Pusaudžu paškaitējums septiņu gadu laikā desmitkāršojies

Pusaudžu paškaitējums septiņu gadu laikā desmitkāršojies, liecina Veselības ministrijas pagājušā gada (VM) pasūtītā analīze par ambulatori fiksētiem bērnu un jauniešu paškaitējuma gadījumiem.

Kā norāda Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS), analīze balstīta uz septiņu gadu datiem par bērniem vai jauniešiem līdz 25 gadu vecumam.

Dati liecina, ka 2024. gadā ambulatori paškaitējums fiksēts 1110 epizodēs, un pacientu skaits saistībā ar paškaitējumu bijis 477.

Salīdzinoši 2018. gadā tika fiksētas 108 epizodes un pacientu skaits, kas nonāca ambulatoro mediķu redzeslokā, saistībā ar paškaitējumu bija 83.

Savukārt 2019. gadā ambulatori tika fiksēta 151 bērnu un jauniešu paškaitējuma epizode, savukārt ar paškaitējumu saistībā ambulatoro mediķu redzeslokā nonāca 102 pacienti. Tāpat 2020. gadā reģistrētas 187 paškaitējuma epizodes, bet pacientu skaits pieauga līdz 127.

Vienlaikus 2021. gadā fiksētas jau 364 paškaitējuma epizodes, un mediķu redzeslokā nonākušo pacientu skaits sasniedza 221. Savukārt 2022. gadā ambulatori reģistrētas 714 paškaitējuma epizodes, bet ar paškaitējumu saistīto pacientu skaits pieauga līdz 340, savukārt 2023. gadā tika fiksētas 1035 paškaitējuma epizodes, un pacientu skaits sasniedza 461.

Kopumā septiņu gadu laikā ambulatori saistībā ar paškaitējumu fiksēti 3669 gadījumi.

BKUS portālā “Vesela pasaule” skaidrots, ka pusaudži nereti paškaitējumu izmanto kā emociju regulācijas metodi, lai mazinātu iekšējo spriedzi un emocionālo distresu. Visbiežāk tiek novērots fizisks paškaitējums – griezumi, apdegumi vai sasitumi uz ķermeņa, matu plēšana, galvas sišana, sevis smacēšana un citas darbības. Vienlaikus pusaudži bieži slēpj paškaitējuma sekas, jo nevēlas atklāt savas patiesās sajūtas vai baidās no nosodījuma.