Slepkavas pasaules vēsturē parasti asociējas ar vīriešiem, tostarp tādiem bēdīgi slaveniem ļaundariem kā Ivans Bargais, Džeks Uzšķērdējs, Ādolfs Hitlers, Staļins vai maniaks Rogoļevs. Taču ir dzīvojušas arī slepkavas sievietes, kas nežēlības ziņā līdzinājušās vai pat pārspējušas vīriešus, un to varas darbi raisījuši šausmas visā pasaulē.
Elizabete Batorija (1560-1614)
Ungārijas karalistes grāfiene Elizabete jeb Asiņainā grāfiene ir iekļauta Ginesa rekordu grāmatā kā asiņainākais maniaks cilvēces vēsturē. Viņa jau agrā vecumā piedzīvoja mežonīgas niknuma lēkmes. Visu bērnību meitene saskārās ar nežēlīgas spīdzināšanas skatiem, ko sagādāja tēvs, brāļi un citi radi, sodot kalpus un zemniekus. Tas veicināja Elizabetē snaudošās sadistiskās tieksmes.
No 1585. līdz 1610. gadam viņa zvērīgi nogalināja simtiem zemnieku meiteņu, smagi piekaujot, dedzinot, kropļojot ķermeņa daļas un sakožot seju. Jaunās sievietes Katrīnas pilī tika ievilinātas ar solījumiem par kalpones darbu, bet citas tika nolaupītas.
Lai gan Elizabete tika apsūdzēta līdz pat 650 slepkavībās, viņa nestājās tiesas priekšā sava titula dēļ. Grāfienes asiņainos darbus pierādīja vairāk nekā 300 liecinieku un cietušo liecības, kā arī lietiskie pierādījumi – šausminoši izkropļoti jau mirušu un mirstošu jaunu sieviešu ķermeņi, kas tika atrasti Elizabetes pilī viņas aizturēšanas brīdī.
Mērija Anna Kotona (1832-1873)
Mēriju uzskata par Lielbritānijas pirmo sērijveida slepkavu. 20 gadu vecumā viņa apprecējās un jaunlaulātie apmetās Plimutas pilsētā Devonšīras grāfistē. Pārim piedzima pieci bērni, no kuriem četri nomira no gastrīta izraisīta drudža.
Pēc atgriešanās dzimtajā Daremas grāfistē, šķita, ka Mērijai un viņas vīram nelaime seko pa pēdām. Viņiem piedzima vēl trīs bērni, taču visi nomira. Drīz vien zarnu trakta traucējumu dēļ aizsaulē aizgāja arī Mērijas vīrs.
Mērija apprecējās otrreiz, taču neilgi pēc tam arī otro vīru un vienu no diviem dzīvi palikušajiem bērniem piemeklēja nāve. Pēc šā notikuma vietējie laikraksti sāka sekot sievietes gaitām. Mērijai, pārvācoties no vienas Ziemeļanglijas vietas uz citu, viņa kopumā zaudēja trīs vīrus, mīļāko, draugu, māti un 12 bērnus – visi viņi nomira no vēdera drudža.
Neilgi pēc sievietes pēdējā bērna aiziešanas viņsaulē atklājās, ka nāves iemesls nebūt nebija vēdera vīruss, bet gan noindēšana ar arsēnu.
Visticamāk, ka Mērija savus tuviniekus nonāvēja, lai dabūtu dzīvības apdrošināšanas naudu un mirušajiem piederošas lietas un īpašumus. Slepkavu tika notiesāja un pakāra 1873. gada 24. martā.
Belle Ginesa (1859-1908)
Belle ir slavenākā sērijveida slepkava sieviete ASV vēsturē – vairāku gadu desmitu laikā viņa nogalināja divus savus vīrus, divas savas meitas, kā arī virkni mīļāko un lieciniekus – kopā vairāk nekā 40 cilvēku. Belle bija ražena auguma, spēcīga norvēģu izcelsmes sieviete, taču tas viņai netraucēja iegūt daudz pielūdzēju. Slepkavību motīvs bija iespēja dabūt naudu par dzīvības apdrošināšanu un vērtīgas mantas. Par Belles pastrādātajām slepkavībām policijai pastāstīja Rejs Lamphers, kuru viņa savulaik bija nolīgusi par palīgu savu netīro darbu veikšanai.
Belles nāve joprojām ir noslēpumā tīta. 1908. gada februārī viņas māja nodega. Drupās tika atrasts sadedzis sievietes līķis bez galvas. Pēc autopsijas nebija īsti skaidrs, vai tas tik tiešām ir Bellas līķis, jo ierēķinot trūkstošo galvu, šis ķermenis bija aptuveni deviņus centimetrus īsāks nekā Bellei. Līdz pat šai dienai nav zināms, vai bezgalvainais līķis tiešām piederēja Bellei, kas iegājusi amerikāņu kriminālajā folklorā kā sieviete-Zilbārdis.
Irma Ida Grese (1923-1945)
Nacistu varas laikos Irma bija sieviešu bloka uzraudze Aušvicas un Rāvensbrikas koncentrācijas nometnēs, kā arī sieviešu bloka priekšniece Bergenas-Belsenas koncentrācijas nometnē. 1945.gadā Irmu par noziegumiem pret cilvēci tiesāja Lielbritānijas kara tiesa. Viņai piesprieda nāves sodu pakarot. Nāves soda izpildīšanas brīdī Irmai bija 22 gadi – tādējādi viņa kļuva par jaunāko cilvēku 20. gadsimtā, kam piespriests nāves sods pēc Lielbritānijas likumiem.
Pēc liecinieku stāstītā, par Aušvicas hiēnu dēvētā Irma bija aizrāvusies ar ieslodzīto spīdzināšanu un nogalināšanu. Šim nolūkam viņa izmantoja smagus zābakus, savītu pātagu un pistoli, ko vienmēr nēsāja līdzi. Vairākas ieslodzītās Irma ar pātagu sasita līdz nāvei. Nereti viņa uzrīdīja ieslodzītajām savu izsalkušo suni. Ļaundarei baudu sagādāja gan fiziskas, gan psiholoģiskas spīdzināšanas metodes un aukstasinīga ieslodzīto nošaušana.
Maira Hindlija (1942-2002)
Maira bija sērijveida slepkava un izvarotāja. Kopā ar savu draugu Janu Breidiju, kas kopš pusaudža gadiem bija pārņemts ar nacisma idejām un pabijis cietumā par zādzībām un noziegumiem, laika posmā no 1963. līdz 1965. gadam viņa nolaupīja, izvaroja, spīdzināja un beigās nogalināja trīs bērnus, kuri bija jaunāki par 12 gadiem, kā arī divus pusaudžus. Policijai Mairu nodeva viņas 17 gadus vecais svainis.
Lai gan sieviete ilgstoši apgalvoja, ka neesot nevienu nogalinājusi, pierādījumi liecināja, ka tieši viņa atbildīga par trīs jaunāko bērnu slepkavībām. Mairai tika piespriests mūža ieslodzījums. Viņas lūgumi par atbrīvošanu tika noraidīti.
1987.gadā ļaundare atzinās, ka bijusi iesaistīta visu piecu bērnu slepkavībās, kurās piedalīties viņu esot piespiedis draugs Jans, izmantojot draudus un iebiedēšanu. 2002. gada 15. novembrī 60 gadu vecā Hindlija mira cietuma kamerā. Jans turpina izciest mūža ieslodzījumu. Viņam pašlaik ir 77 gadi.
Katrīna Naita (dz.1955)
Katrīna ir pirmā austrāliešu sieviete, kurai piespriests mūža ieslodzījums bez nosacītas atbrīvošanas. Katrīna savās attiecībās ar vīriešiem vienmēr bija vardarbīga. Vienu no saviem vīriem viņa brutāli piekāva, bet cita sava vīra acu priekšā pārgrieza rīkli viņa astoņas nedēļas vecajam kucēnam.
Taču trakākais notika pēc tam, kad viņas pēdējais vīrs iesniedza sūdzību par viņas brutālo izturēšanos. Par to Katrīna atmaksāja, sadurot vīrieti 37 reizes ar miesnieka nazi. Pēc tam aukstasinīgā slepkava nodīrāja vīrieša ādu un pakāra to dzīvojamās istabas durvju ailē, nogrieza līķim galvu un ielika to zupas katlā, bet vīrieša dzimumorgānus izcepa, pagatavoja mērci un dārzeņus, lai papildinātu „cepeti”. Vakariņas Katrīna bija sagatavojusi saviem bērniem, taču laimīgā kārtā policija ieradās pirms viņiem un arestēja ļaundari.
Beverlija Alita (dz.1968.)
Par nāves eņģeli dēvētā Beverlija Geila Alita ir sērijveida slepkava no Lielbritānijas. Strādājot par medmāsu Linkonšīras grāfistes Grantama un Kestevena slimnīcas bērnu nodaļā, šī sieviete no 1991.gada februāra līdz aprīlim nogalināja četrus bērnus, mēģināja nogalināt trīs citus un nodarīja smagus miesas bojājumus vēl sešiem bērniem.
Vismaz diviem upuriem viņa lika injicēt milzīgu insulīna devu, bet kāda cita nogalinātā ķermenī tika konstatēts liels gaisa burbulis, taču policijai nespēja noskaidrot, kā visi noziegumi tika pastrādāti.
1993.gada maijā Beverlijai Notingemas kroņa tiesa piesprieda 13 mūža ieslodzījumus. Pašlaik 47 gadus vecā Beverlija izcieš sodu apsargātā psihiatriskajā klīnikā Notingemšīras grāfistē, Anglijā. Alitas motīvi līdz galam nav skaidri. Pēc vienas versijas, viņai ir psihiska saslimšana – tā dēvētais Minhauzena sindroms, kad cilvēks izgudro vai fiziski falsificē slimības, kādam, kas ir viņa aprūpē, lai pievērstu sev uzmanību.
Latvijā pērn mūža ieslodzījums tika piespriests medmāsai Daigai Tēraudai (attēlā), kura sakropļoja un nonāvēja savus bērnus. Arī šajā gadījumā sievietei atklāja Minhauzena sindromu.
Slepkavas brunčos nav zudušas arī mūsdienās. Kāpēc daiļā dzimuma pārstāves, kuru gēnos ielikta vēlme radīt un pasargāt, nevis nogalināt, kļūst par slepkavām? Atbildi meklē psiholoģiskā kriminālžanra seriālā “Slepkavas brunčos” (“Killer Women”) televīzijas kanālā „FOX Life” piektdienās no 21.augusta, plkst. 22.00 – tas vēstīs par mūsdienu sievietēm slepkavām un viņu motīviem.