Pēteris Apinis: Ķīniešu jaunais gads 21. janvārī un Covid–19 ierobežojumu atcelšana

Pēteris Apinis, ārsts

2022. gada 8. decembrī Ķīnas valdība itin pēkšņi mainīja savu politiku attiecībā uz Covid–19. Pirms tam Ķīnā bija stingrākais pret-Covid–19 vērstais režīms pasaulē, ko mēs pazinām kā nulles Covid politiku. Šīs nulles politikas pasākumi ietvēra stingrus ierobežojumus plašā teritorijā, transportā, darba vietās pat tad, ja tika konstatēti tikai daži Covid–19 gadījumi, tie noteica masveida testus vietās, kur tika ziņots par saslimšanas gadījumiem, bet Covid–19 inficētiem cilvēkiem bija jāizolējas mājās vai jāatrodas karantīnā speciālās, slimnīcām līdzīgās iestādēs iestādēs. šie Covid–19 ierobežojumi noteica FFP 2 respiratoru lietošanu gandrīz jebkurā sabiedriskā vietā. 

Mēs esam pieraduši pie tā, ka Ķīnas sniegtie dati mēdz atšķirties no tiem, ko sniedz  pasaules Veselības organizācija vai neatkarīgas organizācijas, tomēr dažus faktus ignorēt nav vērts – Ķīna ziedoja ekonomisko izaugsmi cīņā ar Covid–19, ķīniešiem izdevās nepieļaut nāvējošākā koronavīrusa Deltas un citu variantu plosīšanos un nāves pļauju, iespējams – samazināt smagu saslimšanas gadījumu un mirstības rādītājus, bet būtiski – ķīniešiem izdevās veikt ļoti organizētu vakcinācijas kampaņu. Varētu pat teikt, ka dinamiskās nulles Covid–19 politikas dēļ ķīnieši ieguva dārgo laiku, lai vakcinētu iespējami vairāk cilvēku. 

Ķīnā pilnībā ir vakcinēti 92.6% cilvēku, un pilnīga vakcinācija nozīmē vismaz 2 vakcīnas devas, bet lielākoties – arī  balstvakcīnu. Jādomā, ka visi darbspējīgi un sociāli aktīvi iedzīvotāji Ķīnā ir vakcinēti, jādomā, ka Ķīnā  ir metodes, kā darbspējīgus cilvēkus „pārliecināt” vakcinēties. Nelielais nevakcinēto  skaits attiecas uz bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem valsts ziemeļu reģionos. Ķīnā lietošanai ir izstrādātas un apstiprinātas 13 vakcīnas, kas aptver inaktivētās vakcīnas, vīrusu vektoru vakcīnas un mRNS vakcīnas. Ja Eiropā un Amerikā nav randomizētu pētījumu par atsevišķu vakcīnu priekšrocībām, un paziņojumi par vienas vai otras vakcīnas prioritizāciju nosaka speciālistu viedoklis vai reklāmās balstīts viedoklis, tad Ķīnā šādi salīdzinājumi ir veikti, bet ziņojumi galvenokārt lasāmi hieroglifos. Cik var noprast no citu Āzijas valstu sniegtās (tulkotās) informācijas, ķīnieši atzinuši, ka vislabāko imunitāti sniedz mRNS vakcīnas, toties visvairāk Ķīnā izmantotas inaktivētās vakcīnas, kam ir labi drošības rādītāji, zems nevēlamo blakusparādību skaits un šīs inaktivētās vakcīnas var izraisīt spēcīgu šūnu imūnreakciju un imunoloģisko atmiņu. Un  tomēr – ne pasaules, ne Ķīnas zinātniskajā literatūrā šobrīd nav pietiekami  daudz informācijas par to – cik efektīvas pret visizplatītāko celmu Omicron ir abas Ķīnā visplašāk izmantotās vakcīnas – Sinovac un Sinopharm.

Šķiet, tikai kā zinātnisku vai ekonomisku interesi var vērtēt to, ka Ķīna iepirkusi un izmantojusi zināmu daudzumu Pfizer/BioNTech un Moderna  vakcīnu, jo pati Ķīna dāvājusi vai pārdevusi 120 valstīm 2.2 miljardus devu savā valstī ražotu vakcīnu. 

Šobrīd globāli vairāk nekā 90% cilvēku (dienā, kad rakstu šīs rindas pēc Worldometer datiem uz zemeslodes dzīvo 8.012 miljardu iedzīvotāju, tātad 90% no tiem nozīmē 7.21 miljards) ir veidojušās antivielas pret Covid–19 – vai nu no pārslimošanas (simptomātiski vai asimptomātiski) vai vakcinācijas, bet Ķīnā šie skaitļi pārsniedz 95%. Eiropā vairums cilvēku antivielas veidojušās gan no vakcinācijas, gan slimības, un valda uzskats, ka šī kombinētā imunitāte ir stiprākā. Ķīniešiem imunitāti veidojošās antivielas galvenokārt veidojušās no vakcinācijas. Antivielas lielākoties nozīmē, ka cilvēkam Covid–19 slimība būs vieglāka un nebūs mirstamā kaite. 

Šobrīd pasaulē valda četri omikrona paveidi (Latvijā mēs par to varam pārliecināties pēc BIOR un Biomedicīnas centra notekūdeņu pētījumiem). Arī Ķīnā šobrīd valda šie paši četri omikrona paveidi, saslimstība ir augsta. Par Ķīnas zemajiem mirstības rādītājiem no  Covid–19 Eiropā un īpaši ASV mēdz brīnīties, Ķīnas sniegtos datus  apšaubīt. Katrā ziņā Ķīnas uzrādītie skaitļi liecina par daudzkārt mazāku mirstību no Covid–19 kā ASV 

Arī šobrīd Ķīna uzrāda  ļoti zemus mirstības rādītājus, kaut arī 2023. gada saslimstība Ķīnā ar Covid–19 janvārī sasniegusi augstākos punktus. Pēc dažādu pasaules medicīnas informācijas aģentūru datiem, Ķīnā decembrī un janvārī ar kādu no Omikrona paveidiem saslimuši vai inficējušies vismaz 250 miljonu cilvēku (ceturtā daļa valsts populācijas), bet mirušo skaita  pieaugums nav pārlieku manāms – pat, ja pieņem, ka Ķīnā nāves gadījumus reģistrējot, par nāves cēloni Covid–19 pacientiem tiek atzīta sirds asinsvadu slimība, onkoloģija vai  diabēts. 

Katrā ziņā Ķīnas varas iestādes īpašu rūpi pievērsušas smagu slimības gadījumu savlaicīgā diagnostikā, kā arī vecāka gadagājuma cilvēku, gulošu pacientu, grūtnieču, bērnu un citu nozīmīgu grupu aizsardzībai. Lēmumus Ķīnā pieņem centralizēti, arī par medicīnu būtiskos lēmumus pieņem komunistiskā partija, kura stingri pieturējās pie nulles politikas, līdz 8. decembrī nolēma ierobežojumus ievērojami samazināt.

Savukārt kopš 2023. gada 8. janvāra Ķīnā stājās spēkā pasākumi attiecībā uz pārrobežu ceļošanu, attiecinot Covid–19 pārvaldīšanu kā pret B klases infekcijas slimību. Atceroties baisos ierobežojumus, ko nācās izbaudīt Pekinas ziemas olimpisko spēļu dalībniekiem, treneriem, sporta ārstiem un tehniskajiem darbiniekiem, šķiet, ka Ķīna plaši atvērusi durvis visiem, kas vēlas ierasties ekskursijā vai strādāt Ķīnā. Iebraucošajiem ceļotājiem gan ir jāuzrāda negatīvs nukleīnskābju Covid–19 tests, kas veikts 48 stundu laikā pirms izbraukšanas no mītnes zemes. Testa rezultāts jāatzīmē muitas veselības deklarācijas veidlapā. Iebraucējiem vairs nevajag pieprasīt veselības kodu no Ķīnas konsulāta. Ķīnā iebraukušajiem ceļotājiem pēc ierašanās vairs netiks veikti testi. Personas, kuru veselības deklarācijā nav nekādu problēmu var ieceļot Ķīnā bez karantīnas. Tiem, kam lidostā tiks atklāts drudzis, muitā veiks antigēnu testus. Lidmašīnās uz un no Ķīnas joprojām tiks veikti profilakses pasākumi, tostarp obligāta masku valkāšana pasažieriem.

Ķīna paziņojusi, ka nodrošinās vīzu atvieglojumus tiem, kas ieradīsies Ķīnā strādāt, veikt uzņēmējdarbību, studēt, apciemot radiniekus. Tai pašā laikā Ķīna organizēti atjauno Ķīnas pilsoņu izbraukuma tūrismu. Par Ķīnas lidmašīnas pasažieru veselības stāvokli dažas valstis sniedz ziņas, ka lidmašīnā ir pārlieku daudz pasažieru ar pozitīviem Covid–19 antigēnu testiem. 

Kāpēc notiekošais Ķīnā mums ir būtisks?

Brīdī, kad rakstu šo tekstu, pēc Worldometer datiem Ķīnas iedzīvotāju skaits ir 1.453,579,545 iedzīvojāju. Ķīnā dzīvo 18.47% no pasaules iedzīvotājiem. Pieņemot Latvijas iedzīvotāju skaitu par 1.834 miljoniem, Ķīnā  dzīvo turpat vai 800 reizes vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā, un vairumā nozīmīgāko Ķīnas pilsētu iedzīvotāju ir vairāk nekā Latvijā. 

Plašu vīrusa epidēmiju gadījumā iespēja, ka vīrusam būs mutācijas, Ķīnā ir daudzkārt lielāka nekā Eiropā, jo ķīnieši dzīvo ciešāk un blīvāk, pilsētās dzīvo turpat vai 70% valsts iedzīvotāju, pie kam Šanhajā 22 miljoni, Pekinā 11 miljoni, bet patiesībā ap visām lielajām pilsētām ir aglomerācijas, kas sasniedz 30–40 miljonus. Šī iemesla dēļ Pasaules Veselības organizācijai ir pamats satraukties par visai straujo Ķīnas Covid–19 politikas maiņu. Tiesa, vismaz līdz šodienai nav nekādu signālu, ka Ķīnā būtu notikusi kāda cik-necik būtiska Omikrona mutācija. 

Straujā saslimstības izplatība Ķīnā ir galvenais iemesls, kādēļ ne visas pasaules valstis skaļi priecājās un aplaudēja par Ķīnas lēmumu pilnībā atjaunot ceļošanu no un uz Ķīnu. 

Tādas valstis, kā ASV, Apvienotā Karaliste, Japāna un Dienvidkoreja ir noteikušas obligātus Covid–19 testus apmeklētājiem no Ķīnas, un šos lēmumus Ķīna kritizē.

Būtiski, ka Ķīnā nākamnedēļ tiks atzīmēts ķīniešu kalendāra Jaunais gads, tie ir valsts galvenie svētki, un tie sāka 21. janvārī. Šo svētku laikā simtiem miljonu cilvēku parasti dodas uz dzimto miestu  vai pilsētu, lai pavadītu laiku kopā ar ģimeni. Ir paredzēts, ka Ķīnā notiks 5 miljardi pārbraucienu, tātad vidēji katrs iedzīvotājs veiks 4–5 pārbraucienus ar lidmašīnu, vilcienu, autobusu, mašīnu. Pēdējos trīs gadus svinības ir tikušas ierobežotas, ķīnieši ir noilgojušies pēc saviem svētkiem. Jau šobrīd restorāni un ēdūži pildās vai pat esot jau pārpildīti, iedzīvotāji steidz iegādāties dāvanas un stumdās pa lielveikaliem. Vidēji turīgais ķīnietis sapņo ķīniešu Jauno gadu sagaidīt svešā pilsētā vai ārvalstīs, vislabāk – Parīzē vai Londonā. Protams, tiem, kam labāka atmiņa, ataust līdzīga ainiņa pirms 3 gadiem, kad neviens neapzinājās Covid–19 izplatības iespējas, un ķīnieši, neskatoties uz brīdinājumiem steidza traukties svinēt 2020. gada sākumu un izplatīt koronavīrusu. 

Šis varētu būt vissliktākais laiks Ķīnai, jo tādu saslimšanas līmeni Ķīna nebūs piedzīvojusi, kaut arī no Ķīnas nāk nomierinoša informācija – vairums slimnieku esot ar vieglu vai vidēji smagu slimības gaitu. Ja Ķīnai izdosies pārvarēt krīzi, Ķīnā būs vērojama iespaidīga ekonomikas izaugsme, sociālā un ekonomiskā dzīve atgriezīsies normālā gultnē. Mana prognoze ir, ka Ķīnas komunistiskās partijas ģenerālsekretārs Sji Dzjiņpins, kurš stingru roku vadīja  Covid–19 nulles politiku, precīzi ar skaitļiem un grafikiem izskaidros saviem pavalstniekiem savu jauno politiku, martā tiks ievēlēts trešo reizi par valsts prezidentu, un tieši martā liela daļa Ķīnas iedzīvotāju būs jau pārslimojuši Covid–19; mirstība nebūs pārlieku pieaugusi, ražošana un ekonomika atgriezīsies 2019. gada sliedēs. Novembrī vērotās protestu akcijas būs pieklusinātas vai pat pilnīgi slēgtas. Kā ar milzīgo saslimstību tiks galā Ķīnas medicīnas iestādes? Es domāju, ka veiksmīgi, kaut šobrīd slimnīcām un poliklīnikām, jādomā, ir baisa pārslodze. 

Ķīna jau ir norādījusi uz medikamentu un zāļu izekvielu ražošanas pilnīgu atjaunošanu un eksporta atjaunošanu. Tas nozīmē, ka Eiropā daļu no zāļu deficīta izdosies pieklusināt.

Kādus secinājumus būtu jāveic Latvijā?

Pirmais un būtiskais – Latvijai būtu rūpīgi jāseko saslimstībai. Šobrīd Latvijā vienlaikus plosās gripa, Covid–19 un respiratorais scintiālais vīruss (ir gadījumi, kad cilvēkam vienlaikus diagnosticēti gan gripas vīruss, gan koronavīruss). NMPD strādā ar pārslodzi, pie kam slimo darbinieki. Universitāšu klīnisko slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļās pārslodze, rindas. Grūti laiki ir bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai, kura uzņem vairumu smagi slimo bērnu. Zināmu jautrību veselības organizācijā ievieš mainīgie laika apstākļi, kad uz slidenajām ietvēm ļaudis mēdz lauzt potītes un apakšdelmus.

Vismaz līdz martam Latvijā būtu mērķtiecīgi sekot citu Eiropas valstu piemēram, paplašināt antigēnu testēšanu, to veikt visiem riska grupas pacientiem ar akūtu respiratoru slimību simptomātiku, kā arī cilvēkiem, kas atgriežas vai ieceļo no Āzijas puses. Uz trim mēnešiem atjaunojot testēšanu, mēs ievērojami samazinātu mirstības riskus.

Nezinu – kā iepazīstināt valdības ministrus ar BIOR un Biomedicīnas centra pētījumiem un veikto notekūdeņu monitoringu. Ja kāds lasa šo rakstu, bet personiski pazīst Kariņu un Ašeradenu, lūdziet viņiem izlasīt pamatojumu maksāt laboratorijām par vīrusu testēšanu līdz pavasarim.

Mana prognoze ceļotgribētājiem – biļetes uz Ķīnu gādājiet jau šobrīd, bet braucienus plānojiet sākot no aprīļa. Ķīna būs noilgojusies pēc tūristiem, būs ko redzēt, bet no Covid–19 būs jābaidās ievērojami mazāk. 

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!