Investīciju vide Latvijā ir pasliktinājusies, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma “Ārvalstu investīciju vides indekss” prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.
Piecu punktu sistēmā kopējais investīciju vides vērtējums 2022.gadā bija 2,3 punkti. Gadu iepriekš vērtējums bija 2,9, 2020.gadā – 2,7, bet 2019.gadā – 2,6.
Sauka sacīja, ka sliktāks vērtējums nekā 2022.gadā ir bijis tikai 2016.gadā.
“Investoru ieskatā, valstī notiek mērens haoss, un nav saprotams uz kurieni tas kuģis tiek stūrēts,” teica Sauka.
Vienlaikus 79% no ārvalstu investoriem norādījuši, ka turpinās investēt Latvijā. Savukārt 15% pauduši, ka neplāno to darīt, bet 6% norādījuši, ka tas vēl nav izlemts un būs atkarīgs no apstākļiem vai arī patlaban nav vajadzības investēt.
Ārvalstu investīciju vides indeksā politikas veidotāju darba vērtējums ir 2,7, korporatīvās pārvaldības principu ievērošana valsts kapitālsabiedrībās tiek vērtēta ar 2,9, bet pašvaldību kapitālsabiedrībās ar 2,6.
Valsts sektora efektivitātes novērtējums proaktīvā esošo izaicinājumu risināšanā ir 2,4. Investori uzskata, ka problēmas ir jāspēj risināt ātrāk, skaidroja Sauka.
Investoru sadarbība ar publisko sektoru tiek vērtēta ar 3,2, tomēr investori atzīmē, ka komunikācija vēl pieklibo, informēja Sauka.
Ārvalstu investoru nosauktās prioritātes reformām ir valsts pārvaldes efektivitāte, jēgpilna digitalizācija un datu savienojamība, enerģētiskās neatkarības veicināšana, ilgtspējas mērķu sasniegšana, kā arī izglītības sistēmas uzlabošana.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) atzina, ka investoru gaidas bijušas cerīgākas nekā realitāte.
Indriksone piekrita, ka valsts pārvalde nav pildījusi savu funkciju, sākot strādāt efektīvāk, vienlaikus ministre norādīja, ka daudzas pozitīvas lietas ir sāktas un notiek.
Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pauda viedokli, ka ārēji radīta krīze daudz spilgtāk izgaismo ilgstoši nerisinātas lietas. Tāpat, Ašeradena ieskatā, pastāv milzīgs konflikts starp valsts veiktspēju un problēmu risināšanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) norādīja, ka valdībā pietrūkst stratēģiskas diskusijas, kas ir tās lietas, kuras būtu jādara pareizi, lai atvieglotu dzīvi biznesā. Ministrs uzsvēra, ka valdībai nav formāta, kur izdiskutēt darāmos darbus.
Tāpat Sprindžuks piekrita, ka administratīvais slogs “nosmacē” biznesu, tāpēc pakalpojumu modernizācija ir jāsāk no ministrijām.
Ašeradens piebilda, ka pastāv trīs fundamentālas problēmas. Pirmā ir digitalizācija, kurā gan esot vērojamas labas pārmaiņas, un beidzot tiek runāts par vienotu valsts digitālās pārvaldes sistēmu.
Kā otro problēmu Ašeradens minēja stratēģisko pārmaiņu vadības kapacitātes trūkumu. Ašeradena ieskatā, ir nepieciešami reģionāla līmeņa eksperti, kas risina problēmas, jo pašlaik valdība vai ministrijas spēj konstatēt problēmu, bet nevar atrast tām risinājumu.
Tāpat Ašeradens pauda uzskatu, ka ir jāatmet vingrinājumi rakstīt dažādus attīstības plānus, bet jārisina konkrētas problēmas un ātrā laikā.
FICIL Ārvalstu investoru vides ziņojums ir ikgadējs pētījums, kas tiek veikts septīto gadu pēc kārtas. Tajā tiek novērtēta investīciju klimata attīstība Latvijā no ārvalstu investoru skatupunkta, analizējot politikas veidotāju sniegumu un identificējot būtiskākos izaicinājumus uzņēmējdarbības vidē. Pētījumu izstrādājis FICIL sadarbībā ar REA, un tas balstīts uz intervijām ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem Latvijā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Man gan patīk ka valstī ir bardaks un haoss. Jo lielāks bardaks jo labāk, jo lielāka brīvība un mazāk kontroles. Negribētu dzīvot tādā valstī kur viss “sakārtots” un valsts visu kontrolē, un par katru cilvēku visu zin. 2009. gada krīze iemācīja, ka ja viss brūk, tad bardakā ir vieglāk izdzīvot pēc paša iespējām, nevis kad valsts var noteikt savas prasības, kā man viņuprāt vajadzētu izdzīvot.
Tas ir apzinaats kurss uz pilniigu pakalju. Tomeer te ir viens pluss. Taa kaa visi zin, ka te ir meeslu bedre, vismaz visaadu neegjeru un siirieshu mazaak.
Vispārējā haosā unbezjēdzībā stabils ir tikai vektors uz atpalicību. Procesa ilgtermiņa rezultātu un ilgtspēju nodrošina čakše, pofigismu pāķu sprindžuks ar uzsvariem no ekonomikas minisytrijas Bet vitenvergs, tas gan īsts atradums, ar IQ jau stabili tuvojas petravičas līmenim, tikai tās formas traucē un sievešu žurnālā vēl nevar iekļauties
Man ir tāds iespaids, ka “puaro.lv” un “pietiek.lv” specializējas negatīvās ziņās par Latviju.
Man tāds iespaids ka LTV specializējas kariņa dibena bučošanā
Civildienesta izčakarēšana (sākot par marsieša murgainajām astronauta cienīgajām aktivitātēm , beidzot ar nesenām , kad ministrs 3x nomaina valsts sekretārus) sabiedrības lumpenizēto bļauru urravu pavadībā atnesusi brīnumainu un negaidītu atziņu, bez kvalitatīva, profesionāla civildienesta nesanāk…vismaz civilizētās EU valstīs. Ar ierēdņu nepārtrauktu lamāšanu un reformu, kur vienīgais ir jauna algu tabula, arī nekas nesanāk. Varbūt jāsāk ar to, ka ir kāds atbildīgs politiski par civildienestu, nevis līdzīgi brīvi lidojošam puņķim. Varbūt, kādu pušplēstu vārdu valdības deklarācijā?
Jādomā kā sazvērestību teorijas fanam. Latvijā taisa tik sliktu investīciju vidi, lai krievu uzņēmumi notinas.
Nemaz neceri, ka mana rietumu banka notīsies.
Beigās tieši krievs kā reiz izdzīvos. Vēl kādi manīgāki bāleliņi.
Te tak būšot Ziemeļu izrēla. Kādi Ziemeļu izrēlā krievi un latvieši?
Tā saudzīgi teikta par graujošo bardaku, par to k’da izaugsme! Bŗinišķīgais kurss uz atpalicību par to nodrošināts un garantēts
Kariņa vadībā uz saulaino tāli!
Latkrievija tiks apvienota ar manu tēvzemi Baltkrieviju. Tiks atjaunota Vitebskas guberņa vai vojevodiste. Thats all folks.
Kariņš! Kurš gan cits…?
iet uz grunti