Satiksmes ministrija atrod vēl 3 miljonus norēķiniem par “Rail Baltica” būvdarbiem

Dzelzceļa projektā “Rail Baltica” nekustamo īpašumu atsavināšanas aktivitātēs ietaupīti 2,9 miljoni eiro, ko pārdalīs Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas būvdarbu norēķiniem.

Satiksmes ministrijā skaidro, ka Latvijā pirms finansēšanas līgumā noteiktā termiņa un, ietaupot 2,9 miljonus eiro, noslēgta Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pirmā uzsaukuma nekustamo īpašumu atsavināšanas aktivitāte. Tādējādi ietaupītos līdzekļus pārdalīs aktuāliem norēķiniem par “Rail Baltica” Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas būvniecības darbiem.

Par “Rail Baltica” izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) pēc šī brīža datiem ieguvusi vairāk nekā 309 nekustamo īpašumu objektus jau būvniecībā esošajos “Rail Baltica” dzelzceļa trases posmos un posmā Vangaži-Salaspils-Misa, kā arī prioritārajā dienvidu posmā, kur drīzumā paredzēts sākt būvniecību.

Ministrijā norāda, lai izpildītu EISI finansēšanas līgumā noteikto nekustamo īpašumu atsavināšanas aktivitāti Latvijā, bija nepieciešams iegūt ne mazāk kā 309 objektus līdz finansējuma attiecināmības perioda beigām. Mērķa sasniegšana pirms 2024.gada 31.decembra atbilstoši finansēšanas līguma noteikumiem ļauj veikt ietaupītā finansējuma pārdali starp projekta aktivitātēm ar nosacījumu, ka pārdales rezultātā novirzītais finansējums tiek izlietots izpildītajiem darbiem finansējuma attiecināmības periodā, skaidro SM.

Pēc EDzL aplēsēm, atsavināšanas aktivitātes paredzamais ietaupījums ir 2,9 miljoni eiro.

SM atgādina, ka šogad 23.jūlijā valdība nolēma atbalstīt finansējuma pārdali 9,6 miljonu eiro apmērā paveikto būvdarbu daļējai apmaksai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostā.

Valdība atbalstīja SM priekšlikumu novirzīt rēķinu apmaksai finansēšanas līgumos rastos ietaupījumus 5,8 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķīra papildu 3,85 miljonus eiro no programmas “Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem”.

Lai pilnībā izpildītu saistības pret abu starptautisko staciju būvniekiem atbilstoši sākotnējo izmaksu prognozei būtu nepieciešami papildu 41,6 miljoni eiro. Patlaban EDzL strādā, meklējot iekšējos ietaupījumus, ko pārdalīt šo izdevumu segšanai. Tāpat inflācija ir mazāka, nekā šā gada sākumā prognozēts, līdz ar to gala summa varētu būt mazāka, norāda SM.

SM atbalsta EDzL priekšlikumu novirzīt potenciālo ietaupījumu nekustamo īpašumu atsavināšanas aktivitātē daļējai rēķinu apmaksai Rīgas centrālās stacijas būvdarbiem. Vienlaikus SM turpina vērtēt citas finanšu līdzekļu pārdales iespējas starp projekta aktivitātēm un ministrijas budžetā, cenšoties pēc iespējas samazināt nepieciešamību pēc papildu valsts budžeta līdzekļiem.

Ņemot vērā “Rail Baltica” projektēšanas darbu brieduma pakāpi un prioritātes būvdarbu secībai, intensīvi atsavināšanas darbi tiek plānoti līdz 2028.gadam.

Patlaban kopējais “Rail Baltica” projektam nepieciešamo kadastra objektu skaits ir virs 2000.

Minētais kopējais kadastra objektu skaits ir indikatīvs un var tikt precizēts atbilstoši projektēšanas risinājumiem un to ietvaros identificētajiem datiem par iegūstamajiem kadastra objektiem, informē SM.

Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā “Rail Baltica” pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!