AIVARS STRAKŠAS
Latvijas politiskajā elitē pēdējā desmitgadē ir izveidojusies dīvaina pārliecība, ka ir kaut kāds pareizs nodokļu likmju lielums un budžeta tēriņu sadalījums, kas spēs radīt Latvijas ekonomisko izrāvienu. Tāpēc diskusijās par ekonomiku parasti ir tikai divi jautājumi – nodokļu likmes un budžeta dalīšana. Kādas likmes celt vai samazināt un kuras nozares un kā apdāvināt no budžeta līdzekļiem.
Pirms vēlēšanām parādās vēl arī nepārliecinoši solījumi dubultot zinātnes finansējumu, taču pēc tam regulāri aizmirstas. Likmes un budžets tiek staipīti šurpu turpu, taču ekonomika stagnē. Kā tad tā? No kurienes tagad pārliecība, ka jaunās likmes piepildīs budžetu un veicinās ekonomiku?
LTRK vadītājs piemin aprēķinus par 3 miljardu budžeta papildu ieņēmumiem gadā, ja Latvijas ekonomika pēdējos desmit gadus būtu pieaugusi līdzīgi Lietuvas ekonomikai. Kāpēc tad nepieauga? Vai patiešām nepareizu nodokļu likmju dēļ?
Manuprāt, ir tikai viens pamatcēlonis ekonomikas stagnācijai Latvijā – biznesa vide un tās pasliktināšanās. Uzņēmēji arvien mazāk vēlas nodarboties ar biznesu Latvijā. Turklāt gan mūsējie, gan ārzemju. Ir arī citas iespējas, kaut vai tepat blakus Igaunijā.
Biznesa vide ir stipri plašāks jēdziens par nodokļu likmēm. Un, ja runājam par nodokļiem, tad daudz lielāka problēma ir nodokļu administrēšana, nevis likmes. Turpinoties ekonomiskajai stagnācijai un valsts parāda pieaugumam, nodokļu administrēšana kļūst arvien agresīvāka, jo budžetā trūkst līdzekļu.
Rezultātā uzņēmējdarbības vide turpina pasliktināties, un bizness nīkuļo. Zinātnei naudas nav, izglītībai nav, taču bez kvalitatīviem cilvēkresursiem un saviem patentiem ekonomika ar augstu pievienoto vērtību nav iespējama. Savukārt ekonomika, kas balstīta uz lēta darbaspēka izmantošanu, nespēj radīt pietiekošu nodokļu apjomu. Diemžēl ne tikai kaķa lāsti nekāpj debesīs, arī politiķu solījumi un vēlmes tur netiek. Viss tiek mērīts ar darbiem. Ja rezultāts ir slikts, tad tādi bijuši arī darbi.
Neprofesionāla valdība izmaksā ārkārtīgi dārgi. Ja salīdzinām ar Lietuvu, tad tie šobrīd ir 3 miljardi gadā. Šie miljardi ir norakstāmi uz valdošo politiķu, ministru un ministriju augstāko ierēdņu neprofesionalitāti. Pa visu valsti tie varbūt būs kādi 100 cilvēki. Nospļauties, kādas algas saņem, viņi Latvijai ir par dārgu. Uz viņu fona pat Gauss izskatās kā Latvijas patriots un visai pieticīgs cilvēks.
Nodokļu celšana mūs strauji tuvinās Grieķijas scenārijam. Mums patiešām to vajag? Mums vajag, lai kāds krīzes menedžeris no SVF atnāk un ievieš šeit kārtību pēc savas sapratnes? Paņem par kredītiem valsts uzņēmumus, atceļ pabalstus un samazina par trešdaļu valsts pensijas, kā arī iemāca mūs dzīvot no nopelnītā?
Šobrīd, kad tiek gatavota valdība, varbūt ir vērts uzdot vienu nejauku jautājumu Vienotībai. Kur ir mūsu trīs miljardi?
Avots: Pietiek
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Nē taču – tā nagla ir Jaun-rumānijas tausaimniecības celšanai! Jau paspejam apdzīt? Par to mums jau tā eko-būves lielāsdižgaru eko-padomes īpaša uzraudzībā
Nodokļus vajag palielināt tiem ar augstu ienākumu –piemēram ar EUR 10 000.00+ mēnesī –, bet ne tiem ar zemu ienākumu.
ko tu tiem jau nevar, tikai ar maziem ienākumiem var, jo tie jau nevar neko iespaidot.lai ed maizi un nečīkst
ak, dievs , cik precizi pateikts…