Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009.gada, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā kopš 2016.gada, ar nelielu izņēmumu 2019.gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci, tostarp 2016.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija 20,7% no IKP, 2018.gadā – 24,2% no IKP, 2020.gadā – 25,5% no IKP, 2021.gadā – 26,6% no IKP, bet 2022.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājās līdz 26,5% no IKP.
Ēnu ekonomikas apjoms 2022.gadā Latvijā saglabājies gandrīz 2021.gada līmenī: 26,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem. Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums, liecina ikgadējais Stokholmas Ekonomikas augstskola Rīgā (“SSE Riga”) Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs.
Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016.gada (ar nelielu izņēmumu 2019. gadā) ir bijis ar pieaugošu tendenci:
- 20,7% no IKP 2016. gadā,
- 24,2% no IKP 2018. gadā,
- 25,5% no IKP 2020. gadā,
- 26,6% no IKP 2021. gadā,
- 26,5% no IKP 2022. gadā.
Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis 2022.gadā Latvijā vērojams Rīgas reģionā un Vidzemē.
Vissliktāk būvniecības nozarē
Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecības nozarē.
Paziņojumā medijiem pētījuma autors, “SSE Riga” profesors Arnis Sauka norādīja, ka kopš 2015.gada ēnu ekonomika būvniecības nozarē Latvijā samazinājās:
- 40,0% – 2015.gadā,
- 38,5% – 2016.gadā,
- 35,2% – 2017.gadā,
- 34,1% – 2018.gadā,
- 30,7% – 2019. gadā,
- 28,7% – 2020. gadā.
Taču 2021.gadā nozarē bija vērojams ēnu ekonomikas pieaugums līdz 31,2%. Savukārt 2022.gadā ēnu ekonomikas apjoms būvniecībā salīdzinājuma ar 2021.gadu palielinājās vēl par 3,3 procentpunktiem un pieauga līdz 34,5%.
Ēnu ekonomikas apjoms 2022.gadā mazumtirdzniecībā Latvijā sasniedza 30,5% (29,8% 2021. gadā), pakalpojumu sektorā – 28,6% (27,5% 2021. gadā), ražošanā – 23,9% (25,0% 2021. gadā), bet vairumtirdzniecībā – 20,5% (24,4% 2021. gadā).
Baltijas valstīs
Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1,0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18% no IKP.
Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums.
Kopumā jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.
Aplokšņu algas
Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā un Igaunijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2022. gadā bija “aplokšņu algas”, kas Latvijā veido 46,7% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā – 44,5%. Neuzrādītie ieņēmumi Latvijā 2022. gadā veidoja 29% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādīto darbinieku komponente – 24,3%.
Neuzrādītie darbinieki Igaunijā 2022. gadā veidoja 28% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādītie ieņēmumi 27,5%. Savukārt Lietuvā, 2022. gadā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente bija neuzrādītie ieņēmumi 36,5% no kopējās ēnu ekonomikas, kurai seko aplokšņu algas 34,0% un neuzrādīto darbinieku komponente 29,5%.
Vidējās algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts, jeb “aplokšņu algas” 2022. gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2021. gadu pieauga par 1,2 procentpunktiem un sasniedza 25%.
Šis ir augstākais “aplokšņu algu” apjoms Latvijā kopš 2013. gada.
Vēl lielāks” aplokšņu algu” pieaugums 2022. gadā ir vērojams Lietuvā, kur, salīdzinājumā ar 2021. gadu, aplokšņu algas ir palielinājušās par 3,8 procentpunktiem, sasniedzot 20%. Savukārt Igaunijā aplokšņu algas 2022. gadā ir nedaudz mazinājušās – par 0,2 procentpunktiem un sasniedz 16,8%. Tādējādi aplokšņu algu apjoms joprojām ir izteikti lielāks Latvijā, lielā mērā izskaidrojot arī kopējās ēnu ekonomikas atšķirības, sevišķi starp Latviju un Igauniju.
Ienākumu neuzrādīšana
Ienākumu (peļņas) neuzrādīšanas jomā 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu vērojams samazinājums gan Latvijā, gan Igaunijā. Proti,
vidējā ienākumu daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2022. gadā Latvijā bija 16,3%.
Tas ir samazinājums par 2,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2021. gadu. Bet Igaunijā šis rādītājs ir 11,1% (samazinājums par 1,0 procentpunktiem).
Lietuvā salīdzinājumā ar 2021. gadu ienākumu neuzrādīšana palielinājusies par 2,9 procentpunktiem un 2022. gadā sasniedz 19,7%. Lietuvā 2022. gadā vērojams pieaugums arī darbinieku neuzrādīšanas apjomā (vidējais % no darbinieku kopskaita, kas tiek nodarbināti bez līguma), proti, +5,5 procentpunkti salīdzinājumā ar 2021. gadu, sasniedzot 14,4%.
Tādējādi visās trīs ēnu ekonomikas galvenajās kompenentēs, šie ir augstākie rādītāji Lietuvā, kopš tiek mērīts ēnu ekonomikas apjoms Baltijas valstīs. Darbinieku neuzrādīšanas apjoms 2022. gadā, salīdzinoši ar 2021. gadu, ir nedaudz pieaudzis arī Latvijā, sasniedzot 11,1% (+0,4 procentpunkti), bet samazinājies Igaunijā līdz 9,5% (-1,0 procentpunkti).
Nereģistrētie uzņēmēji un kukuļošana
Papildus mērījumiem attiecībā uz reģistrēto uzņēmumu iesaistīšanos ēnu ekonomikā, pētījuma autori aprēķina arī nereģistrētās uzņēmējdarbību proporciju Baltijas valstīs. Saskaņā ar aplēsēm preču vai pakalpojumu daudzums no kopējā apjoma, ko sniedz nereģistrētie uzņēmēji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā 2022. gadā bija attiecīgi, 8,5%, 9,5% un 6,3%.
Atbilstoši pētījuma rezultātiem vispārējais kukuļdošanas līmenis (procents no ienākumiem, ko firmas maksā neoficiālos maksājumos, lai “nokārtotu lietas”) 2022.gadā salīdzinājumā ar 2021.gadu ir samazinājies Lietuvā (-1,9 procentpunkti) un Igaunijā (-0,6 procentpunkti), un attiecīgi bija 10,4% un 6,4%.
Latvijā vispārējais kukuļdošanas līmenis 2022.gadā sasniedza 9,4%, kas ir pieaugums par 0,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2021.gadu.
Pētījuma rezultāti arī parāda, ka visās Baltijas valstīs 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, ir nedaudz samazinājies vidējais % no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu. Proti, Latvijā vērojams samazinājums par 0,1 procentpunktiem, sasniedzot 7,9%, Lietuvā samazinājums par 1,1 procentpunktiem, sasniedzot 6,6%, bet Igaunijā samazinājums par 1,9 procentpunktiem, šai ēnu ekonomikas komponentei samazinoties līdz 2,1%.
Uzņēmēju apmierinātība
Attiecībā uz attieksmi uzņēmumi Baltijas valstīs joprojām ir relatīvi apmierināti ar ieņēmumu dienestu darbību. Skalā no 1 līdz 5, kur 5 nozīmē ļoti lielu apmierinātību,
2022.gadā apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Latvijā sasniedz 3,60 (3,60 arī 2021.gadā), bet Lietuvā – 3,61 (3,56: 2021.gadā) un Igaunijā 3,81 (3,74: 2021.gadā).
Pētījuma rezultāti liecina, ka 2022.gadā salīdzinājumā ar 2021.gadu visās Baltijas valstīs palielinājusies uzņēmēju apmierinātība ar valsts nodokļu politiku: no 2,70 uz 2,76 Latvijā; no 2,81 uz 2,99 Lietuvā; no 3,02 uz 3,13 Igaunijā. Pieaugusi arī uzņēmēju apmierinātība ar biznesa likumdošanas kvalitāti: Latvijā no 2,98 2021.gadā, uz 3,11 2022.gadā; Lietuvā: no 2,89 uz 2,97, bet Igaunijā: no 3,25 uz 3,44.
Savukārt apmierinātība ar valdības atbalstu uzņēmējiem Latvijā 2022.gadā, saglabājusies 2021.gada līmenī: 2,89 no 5.0. Igaunijā tā pieaugusi no 2,51 uz 2,70, bet Lietuvā samazinājusies no 2,91 uz 2,86.
Tāpat pētījuma rezultāti parāda, ka lai arī jaunāki un mazāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu aktivitātēs, nekā lielāki un vecāki uzņēmumi, kopējais pienesums ēnu ekonomikas apjoma veidošanā ir tieši lielākiem uzņēmumiem (ar vairāk par 50 darbiniekiem un, gada apgrozījumam pārsniedzot pusmiljonu eiro). Šāda tendence ir tieši saistīta ar to, ka lielākie uzņēmumi, lai arī ēnu ekonomikā iesaistās proporcionāli mazāk, tomēr apgroza daudz lielākus finanšu līdzekļus.
Kā uzlabot situāciju?
Vērtējot jaunākos ēnu ekonomikas datus, Sauka atzina – tā kā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā nemazinās jau ilgāku laiku, būtu nopietni jāpārdomā pieeja tās mazināšanā. “Kopējais ēnu ekonomikas apjoms norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas nav problēmas tikai kādas vienas vai vairāku nozares ietvaros. Mēs redzam, ka galvenie ēnu ekonomikas cēloņi un dzinuļi pēc būtības ir līdzīgi,” norādīja pētnieks.
Viņa vērtējumā ēnu ekonomikas mazināšanā nebūtu jākoncentrējas uz atsevišķām nozarēm, bet sākumā būtu jāievieš pasākumi uzņēmējdarbības vides un uzņēmēju nodokļu morāles jeb vēlmes labprātīgi maksāt nodokļus uzlabošanai. Esot jāsāk tieši ar kopējās valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanu, lai ar sarežģītiem problēmjautājumiem strādātu iespējami kvalificētāki cilvēki.
“Lai arī tas ir sarežģītāk un var prasīt vairāk laika, politikas veidotājiem tomēr ir jāiegulda daudz lielāks darbs, lai veicinātu uzņēmēju vēlēšanos nodokļus maksāt labprātīgi. Piemēram, pašiem politikas veidotājiem demonstrējot efektīvāku nodokļu izlietošanu uzņēmēju un plašākas sabiedrības interesēs, kā arī caurskatāmāku valsts un pašvaldības iestāžu darbību, piemēram, bez korupcijas ēnas. Joprojām būtu arī jāstrādā pie tā, lai sabiedrības acīs tiktu taisnīgāk un arī ātrāk iztiesāti korupcijas un citi ekonomikas noziegumi, kā arī jāturpina darbs pie uzņēmējiem draudzīgākas, paredzamākas biznesa vides, t.sk. nodokļu politikas. Pretējā gadījuma neredzu iemeslus, kāpēc ēnu ekonomika Latvijā turpmākajos gados varētu mazināties,” paziņojumā medijiem norādīja Sauka.
Viņš arī vērsa uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt koordināciju starp dažādām ministrijām un to pakļautībā esošām iestādēm, datu apmaiņu un savietojamību, kā arī spēju rast jaunākus, modernākus risinājumus cīņai pret ēnu ekonomiku.
“SSE Riga” pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” tiek noteikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Pētījuma autori ir “SSE Riga” Ilgtspējīga biznesa centra direktors, profesors Arnis Sauka un profesors Tālis Putniņš.
Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām “aplokšņu” algām.
Avots: lsm.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tā ir pašsaaprotama blakne Znotiņas bezcerībai plosoties. Tā ir cena un maksāsim vēl ilgi,kamēr ierēdnīši savu varu izmantos bezatbildīgi
Vai tik tam nebūs saistības ar to, ka arī MUN šajā pašā laikā audzis vairāk par divām reizēm…
valstele pateicoties ēnu ekonomikai turās. Vai tad jau aizmirsuši kā 2009. g. krīzē, kad ekonomika bija sabrukusi, tad amatpersonas mierināja ka izturēsim, būs labi, ka mums vēl esot ēnu ekonomika, kura kā izrādījās ir daudz izturīgāka par parasto ekonomiku. Daudzas ģimenes ēnu ekonomika paglāba no aizbraukšanas prom.
Jei bogu, tu izklausies gudrs urla.
Ja valdība nezin kā apkarot ēnu ekonomiku, tai vajag pieaicināt uzticamus ārzemju speciālistus.
Sauka pašpārliecināti ignorē tādu apstākli ko sauc par nepietiek. Tas ir viens no galveniem iemesliem nemaksāt nodokļus, jo citādi jāpaliek neēdušam un jāzemojas birokrātijas radītām pārbaudēm, lai dabūtu pabalstu bez garantijas, ka tad būsi paēdis.
finanšu ministrijā laikam strādā tādi kas pamatskolu nav beiguši. 9. klasē ekonomikā bija līkne ar punktu kurā krustojas nodokļi ar ēnu ekonomiku, vai kas tāds, virs kura palielinot nodokļus pieaug ēnu ekonomika, jo nodokļus vairs vai nu fiziski nevar samaksāt, vai arī vienkārši negrib maksāt. Risinājums – vajag samazināt nodokļu slogu, tā lai vieglāk būtu samaksāt nodokļus, nekā tērēt laiku, enerģiju lai domātu shēmas kā nemaksāt. Bet to jau nemācās, ekonomikas eksperti prot tikai atņemt un dalīt. Un ir otra problēma tik daudz birokrāti, valstij tik daudz tēriņi visādām nejēdzībām, skandāliem, iepirkumiem, ka vienīgais ko prot palielināt nodokļus. Esošie nodokļu… lasīt vēl »
Vinstona Čērčila tēze:”Valsts, kas tikai ar nodokļiem cenšas atgūt savu labklājību, ir tādā pašā situācijā kā cilvēks, kas stāv spainī un aiz roktura cenšas pats sevi pacelt augšā.”
Droši var visu pārkāpt, jo anonīmi ziņot nav iespējams. VID speciāli uzbūvējusi sistēmu, lai ziņotājs būt ātri atrodams. Ir viens saits, atkrapies.lv kurš nestrādā. Skaidrs, ka VIDs ir lielās pelēkās ekonomikas pilnā kontrolē. Līdzīgi ir ar daba inspekciju…