēja smadzenes.
Lai saprastu aksiomu – veselību nevar nopirkt par naudu, es Jūs aicinu iztēloties sevi par svariem. Cilvēka kaulu un muskuļu sistēma izveidota kā ļoti precīza struktūra, kur precīzi izvietoti balsti. Ja kādam sākas problēmas ceļa locītavā, cilvēks šo locītavu saudzē, neiztaisno pilnībā vai stāv atbalstoties tikai uz otras kājas, cilvēka vertikālā ass izmainās – parādās problēmas gūžas locītavā, izvelvējas mugurkauls. Pareizai stājai ir ļoti liela nozīme cilvēka dzīvē, jo tā rada pārliecību, stabilitāti, spēka apziņu, arī iepriekšminēto ticību. Lai pilnībā iedomātos sevi par svariem, es Jums iesaku stingri nostāties stāvus, svaru izlīdzinot vienādi uz abām kājām, iztaisnot muguru un pacelt zodu. Tad paņemiet slotas kātu (bez slotas), paņemiet to izstieptās rokās horizontāli sev priekšā un izpildiet dažus vingrinājumus. Salieciet un iztaisnojiet rokas ar slotas kātu uz priekšu un uz augšu. Aizlieciet slotas kātu aiz muguras un rokas ar to iespējami attāliniet no muguras. Tagad nolieciet slotas kātu uz pleciem šķērsām un par to iztaisnojiet rokas abos virzienos. Noliecieties pa labi un pa kreisi, izjūtiet sevi kā svarus. Labi – lieciet nost slotas kātu, paliekam stāvot rokas sānis plecu augstumā.
Centrālā līnija, kas sākas galvas virsū un sakrīt ar mugurkaulu, dala ķermeni uz pusēm – tā ir Jūsu svaru ass. Tagad paņemiet rokās divas krūzītes ar kafiju – vienu pilnu, otru – pustukšu. Izstieptajās rokās taču jūtiet atšķirību, svaru kausus var kopā ar Jums noliekt tā kā nesen noliecāties ar slotas kātu sāniski.
Labi, iztiksim bez kruzītēm. Iedomājieties vienā rokā ieliktu eiro, otrā piena paciņu. Principā tas taču ir ekvivalents. Šādu svēršanu Jūs taču ikdienā veicat veikalā – vai tērēt vai netērēt savu eiro monētu.
Pamēģināsim nākamo vingrinājumu. Vienā rokā ieliksim kaudzīti ar piecdesmit eiro zīmēm, bet otrā veselību, draudzību, mīlestību, u.t.t. Salīdziniet. Tas bija pārāk vispārīgi?
Pamēģiniet salīdzināt konkrētu bagātību ar konkrētu mīlestību pret konkrētu cilvēku, konkrētu naudas summu ar attiecībām ar šo cilvēku. Vai ir summa, kuras dēļ jūs būtu gatavs ziedot morālos un dvēseliskos faktorus attiecībā pret Jūsu radiniekiem, draugiem. Bet tagad pamēģiniet veikt tieši šo pašu izsvēršanu pret Jūsu nemīlamo priekšnieku, pret nemīlamo Saeimas deputātu. Iespējams – Jūs ne par kādu naudu nenodotu attiecības ar saviem tuviniekiem, bet labprāt „apmestu” priekšnieku. Tiesa, viņš kādreiz atdarīs ar to pašu.
Šis vingrinājums palīdz noteikt kompromisa robežas. Pieejiet tam radoši. Tas var kalpot par sava veida spoguli, kas palīdzēs jums pašam sevi labāk iepazīt.
Vispār šāda svēršana ir viena interesanta spēlīte. Ieliksim vienā svaru kausā iespējamos ieguvumus biznesā, bet otrā – sirmus matus, stenokardijas lēkmi, augstu asinsspiedienu, kuņģa dedzināšanu, sliktu garastāvokli vakarā ar strīdiem ģimenē un bezmiegu, bet īpaši – mūsu šodienas galveno apspriesto bēdu – sāpes vietā, kur mugura zaudē savu cēlo nosaukumu. Vārdu sakot – bizness ir varen stresaina nodarbe. Tādēļ katram savam pacientam es saku – vēlaties pelnīt naudu, ziedojiet daļu naudas savai veselībai. Vislabāk veselībai Jūs līdzēsiet, ja naudu ziedosiet veselīgai pārtikai, ikdienas fiziskās kultūras un sporta nodarbēm, vismaz reizi nedēļā izbrauksiet pie dabas, bet divas reizes gadā atpūtīsieties pēc labākās sirdsapziņas – kāpjot kalnos vai ar slēpēm no tiem braucot, airējot un ķerot zivis vai iepazīstot svešas zemes.
Pamēģināsim mūsu svaru spēlīti attiecībās – nauda pret sāpēm. Izstiepjam rokas kā svari un iztēlojamies sāpes, kas mūs ir mocījušas (galvas sāpes, zobu sāpes, muguras sāpes) un tagad naudu otrajā rokā. Patiesībā cik cilvēku, tik risinājumu un atbilžu.
Atcerieties – naudai mēdz būt arī sāpju remdējošs efekts. Naudaszīmju pārskaitīšana var atvieglot sāpes. Savulaik Ķīnā tika veikts eksperiments, kur grupai studentu lika skaitīt naudas zīmes bet otrai grupai– līdzīga izmēra papīra lapas. Studentiem tika apgalvots, ka mēģinājums virzīts uz pirkstu veiklības pētījumiem. Tad studentiem lika rokas ielikt karstā ūdenī. Studentiem, kas bija skaitījuši naudu, sāpes un diskomforts bija ievērojami mazāks.
Cilvēka prāts naudu izmanto, lai mazinātu sociālo problēmu ietekmi, fizisku diskomfortu un pat sāpes. Cilvēka prāts netieši naudu uztver kā dziedējošu spēku, kas darbojas līdzvērtīgi diklofenakam.
Bet atgriezīsimies pie muguras sāpēm. Kaut datorspeciālists un bankas brokeris sēž pie datora vienā pozā, bankas brokerim ir lielākas iespējas pāslogot starpskriemeļu muskulatūras daļu, kas ar laiku pāriet ļoti stiprā muskuļu krampjveida sasprindzinājumā, bet citus muskuļus pilnībā atrofē.
Ko tad darīt – kur tad mūsu finansistam izdot naudu muguras veselībai? Ieteikums nāk no mana skolotāja, nu jau taisaulē aizgājuša vertebrologa, profesora Ruka. Viņa ieteikums bija
mājā iekārtot dziļu baseinu ar siltu ūdeni (pietiek ar metru septiņdesmit reiz metru septiņdesmit reiz metru septiņdesmit. Relaksējošākais vingrinājums ir paņemt vecu automašīnas kameru un ļauties 20 minūšu vertikālai peldei, kur piepūsta kamera atrodas ap krūtīm, ar rokām balstoties uz šīs kameras. Siltajā ūdenī mugura pastiepsies.
Man mājās ir trenažierim līdzīgs muguras stiepšanas aparāts.
Un tomēr – muguras sāpju profilakses un primāras ārstēšanas pamatrīks ir jau minētais slotas kāts. Slotas kāts jāņem horizontāli izstieptās rokās un jāveic roku apļošanas kustības trijās dimensijās. Tad tas pats jāveic aizmugurē un aiz galvas. Šos vingrojumus jums ieteiks jūsu fizioterapeits. Un galu galā – katrā finansistu kantorī ir jābūt lielajai fizioterapeita bumbai un vismaz dažas reizes dienā labāk pasēdēt uz šīs bumbas, nevis smalkajā krēslā. Labs fizioterapeits jums iemācīs arī vingrinājumus ar mazo fizioterapeitisko bumbu.
Un tomēr šī raksta mērķis nebija jums mācīt vingrot, ziest smāķus un gēlus uz muguras, ēst tabletes. Muguras sāpes ir jūsu personiskās dzīves indikators. Un šo personisko dzīvi mēs nezin kāpēc esam raduši nomērīt naudā, bet nauda ved pie muguras sāpēm vairāk nekā nepatikšanas ģimenes dzīvē un darbā. Muguras sāpes gandrīz vienmēr korelē ar depresiju, paniku vai ģeneralizētu trauksmi, pie kam pilnīgi neizskaidrojami muguras sāpju simptomi ir gandrīz pusē gadījumu.
Bet raksts priekšvēlēšanu gaisotnē nebūtu raksts, ja mēs raksta nobeigumā vēlreiz neparunātu par valsti, naudu un politiķiem. Tieši tāpat kā cilvēks ar naudas kāri un naudas nepietiekamību cieš no muguras sāpēm, arī valsts, kurai neveicas ar ekonomiku un vadību, cieš no muguras sāpēm. Nu paskatieties uz Eviku Siliņu, Hosamu Abu Meri un Arvilu Ašeradenu – viņi tikai priekšvēlēšanu bildēs smaida, un arī tad – sāji. Patiesībā viņi mocās ar valsts muguras sāpēm, jo neveiksmīgi menedžē valsts finanšu mugurkaulu.
Tiem, kas šajā rakstā gaidīja risinājumus veselības jomas finanšu risināšanai – atvainojos. Naudas tuvākajos gados veselībai vairāk nebūs, lai kāds saulvedis kļūtu par premjeru vai kāda partiju kombinācija sāktu vadīt valsti. Atliek racionālāk tērēt. Viena aknu transplantācija izmaksā tikpat cik četrdesmit ģimenes ārstu prakšu mēneša uzturēšana. Bet valstij vajag gan vienu gan otru. Vislabāk mārketingu pārvalda starptautiskās zāļu kompānijas, tādēļ ikdienā visvairāk dzirdam prasības pēc inovatīvām zālēm vienam konkrētam pacientam, bet tas nekādi nesaīsinās rindas pie ārstiem – speciālistiem.
Topošajam ministram nāksies nostāties ar izstieptām rokām un iedomātām naudas paciņām tajās lai izšķirtos – kas ir svarīgāk, kas nozīmīgāk, kas racionālāk, lai Latviju beidzot izvilktu no pēdējās vietas dzīves ilgumā, veselīgi nodzīvotos dzīves gados, tādu mirušo skaitā, ko būtu iespējams ar racionālu ārstēšanu glābt.