Klimata mērķu neprāts – 13 miljardi eiro, kuru mums nav

ANDRIS KULBERGS

Vai jūs zināt, ka 2021. gada 14. jūlijā toreizējā Kariņa valdība (ar ministriem Pūci, vēlāk Plešu) vienpusēji un bez jebkādas nozares izvērtēšanas parakstīja krietni paaugstinātus klimata mērķus – palielinot Latvijas nacionālo mērķi emisiju samazināšanai no -6% uz -17% līdz 2030. gadam?

Bez aprēķiniem.

Bez ietekmes uz tautsaimniecību novērtējuma.

Bez budžeta seguma.

Šobrīd pieejamie aprēķini (no Satiksmes ministrijas) liecina, ka šo mērķu izpilde Latvijai izmaksās vismaz 13 miljardus eiro.

No šīs summas reāli pieejams finansējums no ES fondiem/budžetā ieplānotā ir tikai 2,5–3 miljardi eiro, tātad trūkst vismaz 10 miljardi eiro, kas būs jāsedz no Latvijas valsts budžeta, jeb mūsu visu – iedzīvotāju un uzņēmēju – kabatām.

Tas nozīmē, ka 4 gadu laikā mums jāatrod 10 miljardi eiro virs jau ieplānotā valsts budžeta deficīta – 2 miljardiem eiro gadā, virs jau trūkstošajiem 5% IKP aizsardzībai, 4,5 miljardiem eiro RailBaltica būvniecībai, 380 miljoniem AirBaltic glābšanai.

Tātad, vienlaikus liegsim iedzīvotājiem braukt ar auto un liesim degvielu militārajai tehnikai, būvēsim robežnocietinājumus un pirksim raķetes. Tikmēr pirksim elektrobusus pašvaldībās, ar kuriem draudu gadījumā nevarēsim aizvest iedzīvotājus, jo baterija tur tikai 100km. Nopietni?

Grieķijas piemērs: klimata nodevu iekasē no tūristiem, nevis no savējiem. Tikmēr Grieķija ir nākusi klajā ar radošu risinājumu – “Climate Resilience Tax” jeb klimata noturības nodevu, kas tiek iekasēta no katra tūrista par nakšņošanu. Tas valstij sniedz 600–800 miljonus eiro gadā un neskar vietējo iedzīvotāju maciņu.

Bet Latvijā šādu iespēju nav – jo Kariņa valdība COVID-19 laikā iznīcināja tūrismu, un tas vēl šodien ir par ~23% zem 2019. gada līmeņa, kamēr mūsu kaimiņi jau sen ir atguvušies (skat. Jāņa Hermaņa grafiku).

Drošība ir svarīgāka par klimatu. Esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad ir karš Eiropā, robežas jāstiprina, jābruņojas un jānodrošina mūsu eksistence, klimata mērķu izpilde nevar būt prioritāte.

Degviela, ko mēs nedrīkstēsim lietot savā automašīnā, tiks sadedzināta militārajā tehnikā mācību laikā. Klimats var pagaidīt – bet mūsu drošība nevar.

Mums neaug nauda kokos, un aizņemšanās iespējas nav bezgalīgas. Valsts aizņemšanās limits pēc Valsts kases un FM aprēķiniem ir tikai 5,5 miljardi eiro, kas jau izsīkst 2028/29. gadā. Tos nedrīkst izšķērdēt valsts aparāta uzturēšanai vai mērķiem, kas neveido nākotnes ieņēmumus.

Aicinājums! Es aicinu nekavējoties iesaldēt Latvijas uzņemtos klimata mērķus, pārtraukt bezatbildīgo aizņemšanās un budžeta izšķērdēšanas kursu, un pārskatīt nākamo gadu budžeta prioritātes, iekļaujot tajās tikai to, kas:

  • stiprina valsts drošību,
  • veicina ekonomikas izaugsmi,

palielina ieņēmumus, nevis izdevumus.

Pretējā gadījumā katrs Latvijas iedzīvotājs samaksās vismaz 1200 eiro gadā (ja tiks pieļauta esošās valdības aizņemtās naudas izpļekarēšana), jeb 100 eiro mēnesī no savas algas tikai par valsts parāda apkalpošanu, lai segtu šo utopisko politiku.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

10 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Warfare
Warfare
18 s. atpakaļ

Valsts maksātnespēja nav nekas traģisks. Principā skars tikai tos liekēdīgos mēslus ierēdņus.

Eblons Muskets
Eblons Muskets
10 m. atpakaļ
Reply to  Warfare

Care to explain?

Eblons Muskets
Eblons Muskets
1 d. atpakaļ

Kāds sakars CO2 ar piesārņojumu?
Mēs beram bedrēs gružus kas nekad nesadalīsies!
Par reālo ne1 nerunā! Izdomā ka govis pārāk daudz pirž un tad nu risina. Dauņu valsc maisījums.

Sadists
Sadists
1 d. atpakaļ

Aicinājumam gribu pievienot jau reiz izteikto, ka tagad ir mainīts mērķis – aizsardzība un līdz ar to jāatbild vairs nebūs par procesa smalkumiem, bet par gala rezultātu. Tas daļai ierēdņu būs smags trieciens, bet nāksies vien to paciest.

Aiga
Aiga
1 d. atpakaļ

Šis ir ļoti labs raksts, Andri, bet jārunā par visu kopumu. Viens runā par zaļo kursu, otrs par RailBalticu, tagad klausos Šleseru par aizsardzības nozari – traki, traki viss, te https://xtv.lv/rigatv24/video/V47dBKPJpxZ-slesers_es_piedavatu_letaku_variantu_vienoties_ar_amerikaniem Man ir konkrēta ideja, kas jādara politiski, bet nav kam pateikt. Interesanti, kur visā valstī var atrast kādu institūciju vai cilvēku, kam interesē VISA VALSTS KOPUMĀ nedalot pa partiju piederībām? Teorētiski tam būtu jābūt prezidentam, bet mums nav tāda… ko lai dara? Kam lai saka? Starp citu, ka vispār valstī notiek? Ir sajūta, ka viss apstājies un apklusis ar Saeimas atvaļinājumu. Valdība ar nestrādā vai kā? Vispār nav nekādu… lasīt vēl »

Sadists
Sadists
1 d. atpakaļ
Reply to  Aiga

Kopumu reti kurš var uztvert un ieraudzīt. Tādus valsts darbā netur un pie vārda nelaiž.

Aiga
Aiga
1 d. atpakaļ
Reply to  Sadists

To es zinu kopš 2011.gada. Pie vārda nekur nelaiž, tas skaidrs. Vairs arī nevēlos, nav ko cūkām pērles bārstīt. Kopumu ir ļoti viegli ieraudzīt. Par valsts darbu – domā, ka tur ir baigi saldi? Maza alga un galvas čakarēšanas apmērs nenormāls. Pilns ar pusvājprātīgiem atsēdētājiem, ar ko Tev nākas komunicēt, un sazin vispār ar ko, ar Krievijas aģentiem, utt. Tad nākas apkalpot citu zagšanas shēmas un nav pat versiju pateikt nē. Privātajā sektorā ir daudz, daudz vieglāk viss. Nav valsts amati nekāda saldā maize pašlaik, cilvēki bēg no turienes. Tie daži normālie, kas tur ir, sēž, un cer tikt projām.… lasīt vēl »

Aiga
Aiga
1 d. atpakaļ
Reply to  Aiga

tās starp citu bija kā reiz tās pašas, kas covida laikā zeķubikses no dvieļiem veikalu plauktos lika atšķirot, un smagā darbā lēma, ka vienu var pirkt, bet otrus nevar. Nu, tādi cilvēki.

tikai mieru
tikai mieru
2 d. atpakaļ

Ne mēs to klimatu bojājam, ne mēs to glābsim. Mums jārūpējas par Latviju.

caca
caca
2 d. atpakaļ

zaļais kurss daudziem ir ienesīgs biznesa darījums un nospļauties par pārējo, gan jau laikā aizbēgs uz Eiropu – atceries slepenais līgums ar airbaltic