TV3 raidījums “Nekā Personīga”
Aprēķināt Krievijas agresijas atstāto ietekmi uz Latvijas ekonomiku ir neiespējami. Pēdējā laikā atkarība no austrumu kaimiņvalsts ir nozīmīgi mazinājusies, tomēr ne visi biznesi paspēja laikus pārorientēties. Kara dēļ cietušie uzņēmēji vēršas pie valdības, lūdzot ātru risinājumu, vēsta raidījums “Nekā personīga”.
Ekonomikas ministrija virza likumprojektu, lai sabiedrības “Altum” rīcībā esošos miljonus Covid-19 krīzes mazināšanai pārvirzītu uzņēmējiem, kuru biznesu ietekmējis karš.
Liela daļa Latvijas uzņēmumu kopš 2014.gada savu atkarību no Krievijas mazinājuši un atraduši jaunus tirgus. Vēl pirms Krimas aneksijas eksports uz Krieviju bija 12%, pērn vairs tikai seši procenti.
Tomēr kara dēļ noteiktās sankcijas ir būtiski ietekmējušas mašīnbūves biznesu, aizsardzības industriju, būvniecību, informācijas tehnoloģijas. Izmaiņas piedzīvo arī farmācijas kompānijas, kurām līdzšinējie eksporta tirgi ir ciet.
Lai palīdzība būtu ātra, Ekonomikas un arī finanšu ministrija iecerējusi pārdalīt 89 miljonus, kuri bija ieplānoti Covid-19 krīzē skarto atbalstam. Kara dēļ cietušie uzņēmēji pēc apgrozāmajiem līdzekļiem un garantijām varēs vērsties AS “Attīstības finanšu institūcijā ALTUM”. Likumprojekts jau sagatavots un valdībā to pieņems divu nedēļu laikā.
“Altum” eksporta garantijas jau divas reizes atteicis AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai”. Tās akcionārs un patiesais labuma guvējs ir Oļegs Osinovskis. Viņš kopā ar “Latvijas dzelzceļa” vadītāju Uģi Magoni apsūdzēti kukuļošanā. “Altum” jāvērtē katra iespējamā klienta atbilstība likumiem un Osinovskis augstajiem OECD standartiem neatbilda.
Pirms gada ziņu Oļegs Osinovskis stāstīja, ka Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcai var nākties atlaist 300 darbiniekus, jo valsts atteikusi eksporta garantijas.
Šā gada martā Osinovskis jau minēja, ka finansiālā situācija ir apdraudēta tieši saistībā ar karadarbību, jo rūpnīca ir veikusi liela pasūtījuma izpildi kādam Ukrainas uzņēmumam, par ko tas palicis parādā vairāk nekā 8 miljonus eiro.
Osinovska dzīvesbiedre, uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova 25.martā rakstīja ministriem, ultimatīvā veidā prasot nekavējoties sasaukt ALTUM ārkārtas sēdi, lai lemtu par atbalstu rūpnīcai.
Līdz šim šāda sēde nav notikusi. Zināms, ka Udalovai nesen bijusi saruna arī ar premjera Krišjāņa Kariņa biroja vadītāju un finanšu ministra biroja vadītāju.
Atbilde no valsts puses bijusi līdzšinējā – ALTUM savā darbībā jāievēro likums. ALTUM ir valstij piederoša institūcija. Tās valdes locekļus virza trīs ministrijas – finanšu, ekonomikas un zemkopības.
Šā gada 1.aprīlī darbu ALTUM valdē beidza Aleksandrs Bimbirulis. Tieši viņš atbildēja par jautājumiem, kas attiecas uz nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un bija iestājies pret valsts garantiju sniegšanu “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai”. Uz vakanto valdes locekļa amatu ALTUM drīzumā tiks rīkots konkurss. Bet zemkopības ministrija jau pasteigusies ar sava kandidāta virzīšanu.
Pagaidu valdes locekļa amatam nosaukta Kristīne Millere, kura iepriekš strādājusi komercbankās un atbildējusi par naudas atmazgāšanas novēršanu. Pēdējā darba vieta viņai bijusi “Latvijas pastā”. Millere stāsta, ka ne ar vienu ministrijā tikusies neesot. Viņa nosūtījusi savu CV ministrijas valsts sekretāram uz e pastu, un par savu virzīšanu augstajam amatam uzzinot no mums.
Zemkopības ministrijā apgalvo, ka Millere atbilst Kredītiestāžu likuma prasībām, bet tā nav, jo Millerei nav pabeigtas augstākās izglītības. Diplomdarbu viņa plānojot aizstāvēt vasarā. Millerei bijusi arī privātā maksātnespēja.
Zemkopības ministrijas kapitāldaļu turētājs Altum Raivis Kronbergs steigu nespēj pamatot. Arī kandidātes maksātnespēju neesot pārbaudījis.
Zemkopības ministrijas vēstule par pagaidu kandidāti nosūtīta ALTUM padomei. Kā noskaidroja “Nekā personīga”, to izskatīs tuvākajā padomes sēdē.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: TV3
Dažas prokrieviskās kompānijas jau sen šo pasākumu lobē. Derētu paanalizēt cik čekisti tajās ir iesaistīti. Piemēram kāds farmācijas uzņēmums Olainē, kur sarunu valoda ir krievu. Tur notiek nenormāli tiesvedību procesi un visiem skaidrs, ka lieta nav tīra. Vadība tur ir galēji neprofesionāla! Viņi nav neko darījuši , lai mainītu tirgus. Vienīgi izmetuši Eiropeiski domājošus darbiniekus. Sasaistīts tas bizness ar Krievijas un Baltkrievijas FSB. Varbūt vienkāršāk – skaitīt naudu pa tiešo uz Krieviju, nevis ākstīties?
Lai godāta pavasara un rītausmas Dieviete Ostara, kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr lai ir! Visa slava dzīvības dāvātājai Ostarai! Visa slava gaismas un cerības nesējai Ostarai! Visa slava Dievietei Ostarai!!!
Ar Dievietes Ostaras svētību, pagāns Skolnieciņš
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Pēc vistreknākās naudas kaisīšanas uzņēmumiem visā ES, te priekšvēlēšanās – kā var neaizņemties, lai atkal dāvinātu, iespējami daiudz izsaimniekotu
Par 90 mio var nopirkt ap 20 tankus!
Jūs ko, galvenais ka uz papīra eaam brīvi un demokrātiski, kam mums cits vēl vajadzīgs
Pa 89 miljoniem var sastādīt 80 vēja ģeneratorus. Tas būtu nedaudz noderīgāk, lai samazinātu elektrības cenu, un padarītu Latviju interesantāku ražošanai. Tad jau darbs būtu.
Jāpaspē viss iztērēt vēl pirms vēlēšanām. Sazin ko tie bauri tur oktobrī savēlēs. Guntaru raču vaidzētu Altumā mož ielikt no finansu ministrijas? Vispār nevajadzētu te tagad šķirot latviešos un krievos, pilsoņus nepilsoņus. Cilvēki ar termiņuzturēšanās atļaujām arī ir cietuši krievijas kara dēļ.
Pa 89 miljoniem var nopirkt 133 gultas.
Tagad vajadzētu nolikt malā vecos apvainojumus un domāt vairāk par latviju un mūsu cilvēkiem
Ļoti rūpīgi jāskatās, lai atbalstu nedabūtu tie kuri bija vienkārši lutauši un eksportu, investīcijas un sadarbību mērķtiecīgi orientēja uz Krieviju. Tādi nav sekmīgi uzņēmēji un reālos apstākļos nosprāgs viens divi. Dalēji attaisnot var tos, kas iepirka, piemēram, lētāku metālu.