Neskatoties uz to, ka 14. Saeimā netika ievēlēts “bezkompromisa tiesiskuma” tēvs un Prezidenta medaļas laureāts Jānis Bordāns, viņš ir parūpējies par to, lai “bezkompromisa tiesiskums” turpinātu savu kursu uz postu un iznīcību arī bez viņa. Tā teikt, ministrs ir aizgājis, bet nelāgā smaka palikusi un paliks vēl ilgu laiku.
Tieslietu ministrija šā gada 3. novembrī publiskai apspriedei Valsts kancelejā iesniegusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (22-TA-3178), kurš paredz ieviest virkni grozījumu esošajā sodu izpildes sistēmā. Likumprojekts paredz grozījumus, bet ne uzlabojumus. Gluži pretēji. No likumprojekta anotācijas izriet, ka “ar plānotajiem grozījumiem noteikti netiks pasliktināts notiesāto tiesību apjoms”. Tomēr tas nebūt neizriet no pašiem grozījumiem.
Ar 2023. gada 1. aprīli projekts paredz daļēji slēgto cietumu likvidēšanu un pāreju uz divu veidu cietumu sistēmu – slēgto un atklāto cietumu.
Likumprojekts paredz, ka: “slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē: 1) sodu uzsāk izciest par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem notiesātas pilngadīgas personas. “
Kā liecina Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2021. gada publiskajā pārskatā ietvertā statistika, notiesātie, kuri tika notiesāti ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bija 3,3% no kopējā ieslodzīto skaita. Tomēr būtiski atzīmēt, ka šāds brīvības atņemšanas termiņš (līdz 6 mēnešiem) ir bijis piespriests par mazāk smagu noziegumu izdarīšanu, nevis par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu. No minētā ir secināms, ka šāds grozījums ar realitātē nesasniedzamiem nosacījumiem ir fikcija un nekas vairāk. Formāli arī par sevišķi smagu noziegumu ir iespējams tikt pie soda līdz sešiem mēnešiem. Tomēr realitāte (piespriesto sodu statistika) rāda, ka tā nenotiek.
Tāpat no likumprojekta izriet, ka: “atklātajā cietumā sodu: 2) uzsāk izciest notiesātie par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem.”
Šāds regulējums (prima facie) sākotnēji izskatās skaisti. Tomēr arī šeit ir saskatāma fikcija un tikai. Ieslodzījuma vietu pārvalde uz 2021. gada 31. decembri ir norādījusi 16,38% no kopēja ieslodzīto skaita, notiesātos, kuri notiesāti ar brīvības atņemšana līdz 3 gadiem. Varētu šķist, ka veseli 16% no ieslodzīto kopskaita potenciāli varētu uzreiz nonākt atklātajā cietumā. Jānorāda, ka tālredzīgais “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesējs visu ir paredzējis. Svarīgs izsijāšanas kritērijs konkrētajā gadījumā ir kvalificējošā pazīme “aiz neuzmanības”. Līdz ar to, no 16%, kuri varētu uzreiz uzsākt sodu atklātajā cietumā, tas sanāks uz vienas neveiksmīga frēzētāja rokas pirkstiem saskaitāmam personu lokam.
Bez tam, lielākā daļa ieslodzīto, kuriem piespriests brīvības atņemšanas sods līdz 3 gadiem, tas ticis piespriests par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, turklāt nevis “aiz neuzmanības”, bet ar īpašu uzmanību, t.i. tīši un ar iepriekšēju nodomu.
Rezumējot varam secināt, ka
tieslietu ministrs ir pacenties sagrozīt likumu tā, lai kādam tiešām liktos, ka būs labāk vai vismaz savādāk.
Realitātē atklātajos cietumos (un tādu ir 3!!!, 1 cietums un 2 cietumos atklāto cietumu nodaļas) atradīsies, labākajā gadījumā, tikpat ieslodzīto, cik uz doto brīdi – 54! Un tik tiešām šāda tiesiskuma formula neparedz kompromisus – likums tiek sagrozīts ar mērķi stiprināt “tiesisko stabilitāti un noteiktību”, t.i., lai iedibinātā kārtība nemainītos nekad.
Gatavojoties jauno grozījumu ieviešanai, cietumu administrācijas jau laikus sākušas piestrādāt pie tā, lai ieslodzīto skaits, kuri potenciāli varētu tikt pārvietoti no slēgta tipa cietuma uz atklāto cietumu, paliktu nemainīgs – bilance neitrāla. Tiek aktīvāk “piedomāti” pārkāpumi ieslodzītajiem nolūkā “piebremzēt” notiesāto virzību soda progresīvās izpildes ietvaros. Ir pamats uzskatīt, ka šāda tendence tikai pieaugs.
Puaro lasītājs
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Iepriekšējie divi liekas Lemberga cilvēki.
Izskatās, ka kāds līdz galam vēl savu ‘nenosēdējis’ subjekts bija tuvākajā nākotnē stipri cerējis izmantot šos grozījumus. Tikai nozagt simtiem miljonus “aiz neuzmanības” laikam nevar.
Latvijai, kā valstij kur Krievijas naudas atmazgāšana 20 gadus bij oficiāls kurss, nepieciešami 2 tipu cietumi. Proletariātam slēgtais. Komunistiskās partijas biedriem atklātais (it kā cietums). Naudas atmazgātājiem, kas uzrausies par terorisma finansēšanu utt. Lobēšanas noteikumu ignorētājiem. Partiju finansētājiem, kas kaut ko būs iešņaukuši savās nāsīs. Un citiem progresīviem cilvēkiem