PĒTERIS APINIS, ārsts
Raksta autoram nav neviena tetovējuma, un pat nav ienācis prātā kaut ko tādu sev nodarīt pāri. Uzdevu jautājumu savai kolēģei, ļoti zinošai un pieredzējušai ārstei, kurai vasarā šādu tetovējumu varēja nereti ieraudzīt: kāpēc cilvēki tetovējas? Viņa teica, ka tetovējumiem ir psiholoģiskas priekšrocības. Tetovējumi ir veids, kā tikt galā ar traumējošiem dzīves notikumiem, un viņasprāt – ir labāk izdarīt tetovējumu, nekā sākt dzert alkoholu. Pat vēža slimnieki nereti izdara tetovējumus kā stratēģiju, lai atgūtos no diagnozes traumas.
Cilvēki savu ķermeni ar tinti rotā vismaz 5000 gadus. Uz kādas sasalušas mūmijas ādas atrasts tetovējums, šī mūmija tiek datēta ar 3000 gadiem pirms mūsu ēras un vēsturnieku aprindās pazīstama kā “Ötzi the Iceman”. Notetovēts bijis Harolds Godvinsons 11. gadsimtā, kas iegājis karotāju vēsturē kā Harolds II. No pasaulē labi zināmiem cilvēkiem notetovēti bijuši Tomas Edisons un Vistons Čerčils. Man nav datu, cik čakli tetovējas latvieši, bet trešdaļa pieaugušo amerikāņu ir vairāk vai mazāk tetovējušies,— tostarp 38 % sieviešu un 27 % vīriešu.
Vēsturiski un arī mūsdienās daudzās kultūrās tetovējumiem ir bijusi garīga vai rituāla nozīme. Tie var simbolizēt piederību noteiktai kopienai. Tetovējumi vēsturiski un arī mūsdienās ir izmantoti, lai paustu politiskus, sociālus vai reliģiskus uzskatus. Tie var būt kā vizuāls manifests, kas atspoguļo cilvēka vērtības.
Vispār jau cilvēki mēdz tetovēties dažādu iemeslu dēļ. Daudziem cilvēkiem tetovējums ir veids, kā izpaust savu personību, uzskatus vai piederību kādai grupai. Tas var būt kā stāsts par dzīves pieredzi, atspoguļojot svarīgus notikumus vai pārmaiņas. Tetovējumi bieži tiek veidoti, lai atcerētos kādu tuvu cilvēku, svarīgu notikumu vai vietu. Piemēram, tiek ietetovē†i vecāku vārdi, dzimšanas datumi vai simboli, kas saistīti ar kādu īpašu notikumu. Sliktāk, ja tiek ietetovēts mīļotā cilvēka vārds vai attēls, bet mīļotais cilvēks kļūst par nemīļoto, bet uzrodas kāds cits –mīlamāks.
Daži cilvēki tetovējumus uzskata par ķermeņa mākslu. Viņi izvēlas dizainus, kas viņiem vienkārši patīk, un redz tetovējumu kā veidu, kā izrotāt savu ķermeni.
Tetovējumi var radīt dažādus veselības riskus un blakusparādības. Lai gan daudziem cilvēkiem tetovēšanās procedūra norit bez problēmām, ir svarīgi apzināties iespējamos apdraudējumus.
Ārstam parasti jautā – vai tetovēšanās var būt bīstama, bet ārsta padomā neieklausās – tetovējas tie, kam tas liekas būtiski, pārējie – netetovējas tāpat. Tetovējumus biežāk veic redzamās ķermeņa vietās, bet dažkārt – tādās, ko rāda tikai ļoti tuvam cilvēkam.
Tetovēšana ir procedūra, kurā ar adatu tiek traumēta āda, lai ievadītu tajā krāsu. Ja netiek ievēroti stingri higiēnas standarti, pastāv risks inficēties ar ādas infekcijām. Baktērijas un sēnītes var iekļūt brūcē, izraisot apsārtumu, tūsku, sāpes un strutas. Nepietiekamas instrumentu sterilizācijas dēļ var tikt pārnestas tādas vīrusu infekcijas kā B un C hepatīts vai HIV.
Tetovējumu krāsas var saturēt dažādas ķīmiskas vielas, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas. Visbiežāk alerģija tiek novērota uz spilgtām krāsām, piemēram, sarkanu, dzeltenu un oranžu. Alerģija var izpausties kā nieze, izsitumi, pietūkums un slikta brūces dzīšana. Dažos gadījumos var veidoties arī keloīdu rētas un granulomas, kas ir lielāki vai mazāki izaugumi vai veidojumi ap tetovējumu.
Un tomēr – tetovēšanai pastāv arī onkoloģijas risks. Krāsu pigmenta daļiņas var migrēt no ādas uz limfmezgliem un citiem orgāniem, kas ir daļa no organisma imūnsistēmas, un tādējādi laika gaitā palielināt dažādu vēžu risku. Lai arī literatūras apskats šajā ziņā nav viennozīmīgs, tomēr visai pārskatāms.
Tātad – pēdējos gados veikti pētījumi ir atklājuši saistību starp tetovējumiem un vēzi, tostarp ādas vēzi, limfomu un leikēmiju. Tomēr šie pētījumi ir nepietiekami, lai es ar pilnu pārliecību lasītājiem apgalvotu, ka tetovējumi izraisa vēzi.
Toties tas, ko es varu droši apgalvot – tetovējumu tinte var saturēt kancerogēnas vielas. Senos laikos tetovēšanas krāsas bija radītas no sūnām, ogles un sasmalcinātām lapām. Senie tetovējumi, kas tika izdarīti ar adatu un speciālu ierīci aizņēma daudz vairāk laika nekā mūsdienu tetovēšanas mašīnas, tāpēc notetovētā virsma cilvēkiem bija daudz mazāka. Izmantojot modernās tetovēšanas mašīnas, āda uzsūc vairāk tintes. Krāsainās tintes sastāv no tādiem pašiem komponentiem, kādi ir printeru tintē vai automašīnu krāsā. Šīs tintes ir organisko un neorganisko savienojumu kokteiļi, kas satur šķīdinātājus, emulgatorus, saistvielas, pretputošanas līdzekļus un konservantus. Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži, kas ir tetovēšanas tintē, ir tas pats kancerogēns, kas valda cigarešu dūmos. Bez tam šajās tetovēšanas tintēs atrodami smagie metāli – svins, hroms vai arsēns. Eiropā lietotās tintes ir vairāk pētītas, tādēļ ir šķietami kaitīgākas par Āzijā un Dienvidamerikā izmantojamām tintēm.
Tā kā tetovējumu tintēs ir tik daudz potenciāli toksisku savienojumu, epidemiologi ir nobažījušies par tālākajām sekām veselībai, tostarp ietekmi uz onkoloģisko slimību incidenci. 2024. gadā publicētie rezultāti liecināja, ka cilvēkiem ar tetovējumiem var būt paaugstināts risks saslimt ar ne-Hodžkina limfomu. Un tiem, kuriem tetovējumi bija veikti jaunākiem par 20 gadu vecuma, bija paaugstināts risks saslimt ar mieloīdo neoplazmu, kas ir salīdzinoši reta asins vēža forma.
2025. gadā publicēts dāņu pētījums apgalvo, ka cilvēkiem ar tetovējumiem, kas ir lielāki par plaukstas lielumu, limfomas risks ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā cilvēkiem bez tetovējumiem. Kā jebkurā novērošanas pētījumā, arī šie pētījumi neko nevar pierādīt — tie var tikai parādīt saikni, nevis cēloni.
Tādēļ atgriezīšos pie jau iepriekš stāstītā. Tinte paliek ādā, un tas ir labi dokumentēts. Šīs tintes daļēji tiek transportētas caur limfātisko sistēmu un uzkrājas reģionālajos limfmezglos. Tintes policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži limfmezglos var izraisīt hronisku iekaisumu. Limfmezgli cenšas kaut ko darīt ar šo svešo vielu, un tas izraisa hronisku imūno reakciju, veicina patoloģisku šūnu proliferāciju un laika gaitā palielina vēža risku.
Daži pētījumi liecina, ka tetovējumu izdarīšana var palielināt ādas vēža, piemēram, melanomas, risku. Kādā šā gada pētījumā šādas saiknes netika atklātas. Interesanti, ka cilvēki ar tetovējumiem biežāk aizsargājas no saules, biežāk biezā kārtā uzklāj saules aizsargkrēmus, un tādā veidā mazina melanomas risku. Iespējams, ka tetovēti ļaudis baidās, ka tetovējumi saules gaismā izbālēs. Patiesībā šis aizsargkrēma lietošanas fakts pasargā no vēža, jo – ja tetovējums tiek pakļauts ultravioleto staru iedarbībai, ādā veidojas papildu kaitīgas vielas, piemēram, saules gaisma liek pigmentiem izdalīt ādā pesticīdu DBCP.
Ir daži iemesli, kādēļ es kā ārsts nemīlu tetovējumus. Tetovējuma izveide var apgrūtināt vēža diagnosticēšanu. Ja vēzis sākas uz tetovētas ādas, prognoze ir sliktāka — visticamāk, tāpēc, ka diagnostika ir novēlota. Ja tev nav tetovējuma, izmaiņas ir daudz vieglāk pamanīt. Ārstiem raksti un zīmējumi apgrūtina audzēja analīzi ar dermatoskopu. Tetovējumu tinte apgrūtina limfmezglu biopsijas. Pētījumā, kurā piedalījās sievietes ar agrīnu dzemdes kakla vēzi, tika atklāts, ka 40 % no tām, kurām bija tetovējumi, limfmezgli bija iekrāsoti ar tinti. Šī pigmentācija traucē limfmezglu biopsiju, padarot precīzu identifikāciju un histopatoloģisko analīzi sarežģītāku.
Retos gadījumos cilvēkiem ar tetovējumiem, kuru krāsās ir metāla savienojumi, magnētiskās rezonanses laikā var rasties apdegumi.
Šķiet, ka būtiski atcerēties, ka agri vai vēlu tetovējumi radīs psiholoģiskas problēmas. Laikam ejot, cilvēkam mainītīsies intereses, uzskati, bet biežāk – tetovējums apniks. Tas var radīt nožēlu, trauksmi un ietekmēt pašvērtējumu, īpaši, ja tetovējums ir redzamā vietā.
Tetovējumus ir iespējams noņemt. Tas ir sarežģīts un ilgs process, un rezultāts nav garantēts. Tetovējuma noņemšana ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, tintes veida un krāsas, tetovējuma lieluma, vecuma un tā atrašanās vietas. Visbiežāk tetovējumus noņem, izmantojot lāzerterapiju. Procedūras laikā speciālists izmanto lāzera starus, kas sadala tintes pigmentu mazās daļiņās. Pēc tam organisma imūnsistēma šīs mazās daļiņas izvada. Parasti ir nepieciešamas vairākas procedūras, kas notiek ar vairāku nedēļu vai mēnešu intervālu, lai āda paspētu atjaunoties. Lāzerterapija ir visefektīvākā metode, it īpaši tumšāku krāsu (melnas, zilas) tetovējumiem. Lāzera noņemšana var būt sāpīga, bet gaišākas krāsas (dzeltena, sarkana) var būt grūti noņemamas. Pēc procedūras var rasties apsārtums, pietūkums un mazi pūslīši.
Būtiski – lāzerterapiju veikt tikai pie ārsta, lāzerterapijas un dermatoloģijas speciālista. Latvijā ir gana daudz kaktu kantoru, kas izliekas par lāzerterapijas iestādēm, un nereti šajās iestādēs strādā cilvēki bez medicīniskas izglītības ar nesertificētām, dažādās Āzijas valstīs ražotām iekārtām. Diezgan droši, ka lāzerterapija pie cilvēka bez medicīniskas izglītības, ir drošs ceļš pie onkologa ar ķīmijterapijas vai terapeitiskā radiologa zināšanām.
Nelielus tetovējumus var izgriezt. Šī metode ir ātra, bet atstāj rētu. Pasaulē tetovējumus noņem arī ar dermabrāziju – noslīpējot ādas augšējo slāni. Šī metode ir ļoti sāpīga un bieži –neefektīva. Ķīmisko pīlingu es kategoriski neiesaku.
Tetovējuma noņemšana nav lēta, pilnīga noņemšana var arī nebūt iespējama, var palikt izbalējušas, bet joprojām redzamas zīmes.
Kā jau teicu, es lāga neticu, ka mani lasītāji pēc šī raksta izlasīšanas atteiksies no tetovēšanās, ja nu būs izlēmuši to darīt. Tad nu es ieteiktu dažas aksiomas – nekādā gadījumā neveikt tetovējumus grūtniecēm vai mātēm – zīdītājām. Iespēju robežās pierunāt bērnus atlikt tetovēšanos vismaz līdz 20 gadu vecumam. Izvēlēties vienkāršu dizainu un vienu krāsu.
Tiem, kas šā vai tā nolēmuši savu ādu izrotāt ar tetovējumu, es ieteiktu pagaidīt dažus gadus. Steigas taču nav, bet tieši šobrīd tuvojas finišam prospektīvs pētījums, kas pierādīs vai noliegs – vai cilvēkiem ar tetovējumiem laika gaitā ir lielāka varbūtība saslimt ar vēzi.
Lai samazinātu riskus, tetovēties kāram cilvēkam būtu ļoti svarīgi izvēlēties licencētu un atzītu tetovēšanas salonu, kas ievēro augstus higiēnas standartus un izmanto drošas, sertificētas krāsas. Tāpat ir būtiski pareizi rūpēties par tetovējumu pēc procedūras, lai nodrošinātu labu dzīšanu.
Lai mazinātu riskus un nodrošinātu labu rezultātu, būtu svarīgi izvairīties no tetovēšanas kantoriem un māksliniekiem, kuri neatbilst augstiem drošības un profesionālajiem standartiem. Es ieteiktu pievērst uzmanību salona tīrībai un tam, kā tiek veikta dezinfekcija. Ja darba virsmas, grīdas un instrumenti izskatās netīri, tas ir liels brīdinājuma signāls, bet iemesls pacientam nekavējoties atstāt šo institūciju. Nekādā gadījumā tetovēšanu nevajadzētu veikt vietās un kantoros, kur netiek izmantotas vienreizējās adatas. Adatām un citiem instrumentiem, kas saskaras ar ādu, ir jābūt steriliem un tos būtu jāizņem pacienta acu priekšā no jauna iepakojuma. Ja mākslinieks izmanto nezināmas izcelsmes adatas vai tās, kuras tiek atkārtoti sterilizētas, pastāv pārāk liels infekcijas risks.
Labs tetovētājs vienmēr varēs parādīt savus iepriekšējos darbus. Ja māksliniekam nav ko parādīt vai viņa portfolio izskatās vājš, visticamāk, viņš nav pietiekami kvalificēts. Nevajadzētu uzticēties tetovētājiem, kas piedāvā ļoti zemeas cenas. Zemā cena parasti norāda uz to, ka mākslinieks izmanto zemas kvalitātes krāsas vai daudzkārt lietojamus instrumentus, vai arī viņam nav nepieciešamās pieredzes.
Izvairieties no tetovētājiem, kuri strādā mājās vai citās neoficiālās vietās. Lai gan tas var šķist ērti un lēti, mājas apstākļos ir gandrīz neiespējami nodrošināt sterilitāti. Mājas vide nav pielāgota higiēnas prasībām un var radīt nopietnus draudus veselībai.
Tetovējuma noņemšanu vienmēr jāuztic ārstam. Jebkuru aizdomu gadījumā jāvēršas pie dermatologa.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!