Telekomunikāciju uzņēmumi LMT un TET šajos hibrīdkara apstākļos ir svarīgi gan mūsu tautsaimniecībai, gan arī drošībai. TET pārrauga galvenos optisko sakaru tīklus, būvē datu centrus, bet LMT aktīvi startē militarās ražošanas virzienā. Vai un kā Latvija varētu tikt vaļā no skandināvu akcionāriem, kas līdz šim bremzējuši kompāniju attīstību, valdībā nav skaidrs joprojām. Šie jautājumi skatīti slepenajās Ministru kabinetu sēdēs un plašāks skaidrojums no sarunu vedējiem Ekonomikas ministrijas joprojām izpalicis, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Ekonomikas ministrijas veidotā darba grupa un arī Valdība jau labu laiku lemj, ko darīt ar LMT un TET akcijām. Zināms, ka šajā darījumā sava loma varētu būt arī uzņēmumam “Latvenergo”.
Sarunas ar TELIA sākās pagājušajā gadā, kad abus kompānijas pārstāvjus “Nekā personīga” pamanīja pie ekonomikas ministrijas.
Visu šo laiku sarunas raisījušas ievērojamu spriedzi, jo iznākums varētu mainīt Latvijas telekomunikāciju sektoru. Konsultācijās nav iesaistītas LMT un TET, bet publiski katra cenšas pierādīt, ka tieši tā būtu galvenā, zem kuras jāveic abu uzņēmumu apvienošana. LMT uzsver savu iesaisti inovācijās un militārajā rūpniecībā. TET stāsta par sevi kā sistēmas mugurkaulu.
Šonedēļ publicētie finanšu dati liecina, ka TET koncerns, kurā ietilpst arī būvkompānija “Citrus Solutions”, strādājis ar peļņu un tā apgrozījums kāpis. Bet tieši telekomunikāciju daļā TET rādītāji gājuši uz leju (apgrozījums -1% / peļņa -35,3%).
Pēdējo reizi valdība aiz slēgtām durvīm ar Ekonomikas ministrijas darba grupu un nolīgtajiem konsultantiem satikās 20.aprīlī. Gan pirms, gan pēc pārrunām par to gaitu neviens atklāti nerunāja.
Valdības darba kārtībā TET un LMT akciju darījuma jautājums bija nosaukts ļoti vispārīgi un nezinātājam nebija pat nojaušams, par ko ministri lems.
“Nu, par to [Evikas Siliņas tikšanos ar TELIA pārstāvjiem] mēs informēsim valdības locekļus. Es pats arī šajās sarunās esmu piedalījies. Šobrīd būtu jāpagaida valdības sēde, lai komentētu, kādi ir nākamie soļi,” saka Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Aprīlī valdība lēmumu nepieņēma un jautājuma skatīšanu atlika. Tikmēr kuluāros izskan arī versijas, ka akcijas varētu nopirkt kāda no valsts kapitālsabiedrībām.
Raidījumam “Nekā personīga” zināms, ka Finanšu ministrijai aprīļa beigās bija uzdots diezgan īsā laikā izvērtēt ietekmi uz budžetu, ja darījumā piedalītos “Latvenergo”. 20.aprīlī uz slepeno valdības sēdi bija ieradies arī šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.
Ekonomikas ministrs, atbildot uz jautājumu par iespējamu Latvenergo iesaisti LMT un TET akciju darījumā pauž, ka “tā ir iekšēja informācija, kur nav tādā statusā, lai mēs varētu kaut ko runāt publiski un vispār spriest par to vai vispār kaut kas tajā virzienā tiks attīstīts. Notiek vairāki izvērtējumi un šis ir viens no virzieniem, kas tiek vērtēts.”
Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens norāda, ka valsts kapitālsabiedrību iesaiste ir vērtēta, taču plašākus komentārus šobrīd nevarēs sniegt.
Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s “Latvenergo” finanšu stāvokli un arī kredītspēju atzinusi par pietiekami labu jau 10. gadu pēc kārtas. Tiesa gan, uzņēmums izvirzījis ambiciozus mērķus nākotnē aktīvāk iekarot vēja un saules enerģijas tirgu kā arī investēt uzkrājošo bateriju tehnoloģijās, kas prasīs daudz ieguldījumu. Tam pagājušajā un šajā gadā piesaistīti nozīmīgi kredīti. Tāpēc pēc neoficiālām aplēsēm 500-600 miljonu eiro vērtais TET un LMT akciju atpirkšanas darījums ļoti būtiski ietekmētu kompānijas finanšu iespējas.
Kā novēroja “Nekā personīga”, arī šo otrdien pēc Valdības sēdes ministru kabinetā pulcējās Ekonomikas ministrijas un darba grupas sarunu konsultanta “Oaklins Baltic” pārstāvji visticamāk, lai tiktos ar premjeres biroju.
“Latvenergo” iesaistei akciju iegādē, jāizpilda būtiska juridiska nianse. Ja valdība “Latvenergo” dod rīkojumu pārņemt LMT un TET akcijas, tas juridiski tiek uzskaitīts kā budžeta izdevumi un kāpina deficītu. Ja to izlemj darīt pats uzņēmums – tās jau ir pašu investīcijas un valsts budžeta deficītu neietekmē.
“Tas ir papildus aspekts visā šajā, jo tā ir absolūti izšķirīga lieta, ja vispār kaut kas vispār šādā veidā notiek. Ja kāda kapitālsabiedrība vai “Latvenergo” vēlas iesaistīties darījumā, tas var notikt tikai tad, ja kapitālsabiedrība pati pieņem šādus lēmumu un var pierādīt, ka tas ir komerciāls darījums. Var arī akcionārs to uzdot darīt, bet tad tas jau kļūst par valdības rīkojumu un tas tieši skar valsts budžetu. To jūs pareizi norādāt un tādēļ atturīgs ir mans komentārs, jo tas ir paša uzņēmuma valdes un padomes lēmums,” saka ministrs Ašeradens.
“Ja Latvenergo kādu investīciju vērtētu, tā būtu tikai un vienīgi atbilstoši normālam tirgus principam, kur mēs vērtētu sinerģijas, atdeves, ekonomisko ieguvumu. Attiecīgi, ja mēs šādu ieguvumu redzētu un izvērtētu, tad tas viennozīmīgi būtu pamatots un komerciāli atbilstošs, jo mūsu aizņēmumi tiek vērtēti biržās un mēs varam rīkoties atbilstoši tikai komerciāliem lēmumiem. Līdz ar to, pat ja mēs kaut ko tamlīdzīgu vispār izvērtētu un skatītos, tas būtu tikai uz komerciāliem principiem,” skaidro “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
“Tur ir atsevišķas nianses, kāpēc uzņēmums piedalās šajās sarunās un kāpēc ir izrādījuši interesi par šīm sarunām, bet tās ir paša uzņēmuma interese, tāpēc es šobrīd absolūti nevaru komentēt,” pauž ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Neatbildēti ir virkne jautājumu – ja patiešām “Latvenergo” iesaiste realizēsies, kā akciju pārdošana notiks? Kad, kā un kurš tālāk īstenos LMT un TET apvienošanu. Kā plānota būvkompānijas CITRUS atdalīšana, kas arī ir viens no rīcības scenārijiem. Uz Latvijas pensiju fondu iesaisti darījumā uzstāj LMT un ideju atbalsta arī Latvijas bankas Prezidents. Tomēr Ekonomikas ministrs “Nekā personīga” saka – nav iespējams tirgot svešam piederošu mantu. Tāpēc vispirms visas LMT un TET akcijas jāpārņem Latvijai. Un tad Valainis neizslēdz arī starptautisku tenderi ar mēģinājumu piesaistīt ārvalstu pensiju fondu naudu. Tiesa gan pasaules līmenī pusmiljarda apmēra darījums šiem fondiem var nelikties īpaši interesants.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!