Medicīniskā palīdzība kara apstākļos būtiski atšķiras no miera laikiem. Latvija ir mierīga valsts – bez teroraktiem, masveida nemieriem, milzu dabas katastrofām, tāpēc ir sistēmiska negatavība liela mēroga nelaimēm. Vai ir izplānoti un izveidoti priekšnosacījumi karavīru veselības aprūpei un dzīvības glābšanai kara laikā? Šis nav tikai NBS un Aizsardzības ministrijas uzdevums – tā ir visu sektoru atbildība, katram savas kompetences ietvaros.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs TV3 raidījumam “Nekā personīga” apliecina, ka pēc pārrunām ar veselības un aizsardzības ministriem un viņu padotajiem ir sapratis, ka tikai pašā pēdējā laikā abas nozares apsēdušās pie viena sarunu galda. Tāpēc ir pamatotas bažas par abu jomu spēju sadarboties.
“Veselības ministrija, protams, domā, ka krīzes un kara laikā visu izplānojusi un darīs Aizsardzības ministrija. Patiesību sakot, mūsu aizsardzības sektors vairāk domā, ka var paļauties uz Veselības ministriju, sacīja Valsts prezidents.
“Un tikai pēdējā laikā, kā man apliecinājušas abas puses, beidzot tās ir apsēdušās un runā par to, kādā veidā krīzes gadījumā izplānot ievainoto karavīru un civiliedzīvotāju plūsmu. No pagājušā gada Veselības ministrija sākusi krājumu izveidi – uzkrāj pārsienamos materiālus un medikamentus. Domā, kā veidot sadarbību ar ražotājiem. (..) Tur vismaz parādās nepietiekams, bet tomēr finansējums, un tā sistēma sāk veidoties. Tās divas lietas, jāsaka godīgi, konstatējām, ka mums nedarbojas,” raidījumā secina Rinkēvičs.
Pēc NATO standartiem, ko vismaz teorētiski ieviesusi arī Latvija, palīdzības sniegšanu kara laikā dala četros posmos. Pirmos divus nodrošina bruņotie spēki. Tieši viņu kara mediķi sniedz pašu pirmo palīdzību – aptur asiņošanas, nosien brūces un karavīrus izved no apšaudes. Tālāk notiek šķirošana, rūpīgāka ievainojumu apstrāde.
Karš Ukrainā ir iespēja iegūt pieredzi, ko Latvijā miera apstākļos iemācīties nav iespējams. Tā uzskata mikroķirurgi Olafs Libermanis un Mārtiņs Malzubris, kuri uz fronti devās jau pirmajās kara nedēļās. Viņuprāt, tur būtu jābrauc vairāk Latvijas speciālistiem.
Iepriekš Veselības ministrija plānojusi rīkot šādus braucienus, bet ideja pazudusi.
Tie, kas brauc, dara to paši saviem spēkiem.
Pēc abu ķirurgu teiktā, šis konflikts ir unikāls. Nekas tāds nav noticis cilvēku pastāvēšanas vēsturē, kad trīs gadus no abām pusēm tiek lietoti augsti efektīvi moderni letālie ieroči. Tas rada milzīgu skaitu ievainoto ar ļoti smagām traumām, kas pārslogo slimnīcas.
Austrumu slimnīcas mikroķirurgi ceļ trauksmi, ka šobrīd tiek maz domāts, kā novērst situāciju, ja slimnīcas piedzīvos milzīgu skaitu ievainoto pieplūdumu.
Latvijā ir daudz slimnīcu, ko var ātri piemērot kara traumu ārstēšanai. Bet jābūt plānam, kā to dažu stundu laikā iespējams izdarīt. Tāda pagaidām nav.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) nav pārliecināts, vai bruņotajiem spēkiem pietiktu militāro mediķu skaits, lai masīva uzbrukuma gadījumā nodrošinātu ievainoto izvešanu no frontes līnijas.
Plāns organizēti sūtīt mūsu mediķus, lai sniegtu palīdzību un gūtu pieredzi Ukrainā šobrīd nav dienas kārtībā.
“Mums arī ir viena lieta, ka mēs aizmirstam – konkrētiem mediķiem arī ir savi darbi ikdienā. Un momentā, kad viena vai divu ārsti nav, mums rinda ir pagarināta un ir problēmas ar uzņemšanu. Un jebkura iestāde balansē, kad notiek mācības. Es arī uzskatu, ka mums jābūt proaktīviem un jāaicina vairāk kolēģi no Ukrainas,” raidījumam norāda veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Daudzus gadus Stradiņu universitāte centusies panākt, ka Latvijā ievieš kara medicīnas apmācību. To izdevies realizēt tikai nesen. Kursu izgājuši ap 900 studentu. Bet programmas izveidotājs Vladimirs Vaicehovskis ir pārliecinātas, ka to nepieciešams izvērst visas valsts mērogā un zināšanas nodot ne tikai pilnīgi visiem mediķiem, bet arī pašvaldību darbiniekiem un citu iestāžu pārstāvjiem, pat fizkultūras skolotājiem skolās, lai pēc iespējas plašāk cilvēkiem būtu prasmes un zināšanas, kā strādāt kopā ar militārajiem mediķiem, kuri glābs ievainotos kaujas laukā.
RSU Militārās medicīnas docētāju grupas vadītāja Vladimira Vaicehovska teiktajā noteikti būtu jāieklausās ne tikai mediķiem un politiķiem, bet mums visiem. Jo krīzes situācijā ikviens no mums būs atbildīgs par savu un savu tuvāko drošību un veselību.
Avots: TV3 raidījums “Nekā personīga” (6.aprīļa izlaidums)
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Pārvietojamie hospitāļi, asins banka, kara lauka ķirurgi ir?