Kurskas apgabalā cīnās viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm

Ilustratīvs attēls

Kaujās Krievijas Kurskas apgabalā iesaistījusies viena no vislabāk aprīkotajām un ātrākajām Ukrainas brigādēm – 80.desanta brigāde, vēsta žurnāls “Forbes”.

“Ceturtdien sociālajos tīklos izplatītajā video redzams, kā tanks T-64BV vai T-80BV, sapieru mašīna UR-77, inženieru mašīna IMR-2, kā arī bruņutransportieri BTR-80 un ASV ražotie bruņutransportieri “Stryker” brauc garām Ukrainas mīnmetēju brigādei,” norāda izdevums.

“No konteksta ir skaidrs, ka video iemūžināti pirmie mirkļi ukraiņu nopietnajā uzbrukumā Krievijas pozīcijām,” norāda “Forbes”.

Tikai 80.desanta brigādei ir šāds tehnikas apvienojums – gan bijušie padomju, gan amerikāņu bruņutransportieri, vērš uzmanību izdevums.

Ar to, ka operācijā Kurskas apgabalā piedalās 80.desanta brigāde, kas ir viena no labākajām Ukrainas brigādēm, tiek apliecināts iebrukuma vēriens.

Ukrainas puses bruņotie formējumi jau iepriekš veikuši uzbrukumus pāri robežai Krievijas dienvidos.

Taču šie uzbrukumi bija neliela mēroga un nekad nav ilguši vairāk par dažām dienām. Galvenokārt to mērķis bija nostādīt Krievijas līderus neveiklā situācijā.

Tomēr, kā uzsver “Forbes”, pašreizējā Ukrainas operācija ir atšķirīga.

Tajā ir iesaistītas vismaz trīs brigādes, katrā no tām ir līdz 2000 karavīru – 22. un 88.mehanizētās brigādes, kā arī 80.desanta brigāde.

“Ar katru stundu kļūst arvien skaidrāks – tas, kas notiek Kurskā, nav reids, bet gan iebrukums,” teikts rakstā.

“Forbes” gan arī norāda – tas, ka ukraiņi iegulda ievērojamus resursus šajā iebrukumā, negarantē panākumus, ņemot vērā, ka pret 10 000 Ukrainas karavīru kaujās var iesaistīties Krievijas karaspēka Ziemeļu grupa, kurā ir aptuveni 48 000 karavīru.

Tomēr patlaban Ziemeļu grupa ir iestrēgusi Ukrainā, Harkivas apgabala Vovčanskā, 150 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Sudžas – Krievijas pierobežas pilsētas, kas ir Ukrainas iebrukuma centrs.

Tādējādi, kā norāda “Forbes”, ir skaidrs, ka Ukrainas brigādes apzināti ir šķērsojušas robežu vietā, kur Ziemeļu grupa ir izvietota visretāk.

“Tas, vai un cik ātri Ziemeļu grupai izdosies pārvietot spēkus uz Sudžu, varētu būt izšķirošais faktors trīs dienu ilgā Ukrainas iebrukuma iznākumā. Ja krievi pārvietosies ātri, viņi varētu palēnināt ukraiņu ieguvumus vai pat pavērst notikumu gaitu pretējā virzienā, ” raksta “Forbes”.

“Savukārt, ja viņi virzīsies lēni, viņi varētu zaudēt daudz lielāku Kurskas apgabala daļu ukraiņu kolonnām, kas virzās uz priekšu.” norāda “Forbes”.

Visu rakstu var lasīt šeit:
Elite Ukrainian Assault Brigade Joins Reported Incursion into Kursk Region, Says Forbes | UNITED24 Media

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

12 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
alelūja !
alelūja !
2 mēnešus atpakaļ

Nāvi krievu imperiālismam.

turlais
turlais
3 mēnešus atpakaļ

Avantūra. Militārie ieguvumi nekādi. Politiski jā, militārie mērķi nesasniedzami…

ccVV
ccVV
2 mēnešus atpakaļ
Reply to  turlais

nu vismaz kaut kas, ja jau nevar frontē noturēties

skaidrības labad
skaidrības labad
2 mēnešus atpakaļ
Reply to  ccVV

Tu, protams, runā par Pūķinu ar savu bandu.

tikai mieru
tikai mieru
3 mēnešus atpakaļ

Ukraina veic Speciālu Militāro Operāciju Putlerlandes teritorijā.

arī sekoju līdzi
arī sekoju līdzi
3 mēnešus atpakaļ
Reply to  tikai mieru

ja tā ir Ukrainas speciālā militārā operācija tad tāda ļoti ļoti vāja sanākusi. Iegājuši skaitāmos ciematos pierobežā. Salīdzinājumam krievi pusotrā dienā bija pie Kijevas, kam sekoja sarunas un Stambulas miera līgums, kura ietvaros marta beigās tika atvilkta armija no Kijevas.

Felzenbahers
Felzenbahers
3 mēnešus atpakaļ

Skaisti. Ja paskatās kartē, tad viņus saņems katlā.

arī sekoju līdzi
arī sekoju līdzi
3 mēnešus atpakaļ
Reply to  Felzenbahers

Visu laiku domāju ka telegram kanālos tā ir krievu propaganda tajos video no Kurskas ka tajos sadegušajos vrakos esot labākie. Ir taču kaut kāda versija jāstāsta, kāpēc izdevās ukraiņiem iebrukt. Bet ja pat Latvijas medijos raksta to pašu.. Šodien krievu kolonna Kurskā ir dabūjusi ar himarsiem, jo brauca bez pretgaisa aizsardzības. Un ir vairāki video no krievu izlūkošanas droniem kā Kurskā ukraiņu dzīvā spēka un tehnikas koncentrācijas vietās atlido iskanderi ar kasešu munīcijas lādiņiem.

seko cik gribi
seko cik gribi
2 mēnešus atpakaļ

… bet ja galvā nekā nav tad nekā. Pastāsti kā pretgaisa aizsardzība glābtu no Himars?

arī sekoju līdzi
arī sekoju līdzi
2 mēnešus atpakaļ
Reply to  seko cik gribi

ja tuvumā ir pretgaisa aizsardzība tad arī himarsu raķetes notriec, radaros ir redzamas un notriec tāpat kā jebkuru citu raķeti. Vienīgā atšķirība no lidmašīnas ir tas ka mazs radara atstarošanas laukums. Himarsi labi kalpoja tikai pašā sākumā, 2022. gada vasarā, jūnijs, jūlijs. Kad sāka lietot, tad ātri atrada paņēmienus pret himarsiem, kaut vai ar tiem pašiem radioelektroniskajiem līdzekļiem iemācījās novirzīt prom no mērķa. Tādu video bija daudz, kuros redzams kā himars netālu no mērķa vienkārši maina virzienu un trāpa kaut kur citur. LTV Slaidiņš par to nestāsta. Tāpēc sākumā par himarsu runāja kā par kārtējo gamechangeru, bet ātri viss apklusa.

ha ha
ha ha
2 mēnešus atpakaļ

Skaidrs. Viens saskatijies krievu fantāziju video stāstus par to kā notriec himars. Sapņo tālāk. Parādi kā krievi pretgaisa azsardzība notriec kādu haimarsa raķeti.

arī sekoju līdzi
arī sekoju līdzi
2 mēnešus atpakaļ
Reply to  ha ha

Esmu jau agrāk licis saites komentāros, dzēš ārā. Triekt nost himarsus sāka jau 2022. gada rudenī, kad Krievijas armija vēl atradās Dņepras labajā krastā, Hersonā. Tur bija tilts pār Dņepru, pa kuru notika visa loģistika. To tiltu ukraiņi apšaudīja ar himarsiem. Jau toreiz trieca nost, kādreiz arī trāpīja pa tiltu, kad pārslogoja pretgaisa aizsardzību. Pretgaisa aizsardzības sistēmā raķešu skaits kaujas gatavībā arī nav neierobežots. Tad kad zin pa kādu mērķi pielietos himarsus, tad ļoti labi var notriekt. Pastāsti, kas tev ir iestāstījis ka himarsus nevar notriekt? Kas tādu versiju izplata? Slaidiņš? Un pateicoties kādām himars raķešu īpašībām viņas nevarot notriekt?… lasīt vēl »