Aizvadītajā gadā “Latvenergo” koncerna provizoriskā peļņa pieaugusi 2,6 reizes, sasniedzot 183 miljonus eiro. Cilvēkiem par energoresursiem jāmaksā augstas cenas, lai gan lielāko daļu peļņas koncerns jebkurā gadījumā nomaksā dividendēs, tādējādi faktiski naudu atgriežot valsts makā, vēsta LTV raidījums “Panorāma”.
Pērn “Latvenergo” koncerna apgrozījums provizoriski sasniedza 1,842 miljardus eiro. Tas ir par 70% vairāk nekā gadu iepriekš.
“Tas ir cilvēciski ļoti saprotams. Bet visas alternatīvas, ko spēj piedāvāt ierosinātāji, reāli neatbilst esošajam tirgus regulējumam. Neatbilst arī tirgum. Mākslīgi pazemināt peļņu nozīmētu kaut kā ietekmēt plašāku reģiona tirgu, kur notiek elektroenerģijas tirdzniecība,” pauž Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.
Jāņem vērā arī konkurences aspekts. “Latvenergo” strādā, konkurējot ar citiem, tai skaitā ārvalstu enerģētikas komersantiem. Uzņēmumā atgādināja, ka tā nauda, ko Latvijā nopelnījuši ārvalstu uzņēmumi, aizplūst no valsts.
No aizvadītā gada peļņas “Latvenergo” valstij dividendēs plāno izmaksāt aptuveni 130 miljonus eiro.
Tikmēr pēdējo piecu gadu laikā valsts budžetā iemaksātā summa sasniedz 585 miljonus eiro.
“Tas ir procentuāli augstākais rādītājs, kas ir starp konkurentiem. Faktiski citās valstīs šīs dividendes izmaksā mazāk, un lielāka nauda tiek novirzīta attīstībai,” teica Čakste.
Kārtība, kurā kapitālsabiedrība lielāko daļu peļņas nomaksā dividendēs, valstij ļauj šo finansējumu novirzīt mērķēti tam, kam tas nepieciešams.
“Šai peļņai nonākot caur dividendēm arī valsts budžetā, valstij ir bijusi iespēja arī no šiem līdzekļiem finansēt tās programmas, kas ļauj samazināt mērķtiecīgi izmaksas gan mazaizsargātām ģimenēm, gan mēs sniedzām atbalstu komersantiem, sedzot šīs sadales tīkla izmaksas, un vēl veselu rindu izmaksu,” vēsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.
“Šāds mehānisms, kur uzņēmums tiešām efektīvi strādā, nopelna naudu, samaksā naudu valsts budžetā dividendēs. Valsts prioritārajām sabiedrības grupām var kompensēt, teiksim, elektroenerģijas pieaugumu, var izmantot citām budžeta prioritātēm. Tas ir, manuprāt, ļoti, ļoti pareizi,” uzskata Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs.
Savus finanšu darbības rādītājus par pērno gadu publiskojis arī cits valstij piederošs enerģētikas koncerns – “Augstsprieguma tīkls”. Tā koncerns pēc provizoriskiem datiem strādājis ar teju 93% lielākiem ienākumiem, kas sasniedza 351 miljonu eiro. Savukārt koncerna peļņa bijusi 16 miljoni eiro jeb par 60% vairāk nekā gadu iepriekš.
Savus aptuvenos peļņas un apgrozījuma rādītājus publiskojusi arī “Latvijas gāze”, kuras galvenais akcionārs ir Krievijas “Gazprom”. “Latvijas gāzes” koncerna apgrozījums pērn bija 689,752 miljoni eiro, kas ir par 31,3% vairāk nekā 2021. gadā, bet koncerna neto peļņa pieauga 12,1 reizi – līdz 39,073 miljoniem eiro. Tie ir ievērojami pieaugumi attiecībā pret 2021. gada finanšu rādītājiem, neskatoties uz to, ka valstī kopējais gāzes patēriņš pērn sarucis.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
un saprotams atbirums uzņēmuma padomei, valdei un direktorātam… un par atlikušo – no tad k lai dieva dota ministrīte lai domā