Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022. gadā, kad importēja 265 056 tonnas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.
Vienlaikus 2023. gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022. gadā.
Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi – 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums – 74 640 tonnu apmērā, tritikāle – 986 tonnu apmērā un mieži – 20 tonnu apmērā.
Salīdzinot ar 2022. gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu – par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles – par 87,9%. Mieži 2022. gadā netika importēti.
VID pārstāvji aģentūrai LETA skaidro, ka preces, kas ir izgājušas importa procedūru jeb izlaistas brīvā apgrozībā, iegūst Eiropas Savienības (ES) preču statusu un ir brīvā apritē visā ES teritorijā. Tās var tikt patērētas Latvijā vai nogādātas uz citu ES dalībvalsti bez muitas procedūras, tostarp tranzīta piemērošanas.
Vienlaikus VID Muitas pārvaldes rīcībā nav informācijas par Latvijā faktiski patērētiem, kā arī pēc laišanas brīvā apgrozībā citām ES dalībvalstīm nosūtītiem graudiem.
Apkopotie dati arī liecina, ka no Krievijas caur Latviju tranzītā pērn pārvadāti 2,137 miljoni tonnu graudaugu produktu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gadā, kad caur Latviju tranzītā pārvadāja 981 517 tonnas graudaugu.
Tostarp 1,68 miljonus tonnu veidoja kvieši un kviešu un rudzu maisījums, 289 168 tonnas – kukurūza, 109 609 tonnas – mieži, 51 067 tonnas – rudzi, 4330 tonnu – tritikāle, 2136 tonnas – auzas, 878 tonnas – rīsi un 157 tonnas – graudu sorgo.
Salīdzinot ar 2022. gadu, pērn kviešu un kviešu un rudzu maisījuma tranzīts palielinājies 2,2 reizes, kukurūzas – par 86,7%, rudzu – par 27,2%, bet graudu sorgo – par 2%. Tritikāle tranzītā pērn pārvadāta par 72,7% mazāk nekā 2022.gadā, bet rīsi – par 29,9% mazāk.
Vienlaikus būtiski ir palielinājies miežu un arī auzu tranzīts – ja 2022. gadā tranzītā pārvadātas 150 tonnas miežu, tad pērn – 109 609 tonnas, savukārt auzu tranzīta apmērs audzis 10 reizes.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Kuram sūda uzņēmējam Latvijā roka cēlās maksāt agresorvalstij???? Sarakstu studijā, lai zinām, ar kuriem nedrīkst biznesu taisīt
Ko var ņemties ar tiem graudiem? Vai tad jau ir aizmirsies ka bija ļoti sausa vasara? Ka vasaras sākumā dēļ sausuma pat ārkārtas situācija bija izsludināta. Ka pat masu mediju zombijiem stāstīja ka būšot tikai 30-35% raža dēļ sausuma. Vai tad tas nebija saprotams ka trūkstošie graudi kaut kur būs jāiepērk? Jebkurš var apskatīties 2023. gada vasaras ziņu izlaidumus par šo tēmu. Es jau vasarā rakstīju ka trūkstošo pirks no Krievijas, bet kā parasti daudzi dzīvo paralēlā viltus pasaulē, kurā sankcijas strādā tādēļ neticēja (mediji strādā labi, cilvēki ir labi nozombēti). Ir vienkāršs risinājums, kuriem nepatīk “asiņainie graudi” tie vienkārši… lasīt vēl »
Kad ir pārpilnība, vajag graudus uzturēt krājumā.