Klāt ir daudzu cilvēku gaidītākie svētki – Ziemassvētki. Eglītes pušķošana, virtuves piepildīšana ar dažādu ēdienu smaržām, dāvanu saiņošana un laika pavadīšana kopā ar tuvākajiem. Taču vai Ziemassvētku tradīcijas pasaulē visur ir vienādas?
Šķiet, ka Ziemassvētkus mēs pazīstam itin labi – tomēr, vai tādus šos svētkus pazīst arī citi cilvēki, citās pasaules malās? Nebūt ne. Aplūkosim Ziemassvētku svinēšanas tradīcijas dažādās pasaules malās.
Japāna: Ziemassvētki ar ceptu vistiņu ēšanu
Ņemot vērā to, ka Japānas vadošās ticības ir sintoisms/budisms, Ziemassvētki Japānā netiek uztverti kā reliģiski svētki. 17. gadsimtā kristietība Japānā tika aizliegta, līdz ar to arī Ziemassvētku svinēšanai – līdz 19. gadsimtam – tika pielikts punkts.
Arī mūsdienās kristieši Japānā sastāda pavisam niecīgu daļu. Pēckara posmā Ziemassvētku simbols Japānā bija Ziemassvētku kūka – biskvītkūka ar baltu un sarkanu glazūru. Tomēr kūkas simboliskumu izkonkurēja kāds cits ēdiens.
Klīst runas, ka Ziemassvētku laikā tūristu grupa Japānā meklēja tītaru savam svētku mielastam, tomēr nespēja to atrast. Kā alternatīvu viņi izvēlējās ceptu vistu. Par šo atgadījumu padzirdēja KFC mārketinga nodaļa. Viņi nolēma savu ēdienu turpmāk reklamēt kā “Ziemassvētku maltīti”. Viņi nāca klajā ar saukli “Kentucky for Christmas!”.
Šī reklāma guva panākumus – cilvēki patiesi sāka asociēt KFC piedāvātās maltītes kā svinīgu Ziemassvētku cienastu. Vistiņas tiek ēstas pie vīna vai šampanieša glāzes, bet arī biskvītkūka nav aizmirsta.
Kolumbija: Ziemassvētki sveču gaismā
Kolumbijā Ziemassvētki tiek svinēti ātrāk nekā citās pasaules daļās – jau 7. decembrī cilvēki gatavojas šiem svētkiem. 7. decembris Kolumbijā ir pazīstams kā “Día de las Velitas¨ jeb ¨Svecīšu diena”. Ar svecēm tiek izrotātas kā mājvietas, tā arī publiskas vietas.
Tiek šauts arī grandiozs svētku salūts, notiek līksmības – dejas un mūzika. Protams, neiztikt bez ēdiena. Svecīšu dienā populāras maltīšu izvēles ir, piemēram, “buñuelos¨ – pončikiem līdzīgs gardums un pildītie pīrādziņi – ‘empenadas’.
Filipīnas: košs laternu festivāls
Filipīnas ir viena no retajām valstīm Āzijā, kur kristietība ir dominējošā reliģija. Lielākā daļa – aptuveni 80 procenti – filipīniešu ir katoļi. Līdz ar to – Ziemassvētki viņiem ir valsts nozīmīgākie svētki. Gluži kā rietumos, arī Filipīnās ir Ziemassvētku eglītes, kartītes, Santa Klauss un korāļi. Savukārt Ziemassvētku rotājumos manāma gan rietumu ietekme, gan pašu filipīniešu tradīcijas.
Ziemassvētku vakarā tiek apmeklēta baznīca, klāts svētku galds, uz kura atradīsies cūkgaļa, augļu salāti, dažādi dzērieni un bibingka – saldais ēdiens no rīsiem. Kristietība Filipīnās tika “ievesta” no Spānijas un Portugāles, tāpēc Ziemassvētku vakaram seko “Noche Buena”. Radi, draugi un kaimiņi sapulcējas kopā un nododas svinībām līdz pat rītausmai.
Indija: Ziemassvētki ar izpušķotiem mango kokiem
Tāpat kā lielākajā daļā Āzijas valstu, arī Indijā ir mazs procents kristiešu – vien aptuveni 2,8 procenti. Tomēr ņemot vērā lielo iedzīvotāju skaitu, arī 2,8 procenti veido tīri pieklājīgu ciparu – aptuveni 25 miljoni indiešu ir kristieši.
Ziemassvētku laikā indieši apmainās ar dāvanām, mielojas pie bagātīgi klāta svētku galda, kā arī izrotā baznīcas ar ziediem un svecēm. Ziemassvētku eglītes vietā tiek izpušķots mango, banānkoks vai arī kāds cits koks. Mango koka lapas arī tiek izmantots kā rotājums mājvietām.
Meksika: Marijas un Jāzepa naktsmāju meklēšana un ballītes ar pinjatu
Ziemassvētku laiks Meksikā ir visai ilgs – tas aizsākas 12. decembrī un noslēdzas vien 6. janvārī. Šīs teju četras nedēļas ir piepildītas ar dažādām tradīcijām, ēdieniem un notikumiem.
Ziemassvētku tradīcijas pasaulē, kas ir īpaši raksturīgas Dienvidamerikai, ir “Las Posadas”. Tas norisinās no 16. līdz 24. decembrim. Deviņas dienas svinētāji ik vakaru pulcējas citā mājā. Ik vakaru kāds bērns tērpies kā eņģelis vada svētku gājienu. Šis gājiens simbolizē ceļu, ko veica Jāzeps un Marija, meklējot vietu, kur pasaulē laist Jēzu.
Bērnam-eņģelim seko citi bērni ģērbušies sudraba un zelta krāsas drēbēs. Aiz bērniem iet pieaugušie. Šajā tradīcijā neizpaliek arī bez mūzikas.
Iespējams īpatnējā atkāpe no Bībeles meksikāņu svinībās ir pinjatas. Tās ir domātas bērniem – pildītas ar saldumiem, rotaļlietām un naudu – un visbiežāk ir zvaigznes formā.
Nigērija: ģimenes sanākšana kopā
Ziemassvētki un Āfrika. Jā, arī Nigērijā svin Ziemassvētkus. Tas ir ļoti ģimenisks pasākums, kurā sapulcējas radi vairākās paaudzēs. Visbiežāk cilvēki dodas ciemos pie saviem vecvecākiem. Daudzās mājās atradīsies arī mākslīgā eglīte.
Ziemassvētku vakars tiek svinēts līdz pat rītam, bet nākamajā dienā norisinās Dievkalpojums. Tiek rotātas gan ielas, gan mājvietas. Tuvinieki apmainās ar dāvanām un galdā ceļ dažādas gaļas – tītaru, kazas, aitas, liellopu.
Austrālija: Ziemassvētki vasarā
Iespējams, vieni no vismazāk ziemīgākajiem Ziemassvētkiem pasaulē tiek svinēti Austrālijā. Decembris ir vasaras mēnesis, bērniem ir skolas brīvlaiks, turklāt decembris ir ļoti karsts mēnesis. Daļa cilvēku Ziemassvētku laikā dodas pārgājienos.
Tomēr par spīti tam, ka laiks aiz loga nav gluži tāds, kādu parasti asociējam ar Ziemassvētkiem, arī Austrālijā mājas tiek dekorētas ar gaismiņām un Ziemassvētku eglīti.
Singapūra: atrakciju parks par godu Ziemassvētkiem
Lai gan līdzīgi kā citās Āzijas valstīs, arī Singapūrā kristietība ir visai tālu no dominējošās ticības (aptuveni 18%), Ziemassvētki ir iemīļoti svētki un tiek svinēti ar vērienu. Ziemassvētku laikā Singapūra mirdz gaismiņās un tiek rotāta ar krāšņām tematiskajām dekorācijām.
Turklāt viņiem ir pašiem savs Ziemassvētku atrakciju parks “Ziemassvētku Brīnumzeme”. Aizvien populārākas paliek arī Ziemassvētku eglītes – taču klasisko rotājumu vietā singapūrieši izvēlas nedaudz citu pieeju. Zaros tiek karinātas konfektes un rotaļu lācīši.
Jamaika: iepirkšanās Ziemassvētku tirdziņā
Arī Jamaikā Ziemassvētki norisinās visai ģimeniskā gaisotnē. Ziemassvētku tradīcijas pasaulē ir dažādas, taču Jaimaikā tās izskatās šādi. Pa radio skan korāļi, uz galda kūp dažādi gardi ēdieni. Lielu lomu šajā laikā spēlē Ziemassvētku tirdziņš, kas ir būtisks notikums vietējiem.
Turklāt tam ir divas daļas – dienas daļa un vakara daļa. Pa dienu tirdziņš funkcionē kā jau ierasts. Taču sešos vakarā tirgus pārtop par svinību vietu – visi ierodas sapucējušies un nododas jautrai kopā būšanai līdz pat rītam.
Islande: rotaļīgie Ziemassvētki jeb Jól
Jól ir sena ziemas saulgriežu tradīcija, kuru vēlāk pārņēma pirmie kristieši. Šo svētku ietvaros notiek arī Jaunā gada svinības – kopumā Jól tiek svinēts sešas dienas.
Galvenais svētais Islandē ir ‘heilagur Þorlákur Þórhallsson’ – Skālholtas bīskaps. 23. decembris ir bīskapa nāves diena, kas tiek atzīmēta ar vienkāršu maltīti. Nākamajā vakarā tiek svinēts Ziemassvētku vakars. Turklāt tas sākas tieši sešos vakarā. Agrāk Islandē šajā laika posmā (no pieciem līdz desmitiem) vakarā tika pārtrauktas televīzijas pārraides, bet mūsdienās šāds pārtraukums vairs nenotiek.
Iespējams, ka tieši līksmākā Jōl diena ir Annar Jōladagur – kad tiek pieļautas publiskas izklaides, tostarp dejas. Turklāt Islandei ir nevis viens, bet veseli 13 Ziemassvētku vecīši – Yule Lads, kas apciemo mājas un ļauj visiem saņemt pēc nopelniem – labie bērni tiek pie kārumiem, bet tie, kas pārāk daudz blēņojušies – pie sapuvuša kartupeļa.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!