KRISTAPS KLAUSS, Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs
Novembri mēs mīlam dēvēt par patriotu mēnesi, kad atskatāmies uz senču un mūsu pašu paveikto Latvijas valsts izveidošanā un stiprināšanā. Vienlaikus gana bieži ne tikai novembrī mēs dzirdam pārmetumus, ka Latvijā jau nav īsti valstsvīri un valstssievas, kuri spējīgi pieņemt Latvijas attīstībai nozīmīgus lēmumus, kas ietekmēs mūsu valsts virzību nākotnē. Situācijas patiesi ir dažādas un iemesli tām arī ir dažādi, bet es gribu uzsvērt, ka ir jautājumi, kuros Latvijas valdība ir spējusi adekvāti novērtēt aktuālo situāciju, ir spējusi izprast ilgtermiņa apdraudējumu un attiecīgi pieņemt lēmumus, kas nepieļauj destrukciju un veicina izmērāmu izaugsmi.
Es runāju par divus gadus veco informatīvo ziņojumu “Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu”, pēc kā valdībā tika pieņemti lēmumi attiecībā uz valstij piederošās a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) zāģbaļķu pārdošanas cenām. Varu tikai uzteikt ministru prezidenti Eviku Siliņu, kuras vadībā Ministru kabinets šajos viennozīmīgi sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos spēja izprast izskatāmā jautājuma nopietnību un potenciālo ietekmi uz valsts tautsaimniecību, reģionālo attīstību un nodarbinātību ilgtermiņā. Jautājums nav bijis viegls, bet rezultāts ir devis iespēju “neizliet ūdeni”, kuru pēc tam saslaucīt būtu ļoti grūti vai pat neiespējami.
Lai arī šos divus gadus senos notikumus esmu jau komentējis, šeit vēlreiz ieskicēšu notikumu gaitu un potenciālo situācijas attīstību, valdībai toreiz nepieņemot adekvātu lēmumu.
Valdības 2023.gada 19.decembra lēmums balstījās uz 2021.gada notikumiem. Precīzāk, 2021.gadā notikušo LVM baļķu izsoli komersantiem, kuri nodarbojas ar baļķu pārstrādi dēļos. Izsole noteica baļķu pārdošanas cenu nākamajiem trim gadiem. Konkurence bija sīva, attiecīgi cenas augstas, bet… mēs visi zinām, kas notika 2022.gada februārī. Krievijai uzsākot pilna apjoma karu Ukrainā, globālā situācija momentā izmainījās. Ekonomika iebremzēja, būvniecības tirgus saruka, banku politika mainījās. Mainījās arī situācija koksnes resursu tirgos un baļķu cenas ārvalstīs samazinājās, bet ilgtermiņa līgumus noslēgušās Latvijas zāģētāvas nonāca neapskaužamā situācijā – vai nu pirkt nepanesami dārgāku baļķi no LVM, vai arī lauzt līgumu un maksāt soda naudas, un zaudēt tiesības piedalīties nākotnes izsolēs. Principā, vadošās Latvijas zāģētavas nonāca būt vai nebūt situācijā, ko ļoti labi ilustrē arī iesaistīto uzņēmumu 2023.gada finanšu dati, saskaņā ar kuriem uzņēmumu kopējie zaudējumi no pamatdarbības sasniedza 38 miljonus eiro.
Neiedziļinoties lietas būtībā, protams, daudzi var teikt – līgums ir līgums – vienam paveicās, otram nē, nekā personīga. LVM varēja gūt virspeļņu, kas nonāktu valsts budžetā un tātad nestu labumu visai sabiedrībai. Tomēr šī scenārija gadījumā pastāv arī monētas otra puse. Jā, īstermiņā valsts iegūtu lielākus ienākumus, bet šī ātrā nauda visticamāk vēlāk mums pašiem izmaksātu daudz dārgāk, jo uzņēmumi, kuri piedalījās baļķu izsolēs stabilā ekonomiskā situācijā un nosolīja resursus par tam brīdim adekvātu un pieņemamu cenu, globālā satricinājuma radītajā haosā atlaistu darbiniekus, neveiktu ieguldījumus attīstībā, zaudētu savas tirgus pozīcijas ārvalstīs un, iespējams, bankrotētu. Šāds scenārijs atstātu daudz negatīvāku ietekmi uz valsti vidējā un ilgākā termiņā.
Un, vēlos uzsvērt, ka risinājums, kurš radās, pateicoties gudram valdības lēmumam, nebūt neradīja situāciju, ka izsoļu dalībnieki pēkšņi tika pie baļķiem par neadekvāti lētu cenu zem tirgus vērtības. Ministru kabineta lēmums deva iespēju globālā satricinājuma skartajiem uzņēmējiem maksāt tā brīža adekvāto tirgus cenu, kas tāpat bija augstāka nekā Zviedrijas baļķa cena. Turklāt 2022. un 2023.gadā šie uzņēmēji baļķus arī pirka par izteikti augstākām cenām, pildot noslēgto līgumu saistības.
Es vēlreiz vēlos akcentēt – valdība ar savu lēmumu neuzdeva nodrošināt dažiem uzņēmumiem kaut kādas atlaides. Valdība nenoteica nekādas cenas, bet uzdeva tirgot baļķus par tā brīža tirgus cenām, nodrošinot godīgu konkurenci gan starp vietējiem Latvijas tirgus spēlētājiem, gan starp Latvijas un ārvalstu konkurentiem eksporta tirgos.
Var jau būt, ka šodien kāds ministrs būtu lēmis citādāk, bet toreiz visiem valdības locekļiem pirms lēmuma pieņemšanas bija pieejama pilna informācijas bāze par izveidojušos situāciju, par tās ietekmi uz tautsaimniecību, nodarbinātību un investīciju piesaisti. Ikviens, kurš iepazīsies ar informatīvajiem ziņojumiem, var pārliecināties, ka ministriem pieejamā informācija bija pilnīga.
Un, pateicoties šādam Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta lēmumam, Latvijas apstrādes rūpniecības potenciāls spēja saglabāt savu konkurētspēju un turpmāko izaugsmi. Ja pieņem, ka valdības uzdevums ir rūpēties par valsts izaugsmi, nevis iedzīvoties uz dažādu kataklizmu rēķina, man ir milzīgs gandarījums, ka valdība toreiz nerīkojās kā 90 – to gadu treniņbiksēs tērpts bandīts, globālo notikumu novājinātu ražotāju piebeidzot ar sitienu zem jostasvietas, bet padeva roku, palīdzot piecelties, turklāt nemaksājot nekādus atbalstus vai dotācijas.
Savukārt attiecībā uz LVM un tā devumu valsts budžetam arī viss bija kārtībā. LVM finanšu rādītāji bija būtiski labāki par prognozēm, un arī dividendēs valsts saņēma vairāk, nekā iepriekš tika plānots.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!