Sešas neatkarīgās institūcijas iesniegušas prioritāro pasākumu pieprasījumus 2026.gada budžetam 7,521 miljona eiro apmērā, liecina informācija Tiesību aktu portālā.
Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā apkopotā informācija liecina, ka pamatā neatkarīgās institūcijas iesniegušas papildu līdzekļu pieprasījumus atlīdzības nodrošināšanai.
Neatkarīgo institūciju kopējie prioritārie pieprasījumi 2027.gadam veido 4,9 miljonus eiro, bet 2028. un 2029.gadam – pa 4,4 miljoniem eiro katru gadu. Atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību Ministru kabinets (MK), lemjot par valsts budžeta likumprojektu, uzklausīs neatkarīgās institūcijas un nodrošinās, lai to viedokļi tiktu iekļauti MK sēdes protokolā, kas pievienojams likumprojektam, to virzot izskatīšanai Saeimā.
Finansējumu kopumā 15 prioritārajiem pasākumiem ir iesniegušas sešas institūcijas – Tieslietu ministrija (tiesas un Datu valsts inspekcija), Centrālā vēlēšanu komisija, Augstākā tiesa, Ekonomikas ministrija (Konkurences padome) un Satversmes tiesa.
Tostarp lielāko finansējumu nākamajiem gadiem pieprasījusi Tieslietu ministrija (apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas), kuras pieteikto pasākumu īstenošanai 2026.gadā nepieciešami 4,169 miljoni eiro, 2027.gadā – 3,758 miljoni eiro, savukārt 2028. un 2029.gadā – pa 3,29 miljoniem eiro ik gadu. Kā būtiskākie prioritārie pasākumi norādīti konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana, sevišķo telpu nodrošināšana tiesu namā Rīgā, kā arī centrālās videokonferenču infrastruktūras attīstība.
Otrs lielākais finansējuma pieprasījums prioritārajiem pasākumiem ir Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK). Attiecīgi CVK 2026.gadam nepieciešams finansējums 2,136 miljonu eiro apmērā, tostarp vēlēšanu komisiju atlīdzības nodrošināšanai, balstoties uz likmju izmaiņām, nepieciešams 1,307 miljonu eiro finansējums 2026.gadā. Savukārt vēlēšanu komisijas atlīdzības nodrošināšanai, ņemot vērā vēlēšanu iecirkņu darba laika izmaiņas, 2026.gadā nepieciešams 829 690 eiro finansējums.
Augstākā tiesa 2026.gadam pieprasījusi 609 990 eiro un 2027.gadam – 554 860 eiro, bet 2028. un 2029.gadam – pa 0,5 miljoniem eiro. Kā būtiskākie pasākumi norādīti konkurētspējīgas atalgojuma sistēmas uzturēšana Augstākās tiesas darbiniekiem, kur no 2026. līdz 2029.gadam ik gadu nepieciešami 314 860 eiro, kā arī valsts eksperta nodrošināšana Eiropas Savienības Tiesas Pētniecības un dokumentācijas direktorātā, kur nepieciešami 55 130 eiro 2026.gadā. Savukārt 0,03 miljoni eiro 2026. un 2027.gadā nepieciešami slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas darba telpu drošības sistēmu pilnveidošanai.
Konkurences padome atlīdzības indeksācijai turpmākajos trīs gados prasa 433 675 eiro ik gadu.
Datu valsts inspekcija mēnešalgas paaugstinājumam turpmākajiem trīs gadiem pieprasījusi 77 853 eiro ik gadu.
Savukārt Satversmes tiesa valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības Satversmes tiesas procesā īstenošanas pilnveidei 2026.gadā pieprasījusi 94 067 eiro, bet 2027. un 2028.gadā – 85 752 eiro ik gadu.
Saskaņā ar izstrādes grafiku informatīvais ziņojums par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam tiks iesniegts MK līdz 19.augustam. Vienlaikus FM, balstoties uz aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, precizēs valsts budžeta ieņēmumu prognozes un pārrēķinās fiskālo telpu, lai valdība varētu pilnvērtīgi turpināt darbu pie budžeta izstrādes. Savukārt 15.oktobrī finanšu ministrs iesniegs 2026.gada valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai Saeimā.
Jau ziņots, ka 25.jūnijā valdība nolēma, ka ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nākamā gada valsts budžetam nesniegs priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem.
Tāpat ar valdības lēmumu arī neatkarīgās institūcijas tika aicinātas nesniegt priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem.