Latvijai aizsardzības izdevumi būs jāpalielina līdz 4% no IKP

Latvijai turpmāko gadu laikā būs jāaudzē aizsardzības izdevumi līdz apmēram 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents pauda gandarījumu, ka iekšlietu sistēmā strādājošajiem šogad pieaudzis atalgojums. Tāpat pozitīvi, ka uz priekšu virzās robežas un militārās infrastruktūras izbūve austrumos un daudz tiekot strādāts pie aizsardzības spēju nostiprināšanas. Vienlaikus Rinkēvičs atzina, ka “vēl ir ko darīt”.

Viņš atklāja, ka nesen iepazinies ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ziņojumu, kas izskanējis Valsts prezidenta militārajā padomē. “Ir pilnīgi skaidrs, ka, pat ja mums liekas, ka [ieguldījumu aizsardzībā] 3,5% no IKP ir daudz, tad ar to mūsu NATO spēju attīstībai nepietiek, mums ir jāstrādā pie tā, ka šis budžets būs jāaudzē, būs jāaudzē aizsardzības izdevumi,” sacīja prezidents.

“Faktiski tie ir plus mīnus 4% no IKP, par ko mums ir jārunā – varbūt ne šī vai nākamā gada, bet nākamo gadu perspektīvā,” sacīja prezidents, piebilstot, ka “ir ļoti daudz darāmā”.

Vienlaikus prezidents akcentēja, ka ieguldījumi aizsardzībā nav tikai naudas jautājums. Viņš sacīja, ka abi ar Ministru prezidenti esot vienisprātis, ka naudu tam varot atvēlēt, taču Latvijai esot “diezgan nopietna problēma” ar aizsardzības industriju. “Ne viss, ko mums vajadzētu iegādāties, ir pieejams tuvākā laikā,” sacīja Rinkēvičs.

Prezidents pauda, ka ir apņēmības pilns pie šiem jautājumiem turpināt strādāt ar valdību, Nacionālo drošības padomi. Viņš atzīmēja, ka jūnijā ir gaidāms NATO samits un tajā tiks apspriesta kopējā NATO tēriņu politika.

Atbildot uz jautājumu, vai lēmums par to, ka Latvijai jākāpina ieguldījumi aizsardzībā saistāms ar jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, prezidents norādīja, ka viņš par to runājis jau agrāk, un NBS ziņojumu uzklausījis novembrī.

“To es tomēr vērtētu mūsu pašu drošības un aizsardzības kontekstā, bet neizbēgami arī konteksts ar sabiedrotajiem, ASV nostāja ir svarīgs,” sacīja Rinkēvičs.

Ministru prezidente norādīja, ka valdība jau ir paredzējusi drošībai papildu izdevumus un šis procents katru gadu augot. “Skaidrs, ka 4% no IKP ir skaitlis, uz kuru var tiekties, jo pats galvenais ir vērtēt mūsu vajadzības,” sacīja Siliņa, piebilstot, ka tikšot darīts viss, lai nostiprinātu Latvijas drošību.

Siliņa uzsvēra, ka svarīgāk par konkrētiem procentiem no IKP ir tas, ka “mēs aizsargājam savu valsti, darām visu nepieciešamo, kas vajadzīgs”” piebilstot, ka Latvija, salīdzinot ar citām NATO dalībvalstīm, aizsardzībai tērē vairāk nekā 3%.

Viņa piebilda, ka svarīgākais ir iegādāties, to, kas ir nepieciešams. “Aizsardzības piedāvājums pasaulē šobrīd ir diezgan ierobežots, tāpēc esam zināmā mērā ieinteresēti attīstīt mūsu pašu aizsardzības industriju,” norādīja Siliņa, paužot, ka šajā jomā esot vērojama attīstība, taču “viss spektrs neesot iespējams ne Latvijā, ne Baltijā, ne, iespējams, Ziemeļu reģionā”.

Siliņa pauda, ka ir svarīgi dalībvalstīm sadarboties attiecībā uz aizsardzības spējām un vajadzībām.

Kā zināms, jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņojis, ka NATO dalībvalstīm jāpalielina savi aizsardzības izdevumi līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

“Viņi var to atļauties, taču tiem jābūt 5%, nevis 2%,” žurnālistiem norādīja Tramps.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!