Koalīcija sašķēlusies par Stambulu. Vai valdība kritīs?

Saeimā opozīcijā esošās partijas Nacionālā apvienība (NA) un Apvienotais saraksts (AS) rosina izteikt neuzticību Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV).

Partijas norāda uz “valdības ilgstošo nespēju pieņemt izlēmīgus lēmumus, lai pārtrauktu ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju”.

NA skaidro, ka Latvija atrodas ģeopolitiski kritiskā situācijā – karš Ukrainā turpinās, un Krievija kā agresorvalsts apdraud gan reģionālo, gan visas Eiropas drošību.

“Šādos apstākļos valdības bezdarbība un neizlēmība attiecībā uz sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju ir nepieļaujama. Diemžēl esošā valdība, neskatoties uz skaļiem paziņojumiem, nav spējusi vai nav vēlējusies rīkoties izlēmīgi, tādējādi turpinot netieši atbalstīt Krievijas ekonomiku un tās spējas vest karadarbību,” norāda NA.

Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) pauž, ka politiskais spēks ir aicinājis uz sadarbību dažādos jautājumos un rīkojies proaktīvi, taču tam nav pieņemama ekonomisko saišu nevis saraušana, bet gluži pretēji – stiprināšana ar Krieviju. Kā apgalvo deputāts, dati rādot, ka tirdzniecības apjoms ar Krieviju ir pieaudzis, nevis mazinājies. “Mums nav skaidrs, uz kurieni premjere stūrē valdības kuģi. Mēs pieprasām premjeres demisiju, jo divi gadi ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai pieņemtu atbilstošus lēmumus,” pauž Vitenbergs.

Demisijas pieprasījumu NA pamato ar virkni pēdējā gada laikā Saeimā un valdībā iesniegtu iniciatīvu, kuru mērķis bijis samazināt vai pilnībā pārtraukt ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr gandrīz visas no tām ir vai nu atliktas, noraidītas vai vienkārši ignorētas, uzskata NA.

Kā vienu no piemēriem NA min fonda “Uzņēmēji mieram” iniciatīvu portālā “manabalss.lv”, kas mudināja neizsniegt uzņēmumiem īpašas atļaujas, kas ļauj nemaksāt “ieturējuma nodokli”, veicot maksājumus uz agresorvalsts kompānijām. Iniciatīvu parakstīja vairāk nekā 11 000 Latvijas iedzīvotāju, tomēr tā nav īstenota, pauž politiskais spēks.

Tāpat esot noraidīts NA rosinājums ieviest “kara nodokli” uzņēmumiem, kas sadarbojas ar agresorvalstīm, kā arī atlikti divi NA ierosinājumi par publiskajiem iepirkumiem – priekšlikums aizliegt piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos uzņēmumiem, kas turpina sadarbību ar Krieviju vai Baltkrieviju, un piedāvājums liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču un pakalpojumu izmantošanu valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos. Tāpat neesot ticis vērtēts NA priekšlikums aizliegt sabiedriskā transporta satiksmi ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī slēgt robežu ar šīm valstīm “Zapad” militāro mācību laikā. Netiekot vērtēts arī NA ierosinājums liegt visa veida Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču tirdzniecību veikalos.

Kā norāda NA, ir noticis tieši pretējais – pieaugusi ekonomiskā sadarbība ar agresorvalstīm. Valdības nespējas un neizlēmības dēļ tirdzniecības apjoms ar Krieviju šī gada jūnijā esot pieaudzis par 7%, sasniedzot 71 miljona eiro apmēru, bet jūlijā pieauga vēl līdz pat 11,8%, salīdzinot ar 2024.gada to pašu periodu, jeb līdz 99,3 miljoniem eiro. Tādējādi, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajai informācijai, Krievija ierindojas eksporta pirmajā pieciniekā starp “Svarīgākajiem Latvijas partneriem eksportā un importā 2025.gada jūlijā”, esot priekšā pat Polijai, pauž NA.

Vienlaikus Latvijas publiskajos iepirkumos turpinot piedalīties uzņēmumi, kuri pelna “asins naudu” Krievijā, uzņēmumi, kuros patiesie labuma guvēji ir Krievijas pilsoņi, tādējādi ar Latvijas valsts publiskajiem resursiem – Latvijas pilsoņu nodokļos samaksāto naudu – tiek stiprināta Krievijas ekonomika, norāda NA.

Kā norāda NA, tā vietā, lai maksimāli samazinātu sadarbību ar Krieviju, valdība rīkojoties gluži pretēji – 2025.gada maijā noslēgti līgumi par trīs robežkontroles punktu ar Krieviju un Baltkrieviju modernizēšanu un to caurlaides spēju uzlabošanu, paplašinot braucamo joslu skaitu un autotransporta novietošanas laukumus ar kopējo ieguldījumu 34 miljonu eiro apmērā.

NA uzskata, ka “Latvijai nepieciešama izlēmīga un principiāla valdība, kas konsekventi aizstāvētu mūsu valsts drošības intereses un solidarizētos ar Ukrainas tautu ne tikai vārdos, bet arī darbos”.

Partijā uzskata, ka esošā valdība ir pierādījusi savu nespēju pieņemt lēmumus, kas faktiski apturētu sadarbību ar agresorvalstīm, tādēļ pieprasa Ministru prezidentes demisiju.

Kā vēstīts, šogad vairākas reizes Siliņas demisiju pieprasīja opozīcijā esošā partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Kā savulaik skaidroja LPV, Siliņas vadītā valdība nespējot efektīvi risināt vairākas būtiskas problēmas valstī.

Deputāti pauda uzskata, ka Siliņas vadītā valdība cieš no ideju trūkuma un nespēj pienācīgi reaģēt uz ekonomiskajiem izaicinājumiem, tostarp inflāciju, pārtikas cenu kāpumu un labklājības samazināšanos. Tāpat tiek kritizēta valdības neefektivitāte birokrātijas mazināšanā un lielu infrastruktūras projektu, piemēram, “Rail Baltica” un “airBaltic” pārvaldībā. Deputāti norāda arī uz augošo valsts parādu, kas pārsniedz 20 miljardus eiro, un uzskata, ka tas valstij rada reālus maksātnespējas draudus.

Savukārt pati premjere tolaik demisijas pieprasījumu skaidroja ar pašvaldību vēlēšanu tuvošanos.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!