Prokurore Viorika Jirgena cēla trauksmi par to, ka premjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu izmeklēšanā ģenerālprokurors Juris Stukāns uzstāja, ka apsūdzība jāceļ cilvēkam, kura saukšanai pie kriminālatbildības viņa nesaskatīja juridisku pamatu. Pēc viņas iesnieguma tika sākta pārbaude. Augstākās tiesas (AT) plēnums, izvērtējot pārbaudes rezultātus, nesaskatīja pamatu ģenerālprokurora Stukāna atlaišanai.
Publicējam trauksmes cēlēja ziņojumu pilnā apmērā (citu amatpersonu vārdi aizklāti pēc autores lūguma)
Trauksmes cēlēja ziņojums
| ADRESĀTS |
| Norādiet institūciju/organizāciju, kurai adresējat šo ziņojumu |
| Valsts kanceleja |
| 1. PĀRKĀPUMA APRAKSTS |
| Sniedziet Jūsu rīcībā esošo informāciju par iespējamo pārkāpumu. Miniet konkrētus faktus vai apstākļus, kas par to liecina (piemēram, datums, vieta, kur iespējamais pārkāpums tika novērots), iesaistītās fiziskās vai juridiskās personas, iesaistīto personu amati. Ja Jūsu rīcībā ir pierādījumi (piemēram, dokumenti, fotogrāfijas, e-pasta sarakste), pievienojiet tos ziņojumam vai norādiet, kur ar tiem var iepazīties |
| Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 402. pantu personu sauc pie kriminālatbildības, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz šīs personas vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā un prokurors ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina. Krimināllikuma 290. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par personas saukšanu pie kriminālatbildības, zinot, ka tā nav vainīga, ja to izdarījis prokurors. Prokuratūras likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka prokurors lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, nevainīguma prezumpciju, patiesību un likumību. Prokuratūras likuma 6. panta pirmajā daļā noteikts, ka prokurors savā darbībā ir neatkarīgs no citu valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju vai amatpersonu ietekmes un pakļaujas tikai likumam. Bet šīs normas ceturtajā daļā noteikts, ka amatā augstāks prokurors ir tiesīgs dot norādījumus vai pieņemt savā lietvedībā jebkuru lietu, bet nav tiesīgs dot norādījumus vai uzdot prokuroram veikt darbības pret viņa pārliecību. Ģenerālprokurors Juris Stukāns kriminālprocesā Nr. 28120000324 (tā saucamais speciālo lidojumu kriminālprocess) ir pārkāpis Prokuratūras likuma 6. panta ceturto daļu un uzdeva man kā šī kriminālprocesa uzraugošajam prokuroram veikt darbības pret manu pārliecību. Turklāt viņš kūdīja mani izdarīt noziegumu – saukt pie kriminālatbildības personu, neņemot vērā to, ka manā ieskatā šī persona nav vainīga. Ģenerālprokurors J. Stukāns šī kriminālprocesa izmeklēšanas laikā aktīvi iesaistījās izmeklēšanas gaitas un virzības apspriedēs (pat iepazinās ar kriminālprocesa materiāliem), kuru laikā, īpaši, sākot ar 2024. gada septembri, es kā uzraugošais prokurors sapratu, ka man un ģenerālprokuroram J. Stukānam ir pretēji viedokļi gan par personu loku, kuras šajā kriminālprocesā ir saucamas pie kriminālatbildības, gan par šo personu darbību kvalifikāciju. 2024. gada 20. septembra sapulcē piedalījās ģenerālprokurors J. Stukāns, Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors [], Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors [], es, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk tekstā – KNAB) Otrās pārvaldes priekšniece [] un Otrās pārvaldes Otrās nodaļas vecāka inspektore (izmeklētāja) []. |
Šī bija pirmā sapulce, kurā sapratu, ka ģenerālprokuroram neder mani juridiskie argumenti, ka viņa viedokli par personu vainīgumu nespēj ietekmēt ne mani, ne [] un abu KNAB darbinieču argumenti. Ģenerālprokuroram bija cits viedoklis, kas, savukārt, bija pret manu pārliecību. Es ģenerālprokuroru informēju, ka pret savu pārliecību nerīkošos un ierosināju viņam piesaistīt citu prokuroru. Pēc šīs sapulces kriminālprocesam Nr. 28120000324 tika piesaistīts otrs uzraugošais prokurors – Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurore [].
2024. gada 30. oktobrī notika sapulce paplašinātā sastāvā – [], [], [], es, [] un viņas priekšnieks – virsprokurors [], kā arī [] un []. [] bija sagatavojusi savu viedokli par personām, kuras viņasprāt ir saucamas pie kriminālatbildības un šo personu darbību juridisko kvalifikāciju. Tā vietā, lai pārrunātu [] viedokli, ģenerālprokurors turpināja mani pārliecināt par mana viedokļa nepareizību, lai gan [] bija cits viedoklis nekā man un tas vairāk saderēja ar J. Stukāna viedokli. Es atkārtoti ģenerālprokuroru informēju, ka pret savu pārliecību nerīkošos un personai, kurai viņš vēlas, lai es ceļu apsūdzību, apsūdzību necelšu.
2025. gada 7.janvārī notika pēdējā sapulce, kurā dalību ņēmu es, J. Stukāns, [] un [].
Šis bija kritisks punkts, jo pret mani vairāku sapulču laikā vērstā ģenerālprokurora realizētā bosinga rezultātā (sapulču laikā viņš izteica man aizskarošas piezīmes, piem., – kā Tu skolu pabeidzi, tikai idiotam nav skaidrs un tml.) es tiku emocionāli sagrauta un šobrīd atrodos uz slimības lapas ar ārstu diagnosticētu saslimšanu – izdegšana.
2025. gada 7. janvāra sapulci, kas ilga 2 stundas, ģenerālprokurors uzsāka ar monologu par to, ka sabiedrība nesapratīs, ja pie kriminālatbildības netiks saukta persona par kuru diskusija ilga no septembra. Tāpēc šai personai esot jāceļ apsūdzība un jāvirza lieta uz tiesu, jo, ja tiesa šo personu attaisnos, tad tā būs tiesas problēma nevis mūsu. Arī pirms manis prokurori, šādu apspriežu rezultātā esot mainījuši savas domas un cēluši apsūdzības, lai gan sākumā esot bijuši pretējās domās. Tādējādi ģenerālprokurors man lika saprast, ka šis nebūs pirmais gadījums, kad prokurors rīkojas pretēji savai pārliecībai.
Lai gan tā brīža procesa virzītāja [] jau kopš septembra bija sagatavojusi aizdomās turēto lēmumu projektus un bija gatava šos lēmumus uzrādīt attiecīgajām personām, J. Stukāna iebildumu dēļ – viņam bija viedoklis, ka procesā pie atbildības papildus saucama vēl viena persona, kopš septembra faktiski notika “mīņāšanās uz vietas”, jo J. Stukāns neļāva virzīties uz priekšu kamēr netiek izlemts jautājums par tās personas atbildību, kura viņaprāt ir saucama pie atbildības. Mans tiešais priekšnieks – virsprokurors [] vairākkārt sagatavoja rakstisku viedokli, kurā pamatoja viedokli, kāpēc šīs personas darbībās nav noziedzīgu nodarījumu sastāvs, bet J. Stukānu šis viedoklis nepārliecināja.
2025. gada 7. janvāra sapulcē J. Stukāns paziņoja, ka jārīkojas steidzami, tāpēc lieta tikšot “izņemta” no KNAB un nodota manā lietvedībā, neļaujot KNAB ar mani saskaņotās personas atzīt par aizdomās turētajiem, jo lēmumu izsniegšanas procedūra kavēšot procesa virzību. Kad es J. Stukānam jautāju, kā sabiedrībai tiks skaidrota šāda procesa virzība, J. Stukāns atbildēja, ka viņš izskaidros, ka tas notiek tāpēc, ka KNAB netiek galā ar izmeklēšanu.
Attiecībā par to, kas notiks pēc procesa pārņemšanas, J. Stukāns norādīja, ka man būs jāsagatavo apsūdzības un jāparāda viņam. Un ja to saturs viņu neapmierinās, viņš mani nomainīs pret citu prokuroru ar pamatojumu, ka es esmu izvēlējusies nepareizu virzienu un netieku galā ar saviem pienākumiem. 2
| Pretēji tam, ko J. Stukāns runāja šajās sapulcēs, publiskajā telpā viņš vairākkārt ir norādījis, ka izmeklēšanas novilcināšana šajā procesā netiek pieļauta, ka visi tiek galā ar saviem pienākumiem. Tas man liek domāt, ka daļa no tā, ko J. Stukāns šajās sapulcēs pauda ir vērsta tikai uz to, lai piespiestu mani rīkoties pretēji savai pārliecībai, ļaunprātīgi izmantojot savas amata pilnvaras un autoritāti. Turklāt, 2025. gada 10. februāra raidījumā “Kas notiek Latvijā” J. Stukāns, skaidrojot to, kas notiek šajā procesā, meloja. Lai gan J. Stukāns šajā raidījumā teica, ka viedokļu atšķirības ir citu prokuroru starpā un KNAB izmeklētāju starpā, patiesībā ne man, ne amatā augstākajam prokuroram [] šajā procesā nekad nav bijušas viedokļu atšķirības ne savā starpā, ne ar KNAB izmeklētājiem. 2025. gada 7. janvāra sapulcē J. Stukāns cita starpā izteicās arī par prokurores [] iepriekš pausto viedokli. J. Stukāns teica, ka [] tādu sagatavoja, lai viņam izpatiktu. Visticamāk, ka tas neatbilst patiesībai. Bet šis J. Stukāna izteikums ļoti labi atklāj un raksturo J. Stukāna izpratni par to, kāda ir viņa loma un ietekmes iespējas uz prokuroriem. Proti, ka prokuroram ir jārīkojas nevis pēc savas iekšējās pārliecības, bet gan, lai kādam izpatiktu. 2024. gada 17. septembra “Panorāmā” bija sižets par to, ka J. Stukāns ir ticies ar opozīcijā esošo “Apvienoto sarakstu” un pārrunājis “ekspremjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu”. Pēc pārrunām, kas notika aiz slēgtām durvīm, J. Stukānam un “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājam E. Tavaram blakus stāvot, E. Tavars publiski pauda, ka: “Kariņa lietā nebūs “kā Zolitūdes gadījumā, ka vainīga ir skrūve vai ierindas ierēdnīši, bet gan cilvēki, kuri baudījuši labumus par nodokļu maksātāju naudu. Vainīgie būs zināmi līdz gada beigām.”” Tā kā J. Stukāna nelikumīgās aktivitātes saistībā ar manas pārliecības ietekmēšanu sākās tieši pēc šajā “Panorāmā” atspoguļotās J. Stukāna tikšanās ar politiķiem, tad tas, manuprāt, atklāj J. Stukāna motivāciju, kāpēc viņš tik ļoti vēlas, lai pie kriminālatbildības sauc to personu, par kuru man un viņam bija strīds. Turklāt, 2025. gada 7. janvārī J. Stukāna teiktais, ka apsūdzības personām jāceļ steidzami, liek man domāt, ka tas saistīts ar J. Stukāna vēlmi ieņemt ģenerālprokurora amatu uz vēl vienu termiņu. Man nav zināms tas, ko ģenerālprokurors J. Stukāns 2024. gada 17.septembrī politiķiem no “Apvienotā saraksta” stāstīja par kriminālprocesu Nr. 28120000324. Bet, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu, kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums. J. Stukāns nav minētā kriminālprocesa virzītājs. Tādējādi viņam nav un nebija tiesības apspriest šo kriminālprocesu ar politiķiem. Tas, vai J. Stukāns, iespējams, ir izpaudis izmeklēšanas noslēpumu, arī ir viens no iemesliem, kas vērtējams, pārbaudot šo trauksmes ziņojumu. Saskaņā ar Prokuratūras likuma 41.1 panta 4. un 5. punktu ģenerālprokuroru var atlaist no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatēts, ka viņš, pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājušās būtiskas kaitīgas sekas vai pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu. Uzskatu, ka manā trauksmes cēlēja ziņojumā norādītā informācija satur ziņas par ģenerālprokurora J. Stukāna, iespējams veiktiem pārkāpumiem, kas dod pamatu uzsākt pārbaudi Prokuratūras likuma 41.3 panta kārtībā. |
| 2. INFORMĀCIJAS GŪŠANAS VEIDS (SAISTĪBA AR DARBU) |
| Jūsu saistība ar organizāciju, kurā ir novērots iespējamais pārkāpums (atzīmējiet atbilstošo): |
| + strādāju organizācijā (veicu tajā darba (amata, dienesta) pienākumus) veicu darbu organizācijā, bet man ar to nav līgumattiecību sniedzu pakalpojumu organizācijai iespējamo pārkāpumu novēroju, dibinot tiesiskās attiecības iespējamo pārkāpumu novēroju, esot praksē agrāk strādāju šajā organizācijā un tajā laikā novēroju iespējamo pārkāpumu cita veida saistība ar Jūsu darba vidi (norādiet, kāda) ___________________ |
| 3. NORĀDIET, KĀDĀM SABIEDRĪBAS INTERESĒM UN KURIEM SABIEDRĪBAS PĀRSTĀVJIEM, KĀ ARĪ KĀDU KAITĒJUMU MINĒTAIS PĀRKĀPUMS RADA VAI VAR RADĪT 1 |
| Minētais ģenerālprokurora pārkāpums rada un var radīt kaitējumu: – prokurora neatkarībai, – sabiedrības interesēm uz taisnīgu un neatkarīgu kriminālprocesa norisi, – prokuratūras reputācijai. |
| 4. VAI PAR PĀRKĀPUMU ESAT ZIŅOJIS IEPRIEKŠ |
| (atzīmējiet atbilstošo, sniedziet nepieciešamos komentārus) + nē, šī ir pirmā ziņošanas reize jā, ziņoju savā darbavietā, izmantojot iekšējo trauksmes celšanas mehānismu jā, ziņoju citai institūcijai (norādiet, kurai) _______________ cita informācija _________________________________________________________ |
| Komentāri |
| 5. ATTIEKSME PRET TURPMĀKO SAZIŅU UN PĀRKĀPUMA PUBLISKOŠANU |
| (atzīmējiet, ja attiecināms) nevēlos saņemt ziņojuma saņemšanas apstiprinājumu2 nevēlos saņemt lēmumu par iesnieguma atzīšanu vai neatzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu |
1 Ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu nav uzskatāma par trauksmes celšanu.
2 Nav attiecināms, ja tiek nosūtīts automātisks paziņojums par elektroniskā dokumenta saņemšanu saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumu Nr. 473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām” 17. punktu.
| + ja mans ziņojums palīdzēs atklāt pārkāpumu, atļauju publiskot informāciju par konstatēto pārkāpumu, ievērojot Trauksmes celšanas likuma 7. panta devīto daļu3 |
| 6. PIELIKUMI |
| Norādiet ziņojumam pievienotos dokumentus, kas, Jūsuprāt, apstiprina iespējamo pārkāpumu. Ja norādījāt, ka par šo pārkāpumu esat ziņojis iepriekš, pievienojiet saņemto atbildi |
| 1. NAV 2. 3. .. |
| 7. ZIŅAS PAR IESNIEDZĒJU |
| Vārds, uzvārds Viorika Jirgena |
| Kontaktinformācija, tostarp adrese* e-adrese – (dzīvesvietas adrese, kā arī cita informācija, kā ar Jums var sazināties (piemēram, e-pasts vai tālruņa numurs), lai nosūtītu atbildi, informāciju par izskatīšanas gaitu vai lūgtu papildinformāciju) |
| 8. IESNIEGŠANAS DATUMS |
* Adrese jānorāda saskaņā ar Iesniegumu likumā noteikto prasību. Ja Jūsu norādītā kontaktinformācija ziņojuma izskatīšanas laikā mainās, lūdzam par to informēt.
Iesniedzot trauksmes cēlēja ziņojumu, es apliecinu, ka ziņojumā norādīto informāciju uzskatu par patiesu, rīkojos labā ticībā un man ir saprotams, ka apzināta nepatiesu ziņu sniegšana nav uzskatāma par trauksmes celšanu un par to mani normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var saukt pie atbildības.
| Ja ziņojums neatbildīs Trauksmes celšanas likuma prasībām un netiks atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu, tas tiks izskatīts kā privātpersonas iesniegums vai institūcija rīkosies citā veidā atbilstoši ziņojuma saturam un Jūs par to attiecīgi informēs. |
________________________________ (paraksts)
Svarīgi. Trauksmes cēlēja ziņojumam ir jābūt parakstītam. Lūdzam iesniegt elektroniski parakstītu vai pašrocīgi parakstītu ziņojumu vai autentificēties portālā www.latvija.lv vai www.trauksmescelejs.lv un iesniegt ziņojumu elektroniski bez paraksta.
3Informācija tiek publicēta, neatklājot un neapdraudot trauksmes cēlēja identitāti un ievērojot vispārējās datu aizsardzības prasības.
Aizpilda institūcija/organizācija
Iesnieguma reģistrācijas datums _________________ Nr.__________
| INFORMĀCIJA PAR TURPMĀKO SAZIŅU: – ne vēlāk kā septiņu dienu laikā Jums tiks nosūtīts ziņojuma saņemšanas apstiprinājums (ja 5. punktā nenorādījāt, ka nevēlaties saņemt apstiprinājumu) – triju dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par Jūsu iesnieguma atzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu, Jums tiks nosūtīta atbilde par pieņemto lēmumu par ziņojuma atzīšanu/neatzīšanu par trauksmes celšanas ziņojumu (izmantojot Jūsu ziņojuma 7. punktā norādīto kontaktinformāciju, ja 5. punktā nenorādījāt, ka nevēlaties saņemt lēmumu) – ja nepieciešams trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanai, ar Jums var sazināties, lai iegūtu papildu informāciju – ja Jūsu iesniegums tiks atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu, kompetentā institūcija Jūs informēs: * par tā izskatīšanas gaitu divu mēnešu laikā no dienas, kad Jūsu iesniegums atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu * pēc trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas pabeigšanas par konstatētajiem faktiem un pieņemto lēmumu vai veiktajām darbībām – neskaidrību gadījumā Jūs varat sazināties ar kompetentās institūcijas kontaktpersonu trauksmes celšanas jautājumos (https://trauksmescelejs.lv/kur-celt-trauksmi) |
Avots: LTV raidījums “Kas notiek Latvijā”
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Vai nu gluži viss tsjā ziņojumā ir patiesība? Varbūt ziņotājam ir savtīgas, varbut materiālas intereses piepušķot? Tas nav nemaz tik neticami. Varbūt vēlme celt sev cenu un mēģināties politiká??? Iespējams ir viss.
Neviens prokurors no laba prāta pret ģenerāli neleksies, riskējot ar amatu, algu karjeru un izdienas pensiju, izskatās, ka šis frukts ir totāli un absolūti sapuvis.
Ja jau runa arī par ētiku, kāpēc nav nosaukti pārējie prokuratūras, kā arī KNAB darbinieki, kuri piedalījās, bet vārdu vietā iekavas. Kas tās par partizāņu metodēm? Vai viņi baidās ”izdegt”? Bet Stukāns jau tā pat viņus zin. Sabiedrībai šie cilvēki jāzin. Citādi melošana turpinās.