Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas un Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes, taču Lietuvas ekonomikas izaugsmes prognozi tā saglabājusi nemainīgu.
Jaunākās ERAB prognozes liecina, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 0,9%, nevis par 1,8%, kā tika lēsts maijā.
Salīdzinājumā ar maija aplēsēm pasliktinājušās ERAB prognozes arī par Igaunijas ekonomikas attīstību. Ja iepriekš tika lēsts, ka Igaunijas ekonomika šogad augs par 1,3%, tad jaunākajās prognozēs ERAB sagaida, ka tā palielināsies par 0,5%.
Tikmēr Lietuvā banka sagaida straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm, prognozējot valsts IKP kāpumu šogad par 2,6%.
Latvijas un Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognožu koriģēšanu ERAB skaidro ar vājāku ārējo pieprasījumu, fiskālo konsolidāciju un ASV paaugstināto importa tarifu tiešo un netiešo ietekmi, ko daļēji kompensē lielākas valstu investīcijas infrastruktūrā.
Banka norāda, ka Baltijas valstu izaugsmes perspektīvas veicina pieaugošie izdevumi aizsardzībai, kas ir otrie lielākie izdevumi no IKP starp NATO dalībvalstīm aiz Polijas, kā arī valstu un Eiropas Savienības (ES) atbalstītie infrastruktūras projekti.
Vienlaikus pieaugošā inflācija, augstāki nodokļi un ierobežotās fiskālās iespējas, ko rada lielie izdevumi aizsardzībai, apdraud turpmāku izaugsmi. Baltijas valstu īstermiņa ekonomiskās perspektīvas ir atkarīgas no ekonomikas atveseļošanās galvenajās tirdzniecības partnervalstīs – Ziemeļvalstīs un attīstītajās ES valstīs, piemēram, Vācijā -, globālo tirdzniecības nesaskaņu attīstības un ES fondu apguves un projektu īstenošanas tempa.
Attiecībā uz Latviju ERAB skaidro, ka starptautiskās tirdzniecības nesaskaņas negatīvi ietekmē valsts ekonomikas perspektīvas. Lai gan valsts projekti un aizsardzības izdevumi ir veicinājuši investīciju kāpumu, nenoteiktība tirdzniecības politikas jomā joprojām kavē eksporta izaugsmi. Banka prognozē, ka, pateicoties straujākam inflācijas kritumam un spēcīgākam eksporta pieprasījumam, Latvijas IKP 2026.gadā pieaugs par 1,9%, lai gan saspīlētā globālā tirdzniecība varētu kavēt atveseļošanos.
Banka prognozē, ka Igaunijas ekonomika nākamgad palielināsies par 2%, bet Lietuvas IKP pieaugs par 3,2%.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tas ir tāpat kā Krievijā – otricatjeļnij rost?
Mums baigās paralēles velkamas ar to austrumvalsti, ne?
Negatīvais pieaugums, maksa par aku, maksa par lietusūdeni, maksa par kritalu sazāģēšanu.
ēĪD un un Gosuslugi, messendžers MAX un ē-latvijka , nu tak vienādi obligāti.
ā un tās ēĒĒ-veselības…
Jūs to nesaskatat? Laikam stulbi.
Pats esi Latvijas jaunās izglītības produkts.
Tu esi nedapists izmetnelis. Tava kroplā kuņa vēl dzīva?
Atbilstoši Klopa madamas intelektam !
Nu un kas? Bārbijas par to jauns kostīmiņš, lai arī tukšrunāšanā nianse un tekstu vienkāršošanu- citas rūpes tagad, aizņēmumu grafiks jāpilda un jā,aizņemas vēl un vēl kamēr vien pie siles Vienotība
Par ko balsoja tavi radinieki?