Starptautiskais miera pētījumu institūts: Tuvākajos gados pieaugs pasaules kodolieroču arsenāls

Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI) šodien publicēja SIPRI 2022. gada gadagrāmatu, kurā novērtēts pašreizējais stāvoklis bruņojuma, atbruņošanas un starptautiskās drošības jomā. Galvenais secinājums ir tāds, ka, neraugoties uz kodolgalviņu skaita nelielo samazinājumu 2021. gadā, nākamajā desmitgadē gaidāms kodolieroču arsenālu pieaugums.

Deviņas kodolvalstis – ASV, Krievija, Apvienotā Karaliste, Francija, Ķīna, Indija, Pakistāna, Izraēla un Ziemeļkoreja turpina modernizēt savus kodolieroču arsenālus, un, lai gan kopējais kodolieroču skaits no 2021. gada janvāra līdz 2022. gada janvārim nedaudz samazinājās, nākamajā desmitgadē to skaits, iespējams, pieaugs.

No kopējā inventāra, kas 2022. gada sākumā bija aptuveni 12 705 kaujas galviņas, aptuveni 9440 atradās militārajos krājumos potenciālai izmantošanai. No tām aptuveni 3732 kaujas galviņas bija izvietotas uz raķetēm un lidmašīnām, un aptuveni 2000 (gandrīz visas no tām piederēja Krievijai vai ASV) tika turētas paaugstinātas gatavības režīmā.

Lai gan Krievijas un ASV kopējais kaujas galviņu krājumu apjoms 2021. gadā turpināja samazināties, tas notika tāpēc, ka tika demontētas kaujas galviņas, kas pirms vairākiem gadiem tika izņemtas no militārā arsenāla. Galviņu skaits abu valstu izmantojamos militārajos krājumos 2021. gadā saglabājās relatīvi stabils. Abu valstu izmantotie stratēģiskie kodolspēki bija divpusējā kodolieroču samazināšanas līguma noteiktajās robežās.”Ir skaidras pazīmes, ka samazināšana, kas raksturoja pasaules kodolieroču arsenālu kopš Aukstā kara beigām, ir beigusies,” sacīja SIPRI Masu iznīcināšanas ieroču programmas asociētais vecākais pētnieks un Amerikas Zinātnieku federācijas (FAS) Kodolinformācijas projekta direktors Hanss M. Kristensens.

Krievijai un ASV kopā pieder vairāk nekā 90% no visiem kodolieročiem. Pārējās septiņas ar kodolieročiem apbruņotās valstis vai nu izstrādā, vai izvieto jaunas ieroču sistēmas, vai ir paziņojušas par savu nodomu to darīt. Ķīna pašlaik būtiski paplašina savu kodolieroču arsenālu, un satelītattēli liecina, ka tiek būvētas vairāk nekā 300 jaunas raķešu palaišanas vietas.

“Visas valstis, kas ir bruņojušās ar kodolieročiem, palielina vai modernizē savu arsenālu, un lielākā daļa no tām saasina kodolretoriku un palielina kodolieroču lomu savās militārajās stratēģijās,” teica SIPRI Masu iznīcināšanas ieroču programmas direktors Vilfreds Vans. “Tā ir ļoti satraucoša tendence.

Izvietotās kaujas galviņas (Deployed warheads) attiecas uz kaujas galviņām, kas izvietotas raķetēs vai atrodas bāzēs, kurās atrodas operatīvie spēki.

Uzglabātās kaujas galviņas (Stored warheads) attiecas uz uzglabātajām vai rezerves kaujas galviņām, kurām pirms izvietošanas būtu nepieciešama sagatavošana (piemēram, transportēšana un iekraušana palaišanas iekārtās). Kopējais krājumu apjoms (Total stockpile) attiecas uz kaujas galviņām, kas paredzētas bruņoto spēku lietošanai. Kopējais krājumu apjoms (Total inventory) ietver uzkrātās kaujas galviņas, kā arī no ekspluatācijas izņemtas kaujas galviņas, kas gaida demontāžu. “e” attiecas uz kaujas galviņām, kas ir operatīvi pieejamas trim Apvienotās Karalistes izvietojamām ballistisko raķešu zemūdenēm (ceturtā zemūdene ir pārbūves posmā). Apvienotā Karaliste 2021. gadā paziņoja, ka tā vairs publiski neatklās operatīvi pieejamo kaujas galviņu, izvietoto kaujas galviņu vai izvietoto raķešu skaitu. “f” Lielbritānijas valdība 2010. gadā paziņoja, ka tās kodolieroču krājumi nepārsniegs 225 kaujas galviņas. Oficiālā termina “krājumi” nozīme, šķiet, attiecas uz kopējo kaujas galviņu krājumu, kas ietver gan lietojamās, gan no ekspluatācijas izņemtās kaujas galviņas, kuras paredzēts demontēt.

SIPRI lēš, ka 2022. gada janvārī kopējais krājumu apjoms joprojām bija 225 kaujas galviņas. Valdības pārskatā, kas publicēts 2021. gadā, nākotnes krājumu maksimālais apjoms tika paaugstināts no 225 līdz 260. g Lai gan SIPRI aplēses par Ķīnas kopējo krājumu ir tādas pašas kā 2021. gada janvārī, potenciāli izmantojamo uzkrājamo kaujas galviņu skaits ir mainījies, jo 2021. gadā sāka darboties jaunas nesējraķetes. “h” iepriekšējās SIPRI gadagrāmatās skaitļi par Ziemeļkoreju bija SIPRI aplēses par to kaujas galviņu skaitu, ko Ziemeļkoreja varētu uzbūvēt, izmantojot tās saražoto materiālu daudzumu, tad šogad aplēses attiecas uz Ziemeļkorejas rīcībā esošo faktiski samontēto kaujas galviņu skaitu. Tiek uzskatīts, ka 2021. gadā valsts materiāla krājumi ir palielinājušies un, iespējams, ir pietiekami, lai saražotu 45-55 kaujas galviņas. Nav publiski pieejamu pierādījumu, ka Ziemeļkoreja būtu saražojusi darboties spējīgu kodolgalviņu, kas paredzēta nogādei ar starpkontinentāla darbības rādiusa ballistisko raķešu palīdzību, taču tai varētu būt neliels skaits kaujasgalviņu vidēja darbības rādiusa ballistiskajām raķetēm. Ziemeļkorejas skaitļi pirmo reizi ir iekļauti pasaules kodolieroču kopsummā.

Apvienotā Karaliste 2021. gadā paziņoja par savu lēmumu palielināt savu kopējo kaujas galviņu krājumu maksimālo apjomu, tādējādi mainot gadu desmitiem ilgušo pakāpeniskās atbruņošanās politiku. Kritizējot Ķīnu un Krieviju par nepietiekamu kodoldrošības pārredzamību, Apvienotā Karaliste arī paziņoja, ka tā vairs publiski neatklās skaitļus par valsts operatīvo kodolieroču krājumu, izvietotajām kaujas galviņām vai izvietotajām raķetēm.

2021. gada sākumā Francija oficiāli uzsāka programmu, lai izstrādātu trešās paaudzes  kodolzemūdenes, kuras būs spējīgas nest ar atomieročiem aprīkotas ballistiskās raķetes. Šķiet, ka Indija un Pakistāna paplašina savus kodolieroču arsenālus, un abas valstis 2021. gadā ieviesa un turpināja izstrādāt jauna tipa kodolieroču piegādes sistēmas. Tiek uzskatīts, ka Izraēla, kas publiski neatzīst, ka tai pieder kodolieroči, arī modernizē savu kodolarsenālu.

Ziemeļkoreja joprojām par prioritāti uzskata savu militāro kodolprogrammu, kas ir tās nacionālās drošības stratēģijas galvenais elements. Lai gan Ziemeļkoreja 2021. gadā nav veikusi kodolizmēģinājuma sprādzienus vai tāla darbības rādiusa ballistisko raķešu izmēģinājumus, SIPRI lēš, ka valsts šobrīd ir samontējusi līdz 20 kaujas galviņām un tās rīcībā ir pietiekami daudz materiāla, lai kopumā varētu saražot 45-55 kaujas galviņas.

“Ja kodolieroču valstis nekavējoties neveiks nekādus konkrētus pasākumus atbruņošanās jomā, tad kodolgalviņu krājumi pasaulē drīzumā varētu sākt palielināties pirmo reizi kopš Aukstā kara,” sacīja SIPRI Masu iznīcināšanas ieroču programmas asociētais pētnieks un FAS Kodolinformācijas projekta vecākais pētnieks Mets Korda.

Pagājušajā gadā kodoldiplomātijā bija vairāki nozīmīgi notikumi. Tostarp 2021. gada janvārī stājās spēkā Līgums par kodolieroču aizliegumu (TPNW), jo to ratificēja vajadzīgās 50 valstis. Papildus uz pieciem gadiem tika pagarināts Jaunais START līgums, kas ir pēdējais atlikušais divpusējais bruņojuma kontroles nolīgums starp divām pasaules vadošajām kodolvalstīm. Vēl tika sāktas sarunas par ASV pievienošanos Irānas kodolvienošanās nolīgumam “Kopīgajam visaptverošajam rīcības plānam” (JCPOA) un Irānas atgriešanos pie tā izpildes.

2021. gadā ANO Drošības padomes valstis, proti, Ķīna, Francija, Krievija, Apvienotā Karaliste un ASV strādāja pie kopīga paziņojuma, ko tās publicēja 2022. gada 3. janvārī, apliecinot, ka “kodolkarā nav uzvarētāju un to nemaz nedrīkst uzsākt”. Viņi arī atkārtoti apliecināja apņemšanos ievērot kodolieroču neizplatīšanas, atbruņošanas un ieroču kontroles nolīgumus un solījumus, kā arī savas saistības saskaņā ar 1968. gada Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu un censties panākt, lai pasaulē nebūtu kodolieroču.

Neraugoties uz to, visas dalībvalstis turpina paplašināt vai modernizēt savus kodolieroču arsenālus un, šķiet, palielina kodolieroču nozīmi savās militārajās stratēģijās. Krievija ir pat atklāti draudējusi par iespējamu kodolieroču izmantošanu saistībā ar karu Ukrainā. Divpusējās Krievijas un ASV sarunas par stratēģisko stabilitāti ir apstājušās kara dēļ, un neviena no pārējām kodolieroču lielvalstīm neveic sarunas par ieroču kontroli. Turklāt dalībvalstis ir paudušas iebildumus pret TPNW, un JCPOA sarunās vēl nav panākta vienošanās.

“Lai gan pagājušajā gadā gan kodolieroču kontroles, gan kodolatbruņošanās jomā tika gūti ievērojami panākumi, šķiet, ka kodolieroču izmantošanas risks pašlaik ir lielāks nekā jebkad kopš aukstā kara laikiem,” teica SIPRI direktors Dans Smits.

Pasaules drošības un stabilitātes perspektīvas ir neviennozīmīgas. SIPRI gadagrāmatas 53. izdevums atklāj gan negatīvus, gan dažus cerīgus notikumus 2021. gadā.

“Attiecības starp pasaules lielvarām ir vēl vairāk pasliktinājušās laikā, kad cilvēce un planēta saskaras ar virkni dziļu un neatliekamu kopīgu problēmu, kuras var risināt tikai starptautiskā sadarbībā,” sacīja SIPRI valdes priekšsēdētājs Stefans Lēvens.

Papildus detalizētam kodolieroču kontroles jautājumu atspoguļojumam jaunākajā SIPRI gadagrāmatas izdevumā ir iekļauts ieskats konvencionālo ieroču kontroles norisēs 2021. gadā, reģionāli pārskati par bruņotiem konfliktiem un konfliktu pārvaldību, padziļināti dati un diskusijas par militārajiem izdevumiem, starptautiskajiem ieroču pārvadājumiem un ieroču ražošanu, kā arī visaptverošs atspoguļojums par centieniem novērst ķīmiskās un bioloģiskās drošības apdraudējumus.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: sargs.lv