Klimatneitralitātes nolūkos Rīgas domē trešdien vakarā nolemts nākamajos gados galvaspilsētā samazināt jebkāda veida fosilā kurināmā izmantošanu apkures iekārtās – jau pēc pāris gadiem vairs nevarēs uzstādīt gāzes apkures katlus, vēsta TV3 Ziņas.
Pašas pēdējās atļaujas uzstādīt jaunas gāzes apkures iekārtas daudzdzīvokļu namos un privātmājās Rīgas dome izsniegtu 2024. decembrī. Jau uzstādītos gāzes katlus drīkstēs remontēt, taču, ja tie izies no ierindas, nomainīt pret jaunu gāzes iekārtu no 2025. gada būs aizliegts.
Edmunds Cepurītis, RD Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs (AP!/PRO): “Agrāk vai vēlāk – 2028., 2030. vai 2032. gadā – fosilo resursu lietošana būs jāpārtrauc. To veicinās ekonomiskie instrumenti, nosacījumi Eiropas un pasaules līmenī. Pieaugs CO2 nodokļi, par klimata pārmaiņām vienā vai otrā veidā jāsamaksā būs. Tas pat nav Latvijas lēmums.”
Paziņojot par aizliegumu pēc trim gadiem uzstādīt jaunus gāzes apkures katlus, Rīgas dome jau tagad vēlas mudināt cilvēkus, ja tie ceļ privātmājas vai iegādājas dzīvokli, izvēlēties videi draudzīgākas apkures tehnoloģijas.
Jānis Ikaunieks, “Rīgas enerģētikas aģentūras” vadītājs: “Viens ir centralizētā siltumapgāde. Otrs, dažādu bezemisiju avoti – siltumsūkņi, saules kolektori. Alternatīva ir arī biomasas izmantošana, kas būtu granulas, malka un tamlīdzīgi.”
Liedzot privātpersonām izmantot gāzes apkures katlus, pašvaldība rada nesamērīgas priekšrocības “Rīgas siltumam”, – vērtē apkures sistēmu eksperts. Pieļauj, ka garantētās peļņas dēļ centrālapkures tirgū varētu ienākt privātie komersanti.
Jānis Grašs, apkures sistēmu eksperts: “Cilvēki faktiski tiks iespiesti stūrī, ka viņiem būs jāpērk ārpakalpojums, kas būs lielas izmaksas.”
Pašvaldība apzinās – ja attāluma dēļ pieslēgšanās līdz tuvākajai “Rīgas siltuma” trasei izmaksās dārgi, varētu būt kāds līdzfinansējums.Edmunds CepurītisRD Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs, AP!/PRO
“Šobrīd tas pirmais instruments varbūt būt caur VARAM Eiropas Savienības fondu finansējums. Tas varētu būt 2023. vai 2024. gadā. Bet ar “Rīgas siltumu” runāsim, kādus vēl atvieglojumus varētu piešķirt.”
Un daļai mājsaimniecību dārgi var šķist, ja nāksies apkuri un karstā ūdens uzsildi nomainīt pret siltuma sūkņa sistēmu, granulu katlu vai briketēm.
Jānis Grašs, apkures sistēmu eksperts: “Cilvēkiem būs ļoti lielas izmaksas, lai pārbūvētu savu apkures sistēmu. Iedomājieties Rīgas centru. Vai tiešām pa fasādēm ļaus vilkt dūmvadus. Kā tad tas izskatīsies?”
Saistošo noteikumu piedāvājumā – liegums izmantot gāzes apkures sistēmas Rīgā vēl tik drīz neskars ražojošos uzņēmumus un lielas komercplatības, piemēram, tirdzniecības centrus.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: skaties.lv
Klajš antimonopola likuma pārkāpums ir Rīgas Domes iniciatīva.
ko viņi tur murgo, gāzes apkure piesārņo mazāk gaisu kā biomasas vai malkas apkure un tas ir pierādīts fakts. Totālākais debīlisms.
Skaidrs, bet kur cars Putins bāzīs savu gāzi?
Bet tas taču ir pilnīgi skaidts, ka nekas nav videi draudzīgāks par centrālapkuri pilsētās, kuru ražo no Saules pv un Biomasas koģenerācijas stacijām,
Brīnums, ka vēl joprojām vastspilsētās atļauj plānot un nodot jaunos dzīvokļu projektus, kuri nav pieslēgti pie centrālapkures..
Nav jau nemaz tālāk par Valmieru un Salaspili, un to vēsturiskajiem un aktuālajiem siltumtarifiem jāskatās..
Tu raksti pēdējās muļķības, pirmkārt, centrālā apkure rada ļoti leilu siltuma un enerģijas zudumu, otrkārt biomasa rada daudz lielāku gaisa piesārņojumu, tas pat ES komisijas atzinumā ir teikts, treškārt ES uzskata dabasgāzi par zaļu enerģijas avotu, jo pārsvarā izdala ūdens tvaiku, centurtkārt – kurināt individuāli ir ekonomiskāk, jo ir daudz mazāki siltuma zudumi – līdz ar to draudzīgāki videi. Lielibritānija lielākā daļa izmanto gāzes individuālos katlus un tur tādas muļķības kā latvijā nepieņem un nepieņems
Tie plānprātiņi savā īpašājā izlasē varētu sākt ar atlikušo domiņu koncentrēšanu ielu notīrīšanai> Parcenšas jau tikai ar veloceliņu pusēšanu īpašajai izlasei. Nu tad būtu likuši visiem tiem pamuļķiem pedāļus mīt , dinamo griest un elektrību ražot. Kad jāizrādās- tad pilns, kad jāražoelektrība- nekā! Patieši nacionālpatriotiksijau būtu pāriet uz sveču un skalu apgaismojumu un sildīšanos tikai ar skatu. Mazak pārliecinātiem Lindiņa varētu lasīt JKP statūtus, deklarācijas, vadoņa runas un solidāri stutēt staķīšus uz ielām
Šo jautājumu ir sīkāk jāizpēta un jāiztirzā pirma nāk pie kāda (šķietami pārsteidzīga) lēmuma.
RD nelasa likumus un sapņo par jaunu staķīšveida afēru. No Rīgas siltuma kratīsies vaļā, kad tas izmantos monopolstāvokli un cels cenas tiktāl, ka cits apkures veids būs izdevīgāks. Ar aizliegumiem RD var noslaucīt savu pakaļu, jo sākot ar kādu brīdi visi sāks tos neievērot un ko tad?
Granulu katli nav ne tīri, ne zaļi, ne ērti. Lietoju jau 20 gadus. Granulas tiek ražotas, ar gāzi žāvējot skaidas. Attiecīgi granulu cena ir tieši piesaistīta gāzes cenai. 20 gadu laikā cena no 65 EUR/t pieaugusi līdz 165EUR/t. Skaidas periodiski trūkst, tās vairs nav nekāds zāģēšanas atkritums, bet gan ejoša prece. Granulu kvalitāte stipri variē. Sliktas granulas var piedirst katlu ar darvu tā, ka turies. Pelni un dūmi ir parasta lieta. Granulas ir jāatved, jāizkrauj un vajadzīga vieta iekštelpās, kur tās uzglabāt. Etcetera. Tas viss maksā un ir jāierēķina izmaksās. Tikai tad ir jēga salīdzināt ar gāzi. Pēc manas pieredzes… lasīt vēl »
Nē. Granulas žāvē ar siltumu, ko iegūst sadedzinot koksni vai tās atkritumus. No koksnes atkritumiem saražotā siltuma cena ir no kādiem €15 līdz €24/MWh tā ražošanas vietā. Lai žāvētu skaidas ar gāzi, jābūt aptrakušam. Pamatā ir divas žāvēšanas tehnoloģijas: ar dūmgāzēm, rotora kaltē (augsta dūmgāzu temperatūra izejā, aizdegšanās riski) un ar karsto ūdeni no katlu mājas – lentes kaltēs. Granulu ražošanai patērē elektroenerģiju, kādus 100-150 kWh/t atkarībā no preses, koksnes un laika apstākļiem. Granulu cena korelē ar gāzi, jo kāpēc nepārdot par dārgāku cenu, ja to var?
Kārtējais politblefs… vai tad par maz ar staķīšiem unvelojoslām bet saprāta pazīmēm par ziemu un sniegu. Te kārtējā proletārisma lēkme
Tu, tovārišč, izklausies pēc Ušakova pakaļas bučotāja.
Emisijas kvotas pārdod un tautu žņaudz nost , to tikai dubultpilsoņi spējīgi !
Savas emisiju kvotas tirgojam, bet iedzīvotājus ģērbjam ārā…
Nupat vēl taisījās aizliegt malkas apkuri, nu spiež to ieviest (šķelda, granulas tā pati malka vien ir)…
Ieviesīs, tad atkal aizliegs, jo zaļais kurss prasīs LV ar vējdzirnavām noklāt?
Pilnīgi debils lēmums, ja tas tā ir. Paskaidrošu kāpēc. Ja sadedzina 1 m3 dabasgāzes, tad iegūst aptuveni 10,5 kWh siltumenerģijas pie augstākās sadegšanas siltumspējas (ūdens tvaiks dūmgāzēs tiek kondensēts) vai 9,5 kWh pie zemākās sadegšanas siltumspējas (ūdens tvaiks dūmgāzēs paliek gāzveida stāvoklī). Sadedzinot 1m3 dabasgāzes, iegūst ap 1,88 kg CO2 (dabasgāzes blīvums 0,69 kg/m3, oglekļa saturs 74,5%, oksidācijas faktors 100%). Gāzes katla lietderības koeficients ir ļoti augsts, ja tas darbojas nominālajā režīmā – 93% un pat vairāk. 2016.gada 19. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 243 “Noteikumi par energoefektivitātes prasībām licencēta vai reģistrēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un… lasīt vēl »
Nord Stream 2
Mums ir Daugaviņa, purvi, meži, saule. Bez kādiem komatiem un aprēķiniem, dura.
Domāju, ka nekas traks jau tas nav – mūsdienās ir pietiekoši kompakti un glīti arī granulu apkures katli.
atliek cerēt, ka šie kretīni līdz 25.gadam nenodzīvos
un ko mums mainīs, ka nenodzīvos? lēmumus jau būs pieņēmuši un likumus palaiduši un tālāk šis viss velsies no kalna kā sniega bumba!