Tā nu ir sanācis, ka esmu guvis traumu un esmu darba nespējā. Varu apmeklēt publiskus pasākumus, bet nevaru strādāt darbu, kur ir pastiprinātas stresa situācijas. Šāds darbs manai dzīvībai bīstams, to ir parādījuši medicīniskie izmeklējumi. Tas nav viena ārsta slēdziens, bet vairāku speciālistu viedoklis. Es braucu uz Ukrainu, lai palīdzētu ukraiņiem un visiem mums, lai okupācijas zābaks nekāptu uz mūsu zemes.
Es katru nedēļu saņemu zvanus no žurnālistiem ar jautājumiem, kad es pārstāšu slimot, kad aizpildīšu anketu. Uzskatu šādu rīcību par neētisku. Jūtos vajāts savā zemē.
Kad man tas Ukrainā notika, es neņēmu slimības lapu, jo man ir pieredze – kad biju saslimis ārzemēs, pret mani tika ierosināta krimināllieta, tāpēc biju jau pieredzējis šādas darbības ar kratīšanām mājās, domē. Vēlāk, protams, visu izbeidza, tas bija mēģinājums celt neslavu no opozīcijas deputātu puses. Tāpēc šoreiz neņēmu slimības lapu, jau no gada sākuma biju apsolījis bērniem, ka aizvedīšu viņus uz ASV, kad vēlēšanas beigsies. Bet uzreiz pēc vēlēšanām devos uz Ukrainu, jo uzskatu, ka mūsu drošība ir pirmajā vietā. Pēc tam es izpildīju solījumu savai ģimenei, jo šīs politiskās cīņas, diemžēl, paliek negodīgākas un tiek ierauta arī mana ģimene. Tomēr, kad atgriezos no atvaļinājuma, veselība nebija uzlabojusies un līdz šim brīdim turpinu uzlabot veselību.
Es vēl saprotu tos deputātus, kuri aizstāv ētiku, bet paši uzbrūk neētiski. Bet nevaru saprast, kādēļ mana valsts mani nīdē un neļauj man izveseļoties, bet visu laiku tirda mani.
Kad sākās atmoda, mācījos 9.klasē. Savai mātei palūdzu uz džinsu jakas uzšūt 3 zvaigznes, tādas, kā tur rokās Milda. Pirmajā dienā, kad atnācu ar šo jaku uz skolu, skolotāju istabā mani iesauca un skolotāja viņas nogrieza, tā vēl nebija mūsu valsts. Mēs bijām tikai ceļā uz mūsu valsti.
Kad cēla Neatkarības laukumu un muzeju, mūsu valsts sabiedriskie mediji pārmeta par katru iniciatīvu, ko darījām nacionālas valsts stiprināšanai. Leģionāru vairodziņš ar Latvijas karogu un uzraksts “Par Latviju” tika pielīdzināts georga lentītei. Nācās cīnīties par katru soli, par mūsu uzvarām, kas atspoguļotas mūsu uzvaras klintī, par cilvēkiem, kas atspoguļoti – Janumu, Bangerski, valsts izveidota komisija nesaskaņoja mums šo projektu.
“Kultūršoks” 9.maijā aizstāvēja nošauta okupanta formu, uzrīdot man krievijas propagandistus, saņēmu draudus no visas krievijas.
Mēs sākām vākt muzejam Ukrainas kara liecības, lai caur šo informētu sabiedrību, kas Ukrainā notiek. Par šo manu rīcību lsm mani apsmēja un zīmēja karikatūras.
Mēs pirmie Latvijā novācām okupācijas pieminekļus. Brīvības ceļa muzejā izveidojām pakāpienus no padomju varu slavinošiem pieminekļiem. Par to pret mums mēģināja ierosināt krimināllietu.
LTV man pārmet, ka es palīdzu Ukrainai.
Ja man zvaigznītes nogrieza padomju vara, tad katru soli, ko esmu centies stiprināt mūsu Ogres novadu un Latvijas valsti kā nacionālu valsti, esmu saņēmis nosodījumu no valsts, bet ne no iedzīvotājiem. Tāpēc es turpināšu kritizēt šādu valsti, kurai nacionāla valsts nav vērtība. Es negāju uz barikādēm, mans tēvs necieta badu Sibīrijā un mans vectēvs nenolika galvu par mūsu valsti, lai tā būtu šāda.
Sabiedriskajā medijā nav iespējams panākt objektīvas publikācijas. Tieši šie valstsievu un valstsvīru izstrādājumi nozog mums demokrātiju. Viņi veido ilūziju, ka mazākuma viedoklis ir vairāk un svarīgāks par vairākuma viedokli. Visās publikācijās par manis atstādināšanu jūs redzēsiet daudz vairāk opozīcijas viedokli, nekā pozīcijas. Un pēdējā laikā pozīcija vispār netiek atspoguļota. Bet Saeimas atspoguļošanā viss ir otrādi. Tā ir patiesības nozagšana.
Mēs patiesībā dzīvojam diktatūrā. Ogres novada domē ir vairāk demokrātijas kā vidēji valstī. Mēs realizējam iedzīvotāju sapņus un ieklausāmies viņu viedoklī. Arī turpmāk cīnīšos par nacionālu Latvijas valsti. Pievienoju Černihivas apgabala atbalsta vēstuli, Karavīru biedrības atbalsta vēstuli, Latvijas politiski represēto atbalsta vēstuli. Šādas vēstules jūs neredzēsiet sabiedriskajā medijā, jo viss, kas ir labs par Helmani, tas ir nepieņemams sabiedriskajam medijam un netiek atspoguļots.
Kādreiz Ulmanis brauca atklāt katru mazāko lauku skolu, tagad prezidents atklāj Liepājas cietumu, bet neatklāja Ogres jauno ģimnāziju. Tā ir prioritāšu maiņa. Mēs negribam būt cietumnieki savā zemē, bet gan brīvi un neatkarīgi cilvēki.
Un gribu pateikties Ogres novada domei par atbalstu.
Gods kalpot un aizstāvēt ogrēniešu intereses!
EGILS HELMANIS, Ogres novada domes priekšsēdētājs
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Sanāk, ka braukāt uz Ukrainu Helmaņkungam ir tīrais kūrorts.. nekādu “pastiprinātā stresa situāciju “., kā darba vietā. Nu,nu :)
Mēs savā zemē Latvijā brīvi būsim tikai tad, ka iztīrīsim to no atlikušajiem kremļa komunistiem. Jā, jā!! Tie kas šodien ir, pie tās sauktās varas, nav nekādi savas zemes patrioti, vai labdari tautai. No senāko laiku hronikām ,,īstie,, latvieši ir bijuši tikai režīmu dirsu laižas un nodevēji. Šodien jaunie komunisti neafišējas kā komunisti bet maskējas zem savas zemes patriotiem, taisnīgiem demokrātiem un ieņem amatus republikas pārvaldē lai var kalt plānus kā slaukt tautu, republiku jo ,,varas,, bandas kasē saplūst visas tautas nodokļu maksātāju nodevas. Tas viss tad arī uztura šo parazītu varzu, saukto valdību….
Lūdzu nevajājiet mani savā zemītē, bet uz darbu neiešu principā. Te ir forši!
Helmanis šķiet normāls vecis, bet uz darbu gan tā kā beidzot vajadzētu aiziet…
varbūt dabūt invaliditati un atpūsties ilgi, ilgi???