Par Hosama Abu Meri publikācijām, Eiropas Kritisko zāļu aktu un Kipras – Maltas – Latvijas zāļu iepirkumu aliansi

PĒTERIS APINIS, ārsts

Mans draugs Hosams Abu Meri savu paziņojumu pretrunībā un daudzveidībā pārliecinoši apsteidz Donaldu Trampu, un pilnīgi nepelnīti viņš nav pasaules informācijas topā. Vēl pirms mēneša mēs skatījāmies un brīnījāmies par atziņu – cik mazsvarīga ir zāļu pieejamība un pacientu problēmas ar Hosama Abu Meri aptiekas nodokli, bet cik svarīgi dažiem medikamentiem ievērojami pazemināt cenu. Šobrīd – pēdējie divi nopietnie paziņojumi apliecina Hosama pastiprinātu interesi par Eiropas komisijas darbību farmācijas jomā. Izlasīju gan Hosama Abu Meri pastāstu Instagramā angļu valodā, gan līdzīgu (bet ne tulkotu) gargabalu Delfos. Šķiet, ka minimālais vārdu krājums norāda, ka Hosams savas domas ir kādam diktējis latviešu valodā, bet angļu teksts radies pēc tam. 

Es visiem lasītājiem iesaku iepazīties ar ministra viedokli, kaut vairums to nesapratīs, jo Hosams nav padalījies ar ieganstu – kāpēc šādas publikācijas šobrīd viņam ir aktuālas. Pamēģināšu veikt nelielu literatūras apskatu par notiekošo Eiropas zāļu tirgū, bet beigās sniegt secinājumus, piemēram, kadēļ zāļu iepirkumi kopā ar Kipru un Maltu izklausās līdzīgi Trampa iegribām pievienot Kanādu kā štatu Amerikas Savienotajām valstīm. 

Sākšu ar stāstu par rosību Briselē un Varšavā. 

25. februārī Alianse kritisko zāļu jomā publicēja savus ieteikumus zāļu piegādes drošības stiprināšanai Eiropas savienībā.  

11. martā Eiropas Veselības un dzīvnieku labturības komisija gatavojas publicēt Kritisko zāļu aktu (likumu), un patur noslēpumā šā Kritisko zāļu akta saturu pirms tā publicēšanas. 

Kritisko zāļu akta mērķis ir uzlabot piekļuvi 270 svarīgāko zāļu sarakstam, novērst to trūkumu un stiprināt Eiropas savienības autonomiju šajā nozarē. Otrs šī akta mērķis ir novērst piegādes ķēdes neaizsargātību, samazināt Eiropas savienības atkarību no Āzijas zāļu un izejvielu ražotājiem lai stiprinātu kritiski svarīgu zāļu piegādi un uzlabotu arī visu citu zāļu pieejamību. Protams, šis dokuments ir pilnīgs noslēpums līdz 11. martam, bet melnraksti klīduši no rokas rokā. Tas, kas ir nepārprotami šajos melnrakstos izlasāms, ir spēcīgs atbalsts ražošanas veicināšanai Eiropā un katrā dalībvalstī. Patiesībā man šķiet, ka gan es, gan Hosams Abu Meri ir lasījuši šī noslēpumā glabātā akta “gandrīz orģinālu”. 

Sabiedrības veselības komiteja Eiropas parlamentā (SANT) un tās skatījums uz Kritisko zāļu jomu

Jaunajā Eiropas parlamentā beidzot sabiedrības veselībai ir atsevišķa komiteja – SANT, ko vada Polijas deputāts Ādams Jarubas ar četriem vietniekiem – Tilliju Metcu no Luksmburgas, Stīnu Bossi no Dānijas, Emanuilu Frakosu no Grieķijas un Romānu Jerkoviču no Horvātijas. Komitejā, vadītājus ieskaitot, strādā 84 EP deputāti, protams – nav neviena no Latvijas. Lietuvu pārstāv bijušais veselības ministrs no 2012. līdz 2014. gadam un Eiropas veselības un pārtikas drošības komisārs no 2014. līdz 2019. gadam Vītenis Povils Andrjukaitis un veselības ministrs no 2016. līdz 2020. gadam Aurēlijs Veriga. Lietuvieši par veselības ministriem liek gudrus ārstus, tos gana mīl un atbalsta, bet vēlāk ievēlē Eiropas parlamentā. 

Tagad SANT tagad ir pilntiesīga likumdošanas komiteja, un jādomā, ka veselības politikai Eiropas Parlamentā būs lielāka nozīme.

Komitejas pirmajā sanāksmē 29. janvārī galvenā uzmanība tika pievērsta Eiropas Revīzijas palātas ziņojumam par digitālo veselības aprūpi.

Tā kā komisijas priekšsēdētājs ir polis Ādams Jarubas, bet ES Padomes prezidentvalsts šobrīd ir Polija, nav nekāda pārsteiguma, ka augstākā līmeņa sarunas par Kritisko zāļu aktu notika 19. februārī Polijā. 

Polijas prezidentūra ES Padomē tad arī veica paziņojumu, ka ir nepieciešamas īpašas programmas un nepieciešams būtisks finansējums, lai mudinātu uzņēmumus ražot kritiski svarīgas zāles un to sastāvdaļas Eiropā, lai nodrošinātu, ka krīzes gadījumā ir pieejama būtiska ārstēšana. No nozīmīgākiem izteicieniem pēc šīs tikšanās un nolēmumu apspriešanas es izvēlējos Polijas veselības ministra vietnieces Kataržinas Kačperčikas teikto: “Medicīnas drošība ir aizsardzības pīlārs – tikpat svarīgs kā militārā drošība. Medikamentu trūkums var novājināt valsti tikpat lielā mērā kā ieroču trūkums novājina armiju. Neskaidrajā ģeopolitiskajā situācijā Eiropas Savienībai ir jāveido stratēģiskās zāļu rezerves, lai stiprinātu gatavību krīzes situācijām, jo īpaši pierobežas valstīs”.

Ticu, ka šos vārdus dzirdēja arī Hosams Abu Meri, bet neesmu pārliecināts, ka saprata tā, kā to sapratu es – nekavējošu atbalstu mūsu rūpnīcām “Grindex”, “Olpha”, “Kalcex”, “Pharmidea”, lai uzsāktu Kritiski svarīgu zāļu ražošanu.

Piebildīšu, ka patiesībā Latvijā sava kritiski svarīgu zāļu saraksta nav, kaut Veselības ministrija apgalvo, ka esot gan – tikai noslepenots. 

Eiropas veselības komisārs ungārs Olivers Vārhelī turpat Varšavā paziņoja, ka Eiropas Savienībai būtu jāpievēršas publiskā iepirkuma pielāgošanai. Viņš norādīja, ka Kritisko zāļu akts veicinās un atalgos elastīgas piegādes ķēdes, jo īpaši ar iepirkuma kritērijiem. Patiesībā es izlasīju godātā komisāra runu vairākkārt, un pie īstas skaidrības netiku – viņa sacīto pie zemes spieda pārlieku liela administratīvā jeb birokrātiskā nešļava.

Īsumā par zāļu pieejamību Eiropā

Zāļu pieejamība dažādās Eiropas valstis ir atšķirīga, tā ir fantastiska Holandē, Šveicē, Vācijā un Francijā, bet ievērojami vājāka mazākajās Eiropas valstīs. Diemžēl Latvijas viedoklis līdz Hosama Abu Meri paziņojumam Instagramā bija – nekāds. 

No mazajām valstīm redzamākā cīnītāja ir Beļģija, kura cīnās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi svarīgākajām zālēm, jo pastāv risks, ka mazākās valstis var palikt novārtā pieaugošās konkurences apstākļos farmācijas tirgū. Par to, kāda ir Beļģijas ietekme uz 11. martā publicējamo Kritisko zāļu aktu, nedaudz vēlāk. 

Zāļu trūkums Eiropā ir saasinājies, ietekmējot gan parastos, ikdienā lietojamos recepšu un bezrecepšu, gan dzīvībai svarīgos medikamentus. 

Šķiet, ka liela problēma ir ļoti atšķirīgas IT sistēmas, kas kavē piekļuvi piegādes ķēdes datiem, kas nepieļauj visām valstīm skatīt piedāvājumu, pieprasījumu un iespēju koordinēt rīcību.

Tātad – nozīmīgākais zāļu politikas pasākums zāļu deficīta problēmas risināšanai ir jau 11. martā publicējamais Kritisko zāļu akts, kura iesniegšana ir jaunā komisāra galvenā prioritāte. Ja nu pēdējo gadu globālās veselības krīzes Eiropas birokrātijai kaut ko ir iemācījušas, tad to, ka Eiropa nav pienācīgi sagatavojusies jebkādai krīzei. Līdztekus Kritisko zāļu aktam būtiska ir visu farmācijas tiesību aktu pārskatīšana.

Tas, kas šodien notiek Eiropā, ir tirgus (farmaceitisko rūpnīcu), zāļu izplatīšanas ķēžu un aptieku, kā arī pacientu vajadzību līdzsvarošana. Eiropas komisija ir ieinteresēta farmācijas politikas integrācijā, īpaši zāļu cenu noteikšanā. Tas nozīmētu virzīt farmācijas likumdošanu tā – lai noslēgtu paktu ar nozari, kas dotu labumu visām ieinteresētajām pusēm, jo īpaši pētījumiem reto slimību zāļu jomā. Tas nozīmētu regulējumu, kas sniegtu noteiktību uzņēmumiem, vienlaikus stimulējot zāļu pieejamību un pētniecību.

Tas, kas man īsti nav skaidrs – vai Eiropas komisija spēs nodrošināt pietiekamus resursus, budžetu un stimulus, lai garantētu topošā Kritiski svarīgo zāļu akta darbības efektivitāti. Tiesa, jau šogad sāksies sarunas par Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēmu 2028.–2034. gadam.

Līdz šim Eiropa ir daudz runājusi par aizsardzību, bet zāles ir daļa no Eiropas aizsardzības un drošības. Eiropas savienības budžets Kritisko zāļu iepirkumiem nodrošinātu drošību.

SANT deputāti cer, ka Veselības komisija atradīs risinājumu arī sarežģītajam jautājumam par kopīgu iepirkumu un kopīgiem ES krājumiem. Šobrīd katra dalībvalsts veido savus krājumus. Lielākie tirgus dalībnieki kā Vācija un Francija bieži vien nodrošina lielāko daļu sev nepieciešamās piegādes, neļaujot mazākām dalībvalstīm veidot savus krājumus un radot deficītu dažos zāļu tirgos.

Ne tikai uzkrājumi ir būtiski – SANT deputāti vēlas, lai dalībvalstis dalītos ar informāciju par savām rezervēm un nodrošinātu, ka uzkrājumi var tikt izmantoti kopīgi.

Savukārt farmācijas nozarē (lielos zāļu ražotājus pārstāvošās organizācijās) pieaug bažas par ietekmes novērtējuma trūkumu un īsajiem termiņiem, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātu zāļu izstrādi, kas ierosināti (nu, protams, arī Eiropas ražotājiem slepenais dokuments ir tikai daļējs noslēpums) gaidāmajā Eiropas Komisijas Kritisko zāļu aktā, pret to braši iestājas Eiropas Farmaceitiskās rūpniecības un asociāciju federācija (EFPIA). EFPIA uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina, lai datu iesniegšanas process tiktu racionalizēts un lai tiesiskais regulējums būtu stabils un skaidrs.

Federācija apgalvo, ka unikālais neaizsargāto zāļu saraksts būtu jāpārskata tikai reizi gadā. Tiesa, Kritiski svarīgo zāļu akta melnrakstos man nekļuva skaidri pienākumi, kas tiks uzliki zāļu ražotājiem un izplatītājiem. Tomēr tieši ražotāji ir visvairāk pauduši bažas par iespējamo aktu, piemēram, Bayer uzskata, ka dažādo noteikumu kumulatīvā ietekme varētu ietekmēt ražošanas jaudas un radīt pretrunas, kas apdraudētu ES stratēģiju izmantot stimulus, lai mudinātu ražotājus pārvietot ražošanu Eiropā, bet tieši otrādi – varētu stimulēt tos iet prom no Eiropas. 

Kā jau minēju, visnopietnāko attieksmi par Kritisko zāļu aktu ir izrādījusi Beļģija, tā ir dokumentāli izklāstījusi galvenās prioritātes, kuras ir kritiski svarīgas, lai nodrošinātu elastīgu zāļu piegādi visā Eiropā. Lielā mērā tas ir saistīts ar mazāk zināmu faktu, ka Kritisko zāļu akts balstās uz Beļģijas 2023. gada sākumā izstrādāto neoficiālo dokumentu par piegādes ķēžu drošību, kas palīdzēja izveidot Kritisko zāļu aliansi.

Viena no galvenajām prioritātēm Kritisko zāļu aktā ir neaizsargātības identificēšana piegādes ķēdē. Eiropas drošības vārdā SANT aicina Veselības komisiju izrādīt lielāku mērķtiecību, lai aizsargātu Eiropas zāļu piegādi pret iespējamiem tirdzniecības kariem un sabiedrības veselības katastrofām.

Par vēl vienu no galvenajām prioritātēm tiek uzskatīta vājo vietu apzināšana Eiropas medikamentu piegādes tīklā, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajiem medikamentiem, ko izmanto neatliekamās palīdzības un intensīvās aprūpes apstākļos. Identificējot šīs vājās vietas politikas veidotāji var veikt mērķtiecīgus pasākumus, lai stiprinātu kritiski svarīgas piegādes ķēdes un novērstu traucējumus.

Vēl viena prioritāte ir finansiāli stimuli Eiropas zāļu ražošanas veicināšanai. SANT iestājas par zāļu ražošanas integrēšanu Eiropas drošības stratēģijā. Tas ietvertu mērķtiecīgu valsts atbalstu un Eiropas savienības finansējuma piešķiršanu, lai atbalstītu kritiski svarīgu zāļu ražošanu, īpašu uzmanību pievēršot ģenērisko zāļu ražošanai. Vietējās ražošanas stiprināšana tiek uzskatīta par galveno pasākumu, lai samazinātu atkarību no ārējiem piegādātājiem un mazinātu deficīta risku (Latvijā “Grindex”, “Olpha”, “Kalcex”, “Pharmidea” ar mērenu valsts palīdzību un ievērojamu birokrātijas mazināšanu varētu ražot gandrīz visus Kritisko zāļu aktā uzskaitītos 270 medikamentus). 

Beļģija kā līderis jaunā akta izstrādē uzsver, ka ir vajadzīga koordinēta ES mēroga krājumu veidošanas sistēma. Sadrumstaloti valstu uzkrājumu veidošanas centieni netīši saasina deficītu citās dalībvalstīs. Savukārt saskaņota, pārredzama pieeja zāļu uzkrājumu veidošanai varētu nodrošināt taisnīgu zāļu sadali visā Eiropā, vienlaikus saglabājot pietiekamas rezerves ārkārtas situācijās.

Kā prioritāte būtu minama arī spēja nodrošināt iepirkumu politikas elastīgumu, lai nodrošinātu ilgtspējīgākas piegādes ķēdes, kas ir mazāk pakļautas pēkšņiem traucējumiem vai pārrāvumiem.

Šobrīd Eiropas Savienības amatpersonas iestājas par juridiski saistošiem kritērijiem saskaņā ar ekonomiski visizdevīgākā piedāvājuma (MEAT) sistēmu. Tas nodrošinātu, ka iepirkuma lēmumos par prioritāti tiktu izvirzīta ilgtermiņa piegādes drošība, vides ilgtspēja un ģeogrāfiskā diversifikācija, nevis koncentrēšanās tikai uz izmaksām.

Jādomā, ka Kritisko zāļu akts novedīs pie iepirkumiem, kuru pamatā būs ne tikai zemākā cena, bet arī citi faktori, piemēram, piegādes ķēdes elastība. Valsts atbalsta sistēmas pielāgošanai būtu jābūt ar ietekmi uz vietējām ražošanas jaudām, kā rezultātā, vidējā un ilgtermiņā tiktu mazināts zāļu trūkums.

Mēs 11. martā gaidām drosmīgu un efektīvu Eiropas Komisijas tiesību aktu, kas stiprina Eiropas spēju pašai ražot zāles un novērsis piegādes pārtraukumus. Eiropai pašai jāgarantē svarīgāko medikamentu ražošana, lai krīzes laikā mēs atkal nesaskartos ar deficītu.

Īsumā par Hosama Abu Meri paziņojumiem – te viņš gatavojas zāles iepirkt kopā ar Maltu un Kipru, bet pēc nedēļas zāles gatavojas pirkt jau kopā ar Kipru, Horvātiju, Dāniju, Grieķiju, Maltu un Slovēniju.

Hosama Abu Meri interesi par Kipru es saprotu – vairums libāņu kristiešu ir maronīti – tā ir Libānas etnoreliģiska grupa, kas iespējams vispārliecinošāk nes Kristus vārdu pasaulē, un dara to no savām vēsturiskajām saknēm. Par maronītu kopējo skaitu pasaulē ir daudz dažādu skaitļu; dažādos avotos – starp 7 un 12 miljoniem. Savu naudu Libānas maronīti glabā Kiprā, un Kipra ir finansiāli draudzīga ne tikai Krievijas, bet arī Arābu valstu finanšu plūsmām.  

Jebkurā citā versijā kopējas sarunas ar zāļu ražotājiem Latvijai būtu jāveic kopā ar Lietuvu un Igauniju.

Tas, kas ir satraucoši – ilgtermiņa līgumi kopā ar attālām valstīm draud ar ilgtermiņa saistībām – nu tādām pašām kā mūsu pašreizējām saistībām ar Covid–19 vakcīnu un aizsarglīdzekļu iegādi, ko mēs maksāsim vēl daudz gadus.

Latvijas birokrātijas spējas noslepenot visus zaglīgos un koruptīvos dokumentus ir fantastiskas. 

Tas, ko vēl var izlasīt Hosama Abu Meri paziņojumos, ir bezgalīga ticība valsts kapitālismam, proti, valsts iepirkumiem. Te nu ar pilnu atbildību var pateikt – vai tas bijis vilcienu, Rīgas tramvaju (iepirkumus organizēja iepriekšējā Dome), RailBaltic celtniecības iepirkumi – tie vienmēr ir bijuši daudzkārt dārgāki par jebkura privātā komersanta iepirkumiem. Kādēļ “Jaunā Vienotība” arī farmācijas jomā vēlas valsts vairumtirdzniecību, valsts iepirkumus, valsts aptiekas – varam tikai minēt, bet pazīstot šīs partijas ilggadējo rosību, tam nav nekādas saistības ar zāļu pieejamību. 

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!