“Karaliene” plika

KATRĪNA IĻJINSKA

It kā Latvijas sabiedrībai nepietiktu ar valdības līdz šim sastrādātajām nepatikšanām, tāpēc premjere Evika Siliņa ir nolēmusi aizmālēt sabiedrības acis ar vēl 16 punktiem, ko viņa neīstenos arī šogad. Lūk, kādēļ.

Premjerministre Evika Siliņa ir izstrādājusi “Valdības uzrāviena 4×4 prioritāšu plānu 2025.gadam”. Runājot viņas kā juristes valodā – lietā nepastāv strīds, ka šo plānu ir izveidojusi pati premjere. Vienkārši tāpēc, ka ja viņa būtu ar kādu konsultējusies, tādu nekompetenci diez vai kāds no viņas daudzajiem padomniekiem vai palīgiem pieļautu. 

Siliņa visu plānu ir sadalījusi četrās daļās, proti četrās tēmās, un katrā no tematiskajiem iedalījumiem ir arī četri punkti, kas tikšot īstenoti četros ceturkšņos. Nerunājot par to, ka pirmajā ceturksnī, proti, vēl mēnesi, premjere neplāno izdarīt vispār neko, es piedāvāju savu “prioritāšu” iedalījumu.

Visas 16 “prioritātes” piedāvāju iedalīt trīs grupās:

1. Vecie neizdarītie darbi, kurus tagad pasniedz kā “uzrāvienu”, lai gan iepriekš solīts, ka tie būs spēkā no šī gada janvāra;
2. Finanšu ietilpīgie pasākumi, kuri neīstenosies, jo vienkārši nav naudas – Latvijai budžeta deficīts jau ir maksimāli pieļaujamais Eiropā, t.i., 3%, un premjere nav paskaidrojusi, kur ņems līdzekļu šo plānu īstenošanai;
3. Lietas, kuras skan labi, taču nav paskaidrots, kā tās tiks īstenotas, vai arī tām varētu būt pilnīgi pretējs efekts.

Jāsāk ar drošību – to premjere ir likusi pirmajā vietā. Lūk, iecerētie četri punkti:

“Nākamajā gadā aizsardzības spēju stiprināšanai novirzīti vismaz 4% no IKP, tuvojoties 5%”, tas iezīmēts gada beigās, IV ceturksnī. Premjere diemžēl nav paskaidrojusi, kur tieši viņa nākamgad plāno ņemt naudu, neaizņemoties un nepalielinot budžeta deficītu. 4% ir apmēram divi miljardi eiro. Par to, ka vajag – šaubu nav, taču nekas neliecina, ka nauda parādīsies, un nav paskaidrots, kā tieši tā parādīsies. Pieaugs nodokļi?

“Krīzes vadības centrs sāks darbu” – ir iezīmēts uz šī gada 2.ceturksni. Atgādināšu, ka doma par krīzes vadības centru ir jau gana veca un pērnā gada jūlijā tika solīts, ka tas sāks darbu ne vēlāk kā 2025.gada 1.janvārī. Tas nozīmē, ka šis nav kaut kāds jauns “valdības uzrāviena” punkts, bet gan vecs, nepadarīts darbs, kurš, visticamāk, ir iesākts, un tāpēc to ir ērti ielikt pie “uzrāvieniem”, lai uz vēlēšanām pateiktu, re, kādi mēs malači – labāk vēlāk, nekā nekad. 

“Iekārtotas 500 patvertnes, rasts finansējums to skaita palielināšanai”. Tomēr pat lai blefotu, būtu vismaz jāpaanalizē konkrētā blefa īstenošanas iespējamība. Patvertņu jautājums tika aktualizēts pavisam īsi pēc kara un vēl 2022.gada rudenī jau tika runāts, ka tādas vajag. Nupat februārī Delfi rakstīja, ka no 552 apsekotām vietām par derīgām patvertņu ierīkošanai tika atzītas 377. Pat, ja pieņemam, ka finansējumu patvertnēm varētu nodrošināt ES fondi, turklāt pavisam nesen šim mērķim ir novirzīti 20 miljoni eiro, premjere nav paskaidrojusi, kur tad tiks ierīkotas iztrūkstošās 123 patvertnes. Teorētiski – varētu to izdarīt jaunās ēkās, taču, kā apgalvo nekustamo īpašumu attīstītāji, valsts pati nesaprot, no kā tieši vēlas pasargāt iedzīvotājus, tāpēc nav skaidrs, kādām jābūt patvertnēm. Turklāt sadārdzinājums var nevis radīt patvertnes, bet aizbaidīt investorus un nekustamo īpašumu attīstītājus. Būsim godīgi, patvertne, visticamāk, ir kāda īpaši izturīga būve, nevis formāls pagraba šķūnītis.

“Militārajai ražošanai ieviests “zaļais koridors””. Tikšot īstenots otrajā ceturksnī. Brīnišķīga ideja, manuprāt! Ekonomikas ministrija jau pērn ir ieviesusi “zaļo koridoru” citās jomās, plānoja to paplašināt arī šogad. Piemēram, eksportētājiem. Attiecīgi, lai ieviestu “zaļo koridoru” militārajai ražošanai, būtībā likumā ir jāaizvieto vārds “eksportētāji” ar vārdiem “militārā aprīkojuma ražotāji”. Tas ir izdarāms automātiski un aizņem tieši 5 minūtes. Kāpēc to varēs īstenot tikai 2.ceturksnī, nav saprotams. Darbības imitācija.

Tālāk ir četri punkti par ģimenes atbalstu. Trīs no tiem ir finansiāli ietilpīgi:

“Palielināts pabalsts ģimenēm ar bērniem un pilnveidota pabalstu sistēma, veicinot pirmā un otrā bērna piedzimšanu”. Acīmredzot, premjere dzīvo kaut kādā savā “burbulī” un nav pat paanalizējusi, kāpēc valstī nedzimst bērni. To gan ir izdarījuši citi cilvēki, taču valdībai tas nav interesanti, svarīgāks ir frāzes skanīgums. 

“Nodrošināts papildus finansējums zemas īres mājokļu būvniecībai un atbalsts mājokļu kreditēšanai reģionos.” Premjere diemžēl nav paskaidrojusi, kur tad šis papildu finansējums radīsies, it īpaši ņemot vērā, ka jau tiek palielināts finansējums aizsardzībai, patvertņu ierīkošanai, pabalstiem ģimenēm. Turklāt jāņem vērā, ka “zemas īres maksas mājokļi”, saskaņā ar Altum finansējuma programmām, nav nemaz tik lēti. Cena 6,4 eiro par kvadrātmetru, neieskaitot komunālos pakalpojumus, nav nekāda zemā īres maksa, it īpaši reģionos.

“Jauns bērnu pieskatīšanas pakalpojums un pieejamāka veselības aprūpe bērniem”. Šis ir ļoti jauks punkts. Jāsāk ar to, ka veselības aprūpe bērniem principā Latvijā esot visiem pieejama un bez maksas. Nav skaidrs, ko plānots mainīt. Arī jauno pakalpojumu premjere nav izskaidrojusi, bet jebkurā gadījumā, jauns bērnu pieskatīšanas pakalpojums maksās naudu. Kur to ņems? Varbūt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem? Demogrāfijas jautājums varētu pat klasificēties kā neparedzēts…

Visbeidzot, sadaļā par atbalstu ģimenēm ir punkts “Programma skolā”. Faktiski tā ir eksministres Andas Čakšas iesāktā reforma. Kāds tam sakars ar atbalstu ģimenēm, īsti nav skaidrs, tomēr ir ļoti dīvaini šo reformu likt pie prioritātēm un vienlaikus atbrīvot no amata galveno šīs prioritātes ieviesēju.

Esam tikuši līdz pusei. Tālāk seko sadaļa par ekonomikas izaugsmi.  Pirmkārt, ir paredzams, ka otrajā ceturksnī “sāk darbu Mākslīgā intelekta centrs”. Saskaņā ar likumu, tas jau ir izveidots, bet ko nozīmēs darba sākšana, premjere neprecizē. Kā zināms, lielās, globālās korporācijas, uz kurām Ekonomikas ministrija lika likmi, būtu gatavas iesaistīties, jo šāda organizācija ļautu tām tostarp piekļūt arī privātpersonu datiem. Un tomēr nav skaidrs, vai Datu valsts inspekcija būs mierā ar tādu kārtību – vismaz pirms pāris mēnešiem vēl teica, ka tas nav iespējams. Tāpēc pastāv risks, ka Mākslīgā intelekta centrs “sākot darbu” reizē to arī noslēgs.

Otrais punkts ekonomikas sadaļā paredz, ka “par 20% pieaugs LIAA piesaistīto investīciju apjoms”. Pērnā gada decembrī LIAA ziņoja, ka 2024. gadā ir piesaistīti 655 miljoni eiro investīciju, bet šogad piesaistīšot 790 miljonus eiro. Attiecīgi, premjere, paziņojot par 20% investīciju palielinājumu, lai arī noapaļojot, bet tomēr ir pazeminājusi latiņu, nevis paaugstinājusi. Tiešām “ambiciozi”.

Trešais punkts paredz izstrādāt krājaizdevu sabiedrību regulējumu finansējuma pieejamībai uzņēmējiem, īpaši reģionos. Tas būšot otrajā ceturksnī. Šeit man īsti nav nekā piebilstama, jo Krājaizdevu sabiedrību likums Latvijā jau ir kopš 2002. gada un ko konkrēti tur vēl plānots “izstrādāt” premjere neprecizē. 

Ceturtkārt, plānots ieviest “vienkāršotu un lētāku pārkreditēšanas procesu juridiskajām personām”.  Ko tas nozīmē? Pērn janvārī vienkāršota un lētāka pārkreditēšanās privātpersonām tika noteikta ar likumu, t.i., būtībā no jauna nekas nav jāizgudro. Tagad vārds “privātpersona” ir jāaizvieto ar vārdu “juridiskā persona”. Sarežģīti gan. Spriežot pēc tā, ka premjere šo ieceri ir nozīmējusi uz 2.ceturksni, ikviens var izdarīt secinājumu par birokrātijas mērogu – kamēr visi novīzēs, paies trīs mēneši. 

Līdz ar iepriekšējo punktu, varam pāriet pie ceturtās 4×4 “uzrāviena plāna” sadaļas – birokrātijas mazināšanas par 25%. Pirms ķerties pie četriem punktiem, jāatzīmē, ka runa nav par birokrātu jeb ierēdņu skaita mazināšanu, bet birokrātijas mazināšanu. Ko tas nozīmē? Tas varētu nozīmēt, ka lai apmaksātu vienu rēķinu, vairs nevajadzēs astoņus cilvēkus, bet gan “tikai” sešus. Pārējie divi varēs tajā laikā par to pašu naudu padzert kafiju, jo ne samazināt atalgojumu, ne samazināt ierēdņu skaitu neviens nesola. Bet, ko nu par liriku, ķersimies klāt četriem plāna punktiem:

“Drošībai un atbalstam ģimenēm pārvirzīs 5% no budžeta finansējuma, samazinot un efektivizējot valsts pārvaldes funkcijas”. Ko tas nozīmē? Atklāti sakot, es nezinu. No šīs frāzes ļoti grūti izlobīt jebko, kas būtu saistīts ar birokrātijas mazināšanu. 

Otrais punkts te paredz, ka “vismaz 5% publisko pakalpojumu tiks nodoti privātajam sektoram”. Ņemot vērā, ka paskaidrojumu nav arī šeit, tad izklausās, ka privātajam sektoram tiks uzkrauti 5% valsts funkciju, respektīvi, privātie uzņēmumi varēs atkal atslogot ierēdņus, kuru skaitu nav plānots samazināt. Visticamāk, palielināsies valsts izdevumi, jo privātajam sektoram taču arī ir jāmaksā par šo nododamo funkciju izpildi. 

Trešais punkts paredz “paaugstināt minimālo publisko iepirkumu slieksni”. Nav gan teikts, kāds jaunais slieksnis ir paredzēts, taču viennozīmīgi tas nozīmē, ka valdībai pietuvinātajiem uzņēmumiem bez konkursa varēs nodot lielākus un dārgākus pasūtījumus, nekā līdz šim. Vai tā ir birokrātijas samazināšana, es nezinu, bet pēc korupcijas gan izskatās.

Visbeidzot, ceturtais punkts paredz “samazināt birokrātiju Eiropas fondu finansējuma iegūšanai un izmantošanai”. Te ir divi varianti – vai nu tas nekad nenotiks, vai arī “Vienotībai”, kura ilgstoši vada valdību, būtu jāatbild, kāpēc tieši līdz šim fondu apguve bija tik ļoti apgrūtināta. Paskaidrošu. ES fondu naudas apguvei pamata noteikumus jau izstrādā pati Eiropas Komisija, attiecīgi šeit Latvijas valdībai nav spēka un spēju kaut ko ietekmēt, jo regulējums visām ES valstīm ir vienāds. Līdz ar to, ja premjere sola samazināt birokrātiju šajā jomā, tad tie ir klaji meli, kas nav izpildāmi, nerunājot jau par to, ka tas ir apsolīts jau uz 2.ceturksni. Kad EK pamata noteikumi ir skaidri, katra valsts izstrādā savus noteikumus –  Latvijā tie ir MK noteikumi, kas “pieregulē” nosacījumus ES fondu apgūšanai. Ja premjere sola, ka šeit birokrātija tiks samazināta, tad rodas jautājums – kāpēc tā vispār bijusi līdz šim? Latvija nav apguvusi esošajā periodā pat 3% no ES fondu finansējuma tāpēc, ka daļai programmu vispār pat nav pieņemti MK noteikumi. Kurš par to atbildēs un vai vecu kļūdu labošana tiešām būtu uzskatāma par “uzrāviena” elementu? Varbūt tā ir vienkārši savas pakaļas glābšana?

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!