Lai arī patvertņu jautājums ir ticis aktualizēts uzreiz kopš Krievijas plaša iebrukuma Ukrainā, Latvijā vēl aizvien nav pieņemts nedz attiecīgs likumprojekts, nedz arī būvnormatīvi. Kamēr to nav, vairākās pašvaldībās jaunās izglītības iestādes tiek projektētas bez patvertnēm. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, tas attiecas arī uz plānoto sākumskolas būvniecību Rīgā.
No trim Baltijas valstīm pienākums ierīkot patvertni jaunceļamās ēkās ar likumu ir noteikts tikai Lietuvā.
Likumprojekts ar šādu prasību Latvijā līdz šim bija iestrēdzis. Par lielāko klupšanas akmeni kalpoja pienākums ierīkot patvertni, būvējot daudzdzīvokļu mājās, kas sadārdzinātu jaunos projektus.
Šobrīd plānotās prasības visām patvertņu kategorijām vēl aizvien ir augstas. “Radiācijas aizsardzība ir prasīta visos patvertņu tipos. Tas, kam mēs piekrītam, ka tas ir pirmajā patvertņu tipā jeb šajās absolūti drošajās patvertnēs. Bet mēs nevaram prasīt, lai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas izbūvētu pret radiāciju drošas,” raidījumam “de facto” uzsvēra Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.
Pēc Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskās komitejas sēdes ledus ir sakustējies un ilgi gaidīto likumprojektu tagad sola pabeigt dažu mēnešu laikā.
Par radiācijas aizsardzības prasībām vienošanās vēl nav. Taču izlemts, ka teju simt miljonus eiro vairāku gadu gaitā no valsts budžeta tomēr neprasīs. Naudu ņems, pārskatot Eiropas fondus. Tie varētu būt no 7 līdz 9 miljoniem, ko novirzīs trūkumu novēršanai patvertņu vietās. Pēc iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV) vārdiem, īpaši svarīgi būtu piešķirt finansējumu valsts un pašvaldību īpašumā esošajām ēkām.
Palīdzību no valsts cer sagaidīt Rīga. Te par patvērumu varētu kalpot aptuveni simt vietu. Un lielākajā daļā no tām būtu jāiegulda finansējums. Arī bumbu patvertnē Rīgā, Šarlotes ielā 1.
“Situācijas novērtējums kopumā šobrīd nav nekāds pozitīvais. Mēs, protams, arī šo patvertni šobrīd varētu nomarķēt. Un apdraudējuma gadījumā viņu arī mēs izmantotu. Jo te ir tiešām spēcīgas sienas, griesti un pārējās konstrukcijas daļas. Bet tas derētu īstermiņam – līdz stundai, divām. Te nav sadzīviskie apstākļi pagaidām piemēroti,” teica Rīgas Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes priekšnieks Gints Reinsons.
Galvaspilsētā pagaidām padomā ir vien dažu patvertņu sakārtošana. Tam Rīgas dome atvēlējusi 200 tūkstošus eiro.
Šī mācību gada laikā plānots arī izvietot patvertņu zīmes pie 70 Rīgas skolām ar piemērotām pagrabtelpām. Taču pagaidām vienīgā šāda zīme Rīgā ir pie Zinātņu akadēmijas ēkas. Visā valstī – 16 vietās.
Interesi pašvaldības neizrādīja arī par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšlikumu apsekot privātos vai kopīpašumus.
Proti, pašvaldību būvvaldes vai būvinženieri tika aicināti apsekot šīs ēkas un novērtēt atbilstoši vadlīniju prasībām. “Cik mēs zinām, no pašvaldībām atsaucības nav,” atzina VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.
Kamēr valsts ar pašvaldībām slīgst strīdos, tikmēr jaunās izglītības iestādes tiek projektētas bez patvertnēm, jo to neprasa ne likums, ne būvnormatīvi.
Kā noskaidroja “de facto”, pagrabstāvs patlaban nav paredzēts nedz topošajā bērnudārzā Ropažu novadā, nedz arī divos dārziņos Mārupes novadā, kas arī ir projekta stadijā.
“Jo dotajā momentā ir tikai vadlīnijas, ko ir pateikuši VUGD pārstāvji, kā pielāgot vai pilnveidot esošās telpas, ja tādas ir. Bet, ja mēs skatāmies uz jaunu būvi, tad īsti vēl nav nekādi būvnoteikumi,” raidījumam sacīja Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Kārkliņš (LZP).
Tomēr vienā jaunajā skolā Mārupes novadā, ko plāno celt ar privāto partnerību, pagrabstāvs ir paredzēts. To vajadzības gadījumā varētu izmantot arī kā patvertni.
Rīgā par to vēl nedomā.
31. jūlijā Rīgas dome atbalstīja jaunas sākumskolas būvniecību Mežaparkā, taču saskaņā ar esošo projektu patvertne tajā iecerēta nav.
“Esošie projekti ir projektēti jau gadus iepriekš, līdz ar to jau esošajos projektos to diemžēl nevarēs izdarīt,” teica Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks (NA/LRA). “Bet var, piemēram, uzbūvēt patvertni blakus vai kādu citu ēku pielāgot, kas ir turpat netālu.”
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (“Kods Rīgai”) atsaucās uz šī brīža valsts prasību trūkumu. Viņa gan uzsvēra: “Tad, kad mēs lemsim par projekta modifikācijām, es noteikti aktualizēšu [patvertņu] jautājumu, un es uzskatu, ka viņš būtu iekļaujams.”
Ja pašvaldība vienotos par projekta izmaiņām par labu patvertnes ierīkošanai nākotnes skolā, noprotams, ka naudu šim mērķim tā prasītu no valsts.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!