“Progresīvie” atbalsta valsts uzņēmumu kapitāldaļu pārdošanu

Partija “Progresīvie” pozitīvi vērtē Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu biržā pārdot valsts kapitālsabiedrību daļas, pauda politiskā spēka deputāte Antoņina Ņenaševa.

Reizē politiķe uzsvēra, ka šobrīd ne par vienu valsts kapitālsabiedrību nav pieņemts kāds lēmums, un pirms jebkuras virzības šajā jautājumā būs saruna gan pie koalīcijas galda, gan profesionāls izvērtējums par katru konkrēto kapitālsabiedrību.

“Progresīvo” ieskatā, katrs valsts uzņēmums jāvērtē individuāli, jāskatās, vai konkrētais uzņēmums ir gatavs startēt biržā un vai tas būs izdevīgi sabiedrībai.

Deputāte norādīja, ka “Progresīvie” kā šīs ieceres lielāko ieguvumu saredz uzņēmumu caurskatāmības un labas pārvaldības uzlabošanos, jo akciju cenas noteikšana esot caurspīdīga, esot augstāki un stingrāki pārvaldības standarti, līdz ar to mazāki korupcijas riski.

“Tiklīdz kāda kapitālsabiedrība tiek kotēta biržā, tur uzreiz ir citas prasības, līdz ar to mēs kā sabiedrība būtu ieguvēji no labāk pārvaldītām kapitālsabiedrībām,” uzskata Ņenševa. “Progresīvo” ieskatā, tādējādi iespējams piesaistīt investīcijas, norādīja Ņenaševa. “Tad arī mēs paši varētu ieguldīt savos uzņēmumos – gluži tāpat kā to dara gan Igaunijā, gan Lietuvā,” sacīja deputāte.

Ņenaševa norādīja, ka Satiksmes ministrija patlaban virza ieceri par VAS “Latvijas autoceļu uzturētāja” daļēju kotāciju biržā, ar to domājot jau nākamgad nodrošināt papildu budžeta ieņēmumus. Tāpat arī Latvijas nacionālo aviokompāniju “airBaltic” plāno virzīt kotācijai biržā, atzīmēja deputāte.

Kā zināms, koalīcijas partija Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) paudusi, ka kategoriski iebilst FM ierosinājumiem attiecībā uz valsts uzņēmumu daļēju pārdošanu un norādīja, ka aicinās finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) tuvākajā laikā nākt klajā ar savu skaidrojumu ZZS un sabiedrībai.

ZZS paziņojumā paudusi, ka kategoriski iebilst pret FM ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži”.

Tāpat arī Saeimas opozīcijas partijas – Apvienotais saraksts, “Latvija pirmajā vietā”, Nacionālā apvienība un “Stabilitātei” neatbalsta FM priekšlikumu paredzēt iespēju pārdot biržā stratēģiski svarīgu valsts kapitālsabiedrību akcijas.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) otrdien žurnālistiem pauda, ka diskusijai sabiedrībā par valsts uzņēmumu iespējamo kotēšanu biržā ir jābūt.

“Demokrātiskā valstī, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka mēs atklāti un godīgi diskutējam arī par sarežģītām lietām,” teica Siliņa. Viņa ar interesi vērojot, kā attīstās Lietuvas un Igaunijas lielie energouzņēmumi, kuri, kotējoties biržā, spējot piesaistīt gan papildu finansējumu, gan attīstīt eksportspēju.

Siliņa uzsvēra, ka būtu jādiskutē, vai un kādi būtu sabiedrības ieguvumi, ja daļu no lielo uzņēmumu akciju pakotnes būtu iespējams iegādāties arī pašiem iedzīvotājiem un citiem uzņēmumiem. Tāpat viņa atzīmēja, ka tādējādi uzņēmumi iegūtu vēl lielāku caurskatāmību. “Mūsu cilvēki vēl vairāk varētu iepazīties ar to, ko šie uzņēmumi dara,” teica premjere, norādot, ka tā ir izplatīta prakse daudzviet Rietumvalstīs.

Tāpat viņa izcēla, ka nekādi lēmumi šobrīd nav vēl pieņemti, bet politiķu virzienā, kas vēlas šo diskusiju uzsākt, jau tiekot vērsti dažādi paziņojumi, kas pārvēršoties par sava veida apmaksātu “melno kampaņu”. Premjere aicināja politiķus un sabiedrību “izkāpt no aizspriedumiem”, norādot, ka būtu jādomā, kā valstij un uzņēmumiem vairāk nopelnīt.

FM saskaņošanai ministrijām un citām iesaistītajām pusēm nodevusi sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam”.

Ziņojumā spriests – dodot iespēju privātajiem investoriem iegādāties daļu no publiskai personai piederošajām kapitāldaļām, iespējams rast balansu starp publiskas personas interesēm un privāto tirgus dalībnieku interesēm. Proti, ja publiska persona, paturot līdzdalību kapitālsabiedrībā 100% apmērā, var negatīvi ietekmēt tirgus attīstību, tad samazināts līdzdalības apmērs var nodrošināt pakāpenisku privātā sektora iesaisti attiecīgajā tirgus segmentā, sekmējot konkurenci un kapitālsabiedrībā investēto publisko līdzekļu atgriešanos publiskās personas budžetā.

Tāpat FM norāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 13.maija sēdes lēmumam viens no valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem ir valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļu atsavināšana publiskajā piedāvājumā līdz 2029.gadam, tostarp attiecībā uz komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām pašlaik normatīvi noteikts privatizācijas aizliegums.