VALDIS LIEPIŅŠ, publicists
2025. gada 2. oktobrī Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts robežu likumā, kas ļauj valstij piespiedu kārtā atsavināt privāto īpašnieku zemes gabalus gar austrumu robežu. Oficiālais mehānisma nosaukums ir „pretmobilitātes līnija”. Pēc autoru ieceres, līdz 300 metrus plata josla gar robežu ar Krieviju un Baltkrieviju apgrūtinās iespējamo diversantu grupu un smagās tehnikas slepenu pārvietošanos.
Formāli likums attiecas tikai uz tiem zemes gabaliem, kas tieši robežojas ar valsts robežu un atrodas inženiertehnisko būvju joslā: grāvji, barjeras, patruļas ceļi. Īpašniekiem tiek solīta „taisnīga kompensācija” pēc tirgus vērtības, ko nosaka sertificēts vērtētājs.
Praksē procedūra izskatās šādi:
Valsts robežapsardze vai Nacionālie bruņotie spēki nosaka, kādi zemes gabali ir nepieciešami.
Īpašniekam tiek nosūtīts paziņojums.
Ja viņš nepiekrīt piedāvātajai summai vai pašai atsavināšanas faktam, jautājums tiek izskatīts administratīvajā tiesā.
Pēc tiesas lēmuma stāšanās spēkā zeme tiek nodota valstij, un bijušais īpašnieks saņem naudu.
Termiņš zemes gabalu brīvprātīgai atbrīvošanai — no 3 līdz 12 mēnešiem atkarībā no «valsts vajadzību steidzamības».
Likums neprecizē, pēc kādiem kritērijiem zemes gabals tiek atzīts par „nepieciešamu pretmobilitātes līnijai”. Lēmumu pieņem izpildvara praktiski bez parlamentārās kontroles. Tas paver plašas iespējas subjektīvām vērtējumiem.
Tirgus novērtējumā netiek ņemti vērā zaudētie ienākumi (piemēram, ja zemes gabalā tika veikta lauksaimnieciskā ražošana vai bija plānota apbūve), kā arī izmaksas par saimnieciskās darbības pārcelšanu. Pierobežas rajonos, kur zeme bieži ir galvenais vietējo iedzīvotāju ienākumu avots, tas var izraisīt faktisku bankrotu.
Latvijas PSRS 1940.–1991. gadā zemes piespiedu atsavināšana valsts vajadzībām bija ierasta lieta: kolhozi, militārie poligoni, pierobežas zonas. 1990. gados īpašums tika atgriezts tieši tāpēc, lai tas vairs neatkārtotos. Jaunais likums faktiski atjauno mehānismu, ar kuru valsts ar vienu administratīvu lēmumu var atņemt cilvēkam zemi bez viņa piekrišanas un bez reālas iespējas apstrīdēt pašu atsavināšanas faktu (apstrīdēt var tikai kompensācijas apmēru).
Pēc Aizsardzības ministrijas novērtējuma, atsavināšanai var tikt pakļauti līdz 2500–3000 hektāri zemes, kas pieder aptuveni 1200–1500 īpašniekiem. Lielākā daļa no tām ir nelieli Latgales un Vidzemes lauku saimniecību zemes gabali, no kuriem daudzi tika atdoti ģimenēm 1990. gadu denacionalizācijas procesā.
Latvijai ir pilnīgas tiesības stiprināt savu austrumu robežu. Jautājums ir par to, vai šim nolūkam ir obligāti jāatjauno institūcija, kas paredz privātīpašuma piespiedu atsavināšanu pēc izpildvaras lēmuma — institūcija, no kuras valsts apzināti atteicās pirms trīsdesmit pieciem gadiem, izslēdzot to no savas tiesību sistēmas kā padomju laikmeta mantojumu.
Līdz šim likums ir izgājis visus lasījumus un gaida tikai prezidenta parakstu. Ja tas tiks parakstīts pašreizējā redakcijā, Latvija iegūs darbojošos tiesisko mehānismu, kas 1940. un 1950. gados tika saukts vienkārši par „atsavināšanu valsts labā”. Nosaukums ir mainījies, bet būtība palikusi nemainīga.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!