Padomnieces memuāri. III daļa

Sankcijas? Neesam dzirdējuši

Bija piektdiena, 13. Es nācu uz darbu ar vienu vienīgu domu – kaut kā nodzīvot šo dienu, lai brīvdienās varētu “sagremot” nedēļas laikā gūtos iespaidus. Braucot uz darbu, es nodomāju, ka brīvdienās būtu lietderīgi satikties ar dažiem draugiem, kuri politikā sajēdz vairāk nekā es un vienkārši aprunāties, painteresēties, no kā jāuzmanās un kā vispār sadzīvot ar koalīcijas būšanu un visu šo ārprātu kopumā. Tas varētu atvieglot manu turpmāko darbu.

Vienkāršāku plānu iedomāties grūti – no rīta ministram katru piektdienu notiek tikšanās ar kapitālsabiedrību vadītājiem, pēc tam viņam jāpasaka manis uzrakstīta īsa, 5 minūšu uzruna nekustamo īpašumu asociācijas “Lanīda” 30 gadu jubilejas konferencē Splendid palace, var aiziet līdzi apsveicināties ar nozares uzņēmējiem, bet pēc tam atgriezties ministrijā, lai iedziļinātos un cītīgi pastrādātu pie atbildēm, ko ministrs varētu teikt Sky News Arabia žurnālistam Hjūstonā. Elementāri, nekas nevar noiet greizi.

Sanāksmju zāle pildījās, Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošo kapitālsabiedrību vadītāji vai viņu vietnieki čaloja savā starpā, vairāki pieslēdzās attālināti, piedalās arī ministra padomnieki, kopumā kādi 20 cilvēki. Visi pa riņķi stāsta, kas ir vai nav noticis viņu vadītajās organizācijās, bet neko tādu īpašu – problēmjautājumus tur neviens necilā, tos apspriež individuāli, ja ir tāda nepieciešamība. Piemēram, Latvenergo stāsta par būvējamajiem vai atklājamajiem saules parkiem, Rīgas brīvostas pārstāvis – cik kuģi ienākuši, cik pasažieri apkalpoti un kā mainās kravu apjoms. Kopumā tāda pieklājības sanāksme, lai reizi nedēļā viens uz otru paskatītos. Sanāksme notiek apmēram stundu, plus ceļš turpu šurpu vēl pusstunda. Ņemot vērā, ka piedalās vadītāji un rēķinot cilvēkstundas,

viena tāda sanāksmīte, kurā spriež būtībā par neko, nodokļu maksātājiem katru piektdienu izmaksā apmēram 2000 eiro.

Sareizinot ar 50 nedēļām, tie ir 100 tūkstoši eiro gadā. “Hm, visiem skola sākusies, citas rūpes, laikam, tāpēc šoreiz diezgan tukši,” nodomāju es. 

Diena turpinājās. Es aizgāju līdz kinoteātrim paklausīties, kā ar uzrunu uzstājas ministrs, aprunājos ar pazīstamiem uzņēmējiem. Ņemot vērā, ka “Lanīda” svinēja 30 gadu jubileju, es attiecīgi uzrakstīju tieši šai asociācijai veltītas uzrunas tēzes, lai uzņēmēji, kas ir sanākuši vienreiz gadā nosvinēt savas organizācijas dzimšanas dienu un apkopot gada notikumus nozarē, justos kaut nedaudz priecīgāki par to, ka kāds par viņiem it kā joprojām domā. Ministrs iznāca uz skatuves un pateica kaut ko pilnīgi citu, nekā es biju uzrakstījusi – tā kā viņš taisījās braukt uz ASV un vēl dienas kārtībā bija valsts budžets, tad arī šiem uzņēmējiem viņš bīdīja tekstu par to, kā piecu gadu laikā divkāršosies eksporta apjoms uz ASV, bet desmit gadu laikā dubultosies Latvijas ekonomika. Es nodomāju, ka varbūt vajadzētu pastāstīt ministram, ka ne vienmēr un ne visās vietās vajag bāzt savus solījumus, turklāt vēl tādus, kuru īstenošana varētu tikt apšaubīta. Bet tas sīkums. Ko gan es saprotu. Es aizgāju atpakaļ uz ministriju, bija jau pulksten 11:00 un vēl priekšā bija biroja plānošana – pēdējā pirms ministra 10 dienu brauciena uz ASV. Pēc tās es izgāju pusdienās un tikai ap pulksten 13:00 es sāku darīt kaut kādu reālu darbu. Pirmā dienas daļa bija faktiski nobumbulēta, izņemot plānošanu, kas bija noderīga.

Lai sagatavotu informāciju gaidāmajai intervijai, es sāku pētīt iekšējās sistēmas OneNote mapes. Ļoti ērta lieta – visa ministrija tur pa tematiskām mapēm saliek informāciju, cik tālu ir aizvirzījušies dažādi jautājumi – gan likumu virzība, gan informācija, kas saistīta ar ministra komandējumiem un tamlīdzīgas lietas. Gandrīz visur ir attiecīgi informatīvi pielikumi. 

Ukrainas krīze – tā saucas viena no mapēm. Tieši tas, kas man vajadzīgs, tas amerikānis kaut ko bija jautājis par šo tēmu, tūliņ sameklēšu, kas bija jautājumos un tikšu skaidrībā. Es atvēru to mapi.

“Informatīvais ziņojums par sankcijām pakļauto personu kontrolētajām kapitālsabiedrībām tika pārrunāts ministra tikšanās laikā ar B.Braži vasaras sākumā. Uz laiku IZ virzība tika iesaldēta, taču šobrīd ir aktualizējusies nepieciešamība rast risinājumu, jo RFT saskaras ar finanšu grūtībām, kas var rezultēties riskos saistībā ar bīstamo kravu (minerālmēslojums) uzglabāšanu.

Izvēlētais risinājums – individuāls likumprojekts RFT. 

Par RFT – 07.06. Saskaņā ar MP rezolūciju jāsniedz atbilde uz Č. Larsona vēstuli, norādot, ka atļauja “pēc noklusējuma” būtiskas līdzdalības iegūšanai nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā nav sniegta.” Un nē, tā nav ierobežotas pieejamības informācija, vienkāršs ierakstiņš, tāds ikdienišķs.

Nu, kāpēc? Kāpēc vēl arī piektdienai jābūt izčakarētai? Lai arī nekādi dokumenti te klāt nebija, viss bija skaidrs, vienlaikus jautājumu bija vairāk nekā vajag. Aizskrienot notikumiem pa priekšu, šobrīd nekāds likumprojekts vairs nav dienas kārtībā, tā vietā tiek meklēts cits risinājums. Es iegūglēju un pamanīju, ka par to jau pavasarī bija sižets “Nekā personīga”.

Atgādināšu, ka vispār jau sankcijas ir soda mērs – par to, ka Krievija ir iebrukusi Ukrainā un nogalina cilvēkus. Tās cita starpā var arī apstrīdēt un kā mēs labi zinām, kādreiz tas arī izdodas. Tomēr Dmitrijam Mazepinam tas neizdevās. 

2022.gada pavasarī tā laika ārlietu ministrs, bet tagad prezidents Edgars Rinkevičs intervijā De facto stāstīja, ka vispār jau varētu izskatīt iespēju konfiscēt sankcijām pakļauto Krievijas oligarhu aktīvus, tomēr tas nav vienkārši. Katrā ziņā, iesaldētajiem aktīviem pēc kara būtu jābūt novirzītiem Ukrainas atjaunošanai. No ieraksta Ekonomikas ministrijas sistēmā izriet kaut kas pilnīgi pretējs – ministrijas darbinieki mēnešiem tērē laiku un nodokļu maksātāju naudu, lai pēc koalīcijas vienošanās atrastu kaut cik likumīgus veidus, kā būtībā apiet sankcijas. Kā risinājums tiek piedāvāts īpašs likumprojekts, lai pārējie RFT īpašnieki – Šlesers un Šķēle – nepazaudētu biznesu. Galu galā priekšā vēlēšanas, un iespējams, vēl jāsadarbojas.

Uz bīstamām kravām varētu attiekties kaut kādi izņēmumi, bet runa ir par bīstamiem minerālmēsliem. Kāpēc nevar minerālmēslus uzdāvināt Ukrainai un lai tas termināls stāv tukšs? Nekādas bīstamības… Kāpēc Ekonomikas ministrijai jāraksta speciāls likumprojekts šajā jomā? Galu galā, kāpēc vispār jautājums par sankcijām ir nokļuvis tieši pie Valaiņa Ekonomikas ministrijā? Kopš kura laika šī ministrija nodarbojas ar sankciju jautājumiem? Kas te vispār notiek? 

Es te redzu tikai vienu – “Vienotības” premjere Evika Siliņa šo visnotaļ neērto un nepatīkamo jautājumu ir nogrūdusi koalīcijas partnerim Valainim no ZZS, lai viņai pašai un partijas biedrenei Bražei nebūtu jāsmērē rokas. Bet Ekonomikas ministrijā ar šo jautājumu nodarbojas Ventspils ostā paralēli strādājošais un Aivaram Lembergam pietuvinātais Artūrs Zandersons. Lembergam, kā zināms, sankcijas nav svešas. Varbūt viņš vislabāk zinās, kā tās apiet? Tas ir vienīgais loģiskais izskaidrojums… Prezidents turpina skaisti runāt, bet “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics iet pie Dombura uz raidījumu un stāsta, ka sadarbībai ar agresoru nav nākotnes un sadarbība ir jāsamazina, kā arī, ka sankcijas ir svēta lieta un tās ir vēl jāpastiprina. 

Paralēli e-pastā ienāca citi jautājumi – no “Neatkarīgās” ārštata žurnālistes Margaritas, kura kādu laiku rakstīja arī Forbes. Iepriekš viņa strādāja Ukrainas Forbes un Ukrainas Centrālajā bankā. Viņa ir atbraukusi uz Latviju, bēgot no kara.

Tagad mans uzdevums bija iedomāties, ka es ierakstu sistēmā nemaz neredzēju un turpināt rakstīt atbildes par to, kā mēs mīlam Ukrainu. Jā, nudien. 

Ar uzdevumu es tiku galā un atviegloti nopūtos, ka beidzot ir pienākušas brīvdienas, bet nākamnedēļ viss būs daudz labāk. Es varēšu uztaisīt ministram publicitātes plānu pa tēmām, kas ir ministrijas pārziņā, apzvanīšu kapitālsabiedrību PR cilvēkus, iepazīšos, aprunāšos ar sabiedrisko attiecību nodaļu un vispār viss būs citādāk.

Sestdienā es satikos ar vienu no draugiem, lai, kā plānots, parunātu par politiku. Pastāstīju par pirmās nedēļas notikumiem.

“Nu, ko tu nesaproti? Tu agrāk biji Saskaņa, tagad tu esi Saskaņa un ZZS. Kad tu nonāc ministra birojā, tevi uzreiz uzskata par “savējo” – vienalga, esi tu partijā vai neesi. Bet tev ir laiks līdz pavasarim. Pēc tam Lembergam būs spriedums. Spriedums būs maigāks, nekā vajadzētu, bet ne tik maigs, kā cer pats Lembergs. Beigās Vienotība uzmetīs ZZS, jo priekš kam viņiem notiesāts partneris ar sliktu reputāciju, un atgriezīsies vecā koalīcija.” 

Vispār labi parunājām. Tagad man sirds mierīga. Laiks līdz pavasarim? Nu, nu… 

Bet labā ziņa šajā stāstā ir tāda, ka es biju ieguvusi visnotaļ ticamu versiju par to, kāpēc Valainis visu laiku uzņemas visnepatīkamākos darbus un “pienes ūdeni” Siliņai. Svētdienā aizbraucu sēņot. Galvā skanēja jautra krievu dziesmiņa ar tekstu “А тому ли я дала?”

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!