Stukāna vadītajai prokuratūrai vieni cilvēki ir „vienlīdzīgāki” par citiem

JĀNIS CITSKOVSKIS, bijušais Valsts kancelejas direktors

Vēršu mediju uzmanību, ka esmu saņēmis atbildi no Ģenerālprokuratūras par informācijas sniegšanu (nesniegšanu) bijušā ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa “lidojumu lietā” (skat. saraksti pielikumā).

Īsumā:

2025.gada 9.janvārī Ģenerālprokurors Juris Stukāns Latvijas radio raidījumā “Krustpunktā” sniedza publisku informāciju, ka kriminālprocesā par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu, kas saistīta ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komandējumu laikā, man, Jānim Citskovskim, “kā minimums ir piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss”. Par pārējo personu statusu kriminālprocesā publiska informācija nav sniegta.

Savukārt vēl 2024.gada jūnijā Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs informēja ziņu aģentūru LETA, ka kriminālprocesā par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) komandējumos patlaban tiek vērtētas divu personu darbības un tām noteikts statuss “tiesības uz aizstāvību”.

Vērsos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā:

Ģenerālprokuratūrai

Rīgā, 2025.gada 9.janvārī

Par informācijas par kriminālprocesu publiskošanu

2025.gada 9.janvārī Ģenerālprokurors J.Stukāns Latvijas radio raidījumā “Krustpunktā” sniedza publisku informāciju, ka kriminālprocesā par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu, kas saistīta ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komandējumu laikā, man Jānim Citskovskim “kā minums” ir piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss”. Par pārejo personu statusu kriminālprocesā publiska informācija nav sniegta.

Savukārt 2024.gada jūnijā Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs informēja ziņu aģentūru LETA, ka kriminālprocesā par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) komandējumos patlaban tiek vērtētas divu personu darbības un tām noteikts statuss “tiesības uz aizstāvību”.

Tā kā publiski ir pausta informācija tikai par mana kā Jāņa Citskovska kriminālprocesuālo statusu kriminālprocesā par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu, kas saistīta ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komandējumu laikā,

lūdzu sniegt man sekojošu informāciju:

Kura persona un uz kāda likumiska pamata pieņēma lēmumu publiskot informāciju par manu kriminālprocesuālo statusu?

Kāpēc nav publiskota informācija par bijušā Ministru prezidenta K.Kariņa kriminālprocesuālo statusu, bijušā Ministru prezidenta biroja vadītāja J.Patmalnieka, Ministru prezidenta biroja vadītājas I.Zībergas, bijušo Ministru prezidenta padomnieku L.Līces-Līcītes, R.Brusbārža un citu Ministru prezidenta biroja amatpersonu kriminālprocesuālajiem statusiem?

Vienlaikus lūdzu nekavējoties publiskot pilnīgu un objektīvu informāciju par visu šajā kriminālprocesā iesaistīto personu kriminālprocesuālajiem statusiem.

Cieņā,

Jānis Citskovskis

Šodien saņemtā atbilde no Ģenerālprokuratūras – informācija par bijušā premjera K.Kariņa un viņa biroja amatpersonu kriminālprocesuālajiem statusiem netiks publiskota, t.i. citējot Dž.Orvelu “visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem”:

Par iesnieguma izskatīšanu

2025. gada 9. janvārī Ģenerālprokuratūrā ir saņemts Jūsu iesniegums, kurā saistībā ar  ģenerālprokurora interviju Latvijas radio raidījumam “Krustpunktā”, ir uzdoti šādi jautājumi: 

kura persona un uz kāda likumiska pamata pieņēma lēmumu publiskot informāciju par Jūsu kriminālprocesuālo statusu;

kāpēc nav publiskota informācija par bijušā Ministru prezidenta A. K. Kariņa, bijušā Ministru prezidenta biroja vadītāja J. Patmalnieka, Ministru prezidenta biroja vadītājas I. Zībergas, bijušo Ministru prezidenta padomnieku L. Līces-Līcītes, R. Brusbārža un citu Ministru prezidenta biroja amatpersonu kriminālprocesuālo statusu.

Atbildot uz minētajiem jautājumiem, ir norādāms tālāk minētais.

Par tiesībām saņemt informāciju Satversmes tiesa atzinusi, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo, un ka ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri (Senāta 2019. gada 26. septembra sprieduma lietā  SKA-476/2019 8. punkts ar atsauci uz Satversmes tiesas 1999. gada 6. jūlija sprieduma lietā 04-02(99) 2. punktu).

Kriminālprocesā iesaistīto personu identitāte un procesuālais statuss parasti tiek aizsargāts, lai nodrošinātu tiesības uz privātumu un taisnīgu tiesas procesu, kā arī lai novērstu iespēju ietekmēt izmeklēšanu. Tomēr ir izņēmumi, kad šāda informācija var tikt publiskota, proti, ja sabiedrības interese par šo informāciju pārsniedz personas, kurai tiesības uz aizstāvību, tiesības uz privātumu. Tādējādi, lemjot par informācijas atklāšanu, ir jāapsver, kurai no interesēm konkrētajos apstākļos ir dodama priekšroka. Šajā ziņā nozīme ir izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma raksturam un smagumam, iespējamo aizdomās turēto atbilstībai valsts amatpersonas statusam, sabiedrības intereses pakāpei par kriminālprocesu u. c.. 

Konkrētajā gadījumā izņēmuma nosacījumi ir izpildījušies. 

Kriminālprocess ilgāku laiku ir bijis sabiedrības uzmanības centrā un tas ir saistīts ar valsts budžeta līdzekļu iespējamu nesaimniecisku izmantošanu, t. i., sabiedrībā nozīmīgu jautājumu. 

Kriminālprocesā ir iesaistītas augstas valsts pārvaldes amatpersonas.

Informācija ir atklāta intervijā, atbildot uz žurnālistes jautājumiem. 

Minētās informācijas izpaušana nevar kaitēt izmeklēšanas interesēm. 

Ņemot vērā publiski zināmo informāciju par izmeklējamo noziegumu pirms intervijas, potenciālo aizdomās turēto personu loks sabiedrībai jau bija nojaušanas. Tāpēc konkrētas personas nosaukšana varēja sekmēt to, lai novērstu liekas spekulācijas par šo jautājumu.   

Ievērojot minēto, Satversmes 104. pants deva tiesības izpaust informāciju.   

Minētā norma noteic, ka ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. 

Minētā norma jo īpaši attiecas uz žurnālistiem.

Atbildot uz otro jautājumu, vēršu uzmanību uz to, ka iepriekš minētie kritēriji nav vienādā mērā attiecināmi uz visām Jūsu iesniegumā nosauktajām personām. Līdz ar to informācijas izpaušana par vienas personas procesuālo statusu neuzliek pienākumu izpaust arī informāciju par citu personu procesuālo statusu.

Turklāt tas atkarīgs arī no intervijā uzdoto jautājumu satura. Piemēram, valsts amatpersonai nav pienākuma izpaust tādu informāciju, kas intervijas laikā no viņas netiek prasīta.

Minētā atbilde ir skaidrojoša rakstura un nav pārsūdzama. 

Virsprokurors

Arvīds Kalniņš

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!