Rīgas domes lēmums faktiski aptur iespēju rīdziniekiem ierosināt publisko apspriešanu – būs jāsavāc 20 000 parakstu

Lai sāktu publisko apspriešanu par kādu iedzīvotājiem aktuālu tēmu, turpmāk būs jāsavāc vismaz 20 000 parakstu, trešdien, 30. augustā, nolēma Rīgas dome.

Priekšlikumu iepriekš asi kritizēja gan “Sabiedrība par atklātību – Delna”, gan arī Rīgas Apkaimju alianse.  

Līdz šim tāda sliekšņa, lai sāktu publisko apspriešanu, nav bijis, un tas nav kolektīvais iesniegums pašvaldībai, kuram ir noteikts 2000 parakstu slieksnis.

Publiskā apspriešana ietver sevī, piemēram, koku ciršanu, lielās būves izveidi u.tml. Un līdz šim publisko apspriešanu rīkoja pašvaldība. Pašvaldību likumā, kas sāka darboties šogad, noteikts: “Ja publisko apspriešanu ierosina iedzīvotāji, pašvaldība var noteikt minimālo iedzīvotāju skaitu, kāds nepieciešams šādai apspriešanai.”

Dome pēc konkrētas formulas ir aprēķinājusi, ka šis slieksnis ir 20 000.

“Tas lieliski apstādina jebkādas iespējas rīdziniekiem jebkad ierosināt sabiedrisko apspriešanu. 20 000, lai tikai ierosinātu kādu jautājumu –

es teiktu, ka tas ir par 99% nereāli,” ieceri kritizēja “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa.

Arī Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētājs Māris Jansons uzskata, ka par apkaimēm aktuāliem jautājumiem “vienkārši nav iespējams sasniegt tādu robežu, un arī Rīgai tas ir ļoti augsts slieksnis”.

Opozīcijas deputāte Marita Lūse no “Progresīvajiem” līdzīgi kā “Sabiedrība par atklātību – Delna” un Rīgas Apkaimju alianse kritiski vērtēja šādu piedāvājumu.  

“Progresīvie” piedāvāja noteikt 2000 parakstu slieksni “iniciatīvām, kas skar visu pilsētu vai plašāku teritoriju, gluži kā tas ir iedzīvotāju iniciatīvām šobrīd, un vēl mazāku limitu – 500 parakstus – iniciatīvām, kas skar tikai vienu apkaimi”.

“Jau šobrīd Rīgā ir apkaimes, kurās iedzīvotāju skaits ir zems, un viņi 2000 parakstu nesavāks,

bet tik un tā ir jautājumi, kurus viņa vēlētos apspriest publiski un oficiāli ar pašvaldības atbalstu,” norādīja Lūse.  

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”) mierina – rīdziniekiem joprojām būs iespējas iesniegt savas iniciatīvas kā kolektīvos iesniegumus caur portālu manabalss.lv, kur nepieciešami tikai 2000 parakstu.

“Šeit runa ir tikai par vienu atsevišķu gadījumu, kas ir sabiedriskā apspriešana, kam ir arī juridiskas konsekvences. Nu ja es pareizi saprotu – doma bija, ja pašvaldības referendumam slieksnis ir 10% no balsstiesīgajiem, kas Rīgā būtu 40 000, tad paņemt no šī pusi,” skaidroja Ķirsis.

Gan Ķirsis, gan citu valdošo partiju pārstāvji, piemēram, frakcijas “Gods kalpot Rīgai” frakcijas līderis Juris Radzevičs, uzsvēra – šo nolikuma projekta punktu vispār esot sagatavojusi iepriekšējā koalīcija – tieši toreizējā mēra Mārtiņa Staķa (“Progresīvo” virzīts) vadībā.

“Šos 20 000 iestrādāja “Progresīvie” paši, kad vadīja domi, un tagad paši iebilst tam,” apgalvoja vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība).

Bijušais mērs gan neko tādu neatceras.

“Es nezinu, no kurienes šis skaitlis ir nācis. Publiskajā vidē runā, ka tas nācis no mūsu biroja, bet visi taču saprot, ka šāds skaitlis nav reāls, un es neatceros, ka mūsu birojā vispār jebkad būtu bijusi par to saruna,” apgalvoja Staķis.

Arī pašreizējā domes vadība apzinās – 20 000 balsu ir pārāk augsts slieksnis sabiedriskajai apspriešanai. Ķirsis ar Rīgas Apkaimju aliansi vienojies strīdīgo punktu izvērtēt Rīgas domes un Nevalstisko organizāciju sadarbības padomes memoranda sēdē un sagatavot abām pusēm pieņemamus grozījumus.

“Iedzīvotājiem nav par ko satraukties. Izdiskutēsim šo sīkāk. Ja šajā laikā būs kāda iniciatīva, tad lemsim par šīs sabiedriskās apspriešanas ierosināšanu, arī nesavācot šos 20 000,” solīja Ķirsis.

Savukārt “Jaunās Vienotības” frakcijas līderis Olafs Pulks skaidroja, ka šāds slieksnis domāts lieliem projektiem.

“Pieņemsim, kāda persona gribēs Rātslaukumā Rolanda statujas vietā uzbūvēt māju, un viņš saņems atteikumu, teiksim, Pilsētas attīstības departamentā, taču viņš uzskata, ka viņa iecere ir svarīga, viņš savāks 20 000 parakstu, un tiks organizēta publiskā apspriešana, kas ir reglamentēta likumā,” skaidroja Pulks.

“Ja mēs skatāmies pēc analoģijas, tad citas pašvaldības ir likušas 10% no iedzīvotāju skaita, mums sanāk 5% no balsstiesīgo skaita, kas ir piedalījušies vēlēšanās, tas ir vēl mazāk nekā no iedzīvotāju skaita. Es uzskatu, ka šis Ir ļoti demokrātiski sagatavots dokuments,” pauda Pulks.  

Avots: lsm.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!