Valdis Gavars, RD deputāts, NA/LRA
Pēdējās dienās daudzi rīdzinieki noteikti ir pievērsuši uzmanību apstāklim, ka vairākās Rīgas ielās veiktas dažādas satiksmes organizācijas izmaiņas, turklāt, šķiet, ir sākusies parādība, kuru varētu dēvēt par “plastmasas stabiņu invāziju”.
Pirmais vēstnesis varētu būt Aleksandra Čaka iela, kur rekomendējošā (!) velojosla teju visā ielas garumā ir norobežota ne vien ar barjerām, bet arī plastmasas stabiņiem. Īpašu izaicinājumu tie varētu radīt automašīnu vadītājiem, kuriem no Pērnavas vai Čaka ielas jāizdara visnotaļ straujš pagrieziens uz nelielo Sapieru ielu, kur atrodas “Latvijas balzama” ražotne (turklāt jāņem vērā, ka šeit iegriežas ne tikai vieglās automašīnas, bet arī furgoni). Varam minēt, kad pienāks brīdis un kāds furgons netrāpīs šaurajā iebrauktuvē…
Otrs eksperiments ar plastmasas stabiņu “pulkiem” cilvēkus pārsteidza pēc Bruņinieku ielas rekonstrukcijas – pēc daudzu šīs ielas iedzīvotāju un uzņēmēju, kuri šeit izvērsuši savu biznesu, domām, stabiņi daudzviet traucē novietot transportu, kas aizved un atved preces. Tāpat šeit apgrūtināta piekļūšana ir radīta arī klientiem. Kā pirms dažām dienām vēstīja portāls “LSM.lv”, vairāki uzņēmēji savam biznesam jau meklē vietu citur Rīgā.
Tāpat spilgti atmiņā iespiedusies fotogrāfija, kur Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) automašīna, ar kuru NMP brigāde acīmredzot bija ieradusies pie kāda pacienta, bija spiesta apstāties nevis ielas malā (jo stabiņu dēļ tas Lāčplēša ielā daudzviet vairs nav iespējams), bet uz ietves. Šīs fotogrāfijas kontekstā sociālajā tīklā “Facebook” daudzi atgādināja traģisko ugunsgrēku Mežaparkā, Mirdzas Ķempes ielā, kur ugunsdzēsēju mašīna netika pie degošās ēkas, jo iekšpagalms bija pilns ar tur novietotām automašīnām.
Tāpat daudzus šīs apkaimes uzņēmējus nepatīkami pārsteidzis fakts, ka pēc Bruņinieku ielas rekonstrukcijas posmā starp Čaka un Avotu ielu tikušas likvidētas teju visas stāvvietas, kas atradās ielas malā.
Taču izskatās, ka, neraugoties uz iedzīvotāju protestiem, stabiņu uzvaras gājiens turpinās, liekot domāt, ka šādi tiek lobēts kāds konkrēts bizness. Īpaši šāda doma publiski izskanēja pēc visnotaļ interesantajām satiksmes organizācijas izmaiņām uz Altonavas ielas tilta, kur, ar stabiņiem norobežojot veselu joslu nobrauktuves no tilta, ir samazināts transportam atvēlēto joslu skaits, tādējādi šo tiltu padarot teju vai neizbraucamu intensīvas satiksmes laikā, ne tikai rīta un vakara stundās.
Kā savā vēstulē pilsētas vadībai un Rīgas domes (RD) Satiksmes departamentam norāda Torņakalna un Bieriņu apkaimes iedzīvotāji, jaunradītā josla, kuras uzdevums, pēc organizācijas “Pilsēta cilvēkiem” teiktā, esot parūpēties par gājēju drošību (!), īpaši kavē sabiedrisko transportu, jo rada pamatīgus sastrēgumus virzienā uz Mārupi, kā arī Torņakalna un Āgenskalna virzienā. Jāpiebilst, ka šīs joslas pēkšņo rašanos nav komentējis ne Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, ne Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks, vismaz nekādi komentāri publiski nav tikuši dzirdēti.
Tādēļ pēc iedzīvotāju iniciatīvas #tēriņu55republika ir sākta parakstu vākšana, aicinot novērst radušās nepilnības (par šo iniciatīvu var parakstīties kafejnīcā “Ansamblis” un kancelejas preču veikalā Vienības gatvē 38a).
Arī es esmu adresējis vēstuli RD Satiksmes departamentam (SD) un Pulka kungam, lai informētu par man kā RD deputātam adresētajām vairāku desmitu rīdzinieku sūdzībām un aicinātu novērst bīstamo situāciju un haosu, kas, manuprāt, nepārdomāto satiksmes organizācijas izmaiņu rezultātā radušās uz šī ļoti nozīmīgā satiksmes pārvada, kas savieno trīs Rīgas apkaimes.
Kā izrādās, RD SD šīs izmaiņas realizējis, uzklausot tikai saņemtās sūdzības par šo vietu, kā arī Āgenskalna apkaimes biedrības un apvienības “Pilsēta cilvēkiem” viedokli, neveicot satiksmes plūsmas analīzi, taču cietēji no šīm izmaiņām ir visi.
Savukārt tieši saulgriežos, 21. jūnijā daudzus sociālā tīkla “Twitter” lietotājus pārsteidza ieraksts un fotogrāfija, kurā redzams, ka arī Tērbatas ielu sāk “iekarot” nu jau bēdīgi slavenie plastmasas stabiņi – lai norobežotu teritoriju ielas malā pirms gājēju pārejas, vietā, kur līdz šim atradās invalīdiem domātā autostāvvieta, vēsturiskajā bruģī ir tikuši urbti caurumi, lai iestiprinātu stabiņus.
Dažu ekspertu skaidrotais (jau iepriekš minētā organizācija “Pilsēta cilvēkiem”), ka stabiņi šeit novietoti tādēļ, lai pirms krustojuma un gājēju pārejas autobraucēji samazinātu ātrumu, un ka stabiņu ieviešana samazinājusi bojā gājušo gājēju skaitu par 85%, neiztur kritiku, jo, lai nu kur, bet vismaz Tērbatas ielā satiksme visos krustojumos tiek regulēta ar luksoforu palīdzību, turklāt, kā sociālajos tīklos apgalvo šīs ielas iedzīvotāji, tieši Tērbatas ielā satiksmes negadījumos cietušo gājēju skaits ir “0”…
Šī iemesla dēļ esmu uzdevis jautājumu arī Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, vai tiešām viņi ir devuši savu svētību vēsturiskā bruģa bojāšanai un vai ar viņiem šie darbi tikuši saskaņoti. Turklāt – vai ir padomāts par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri vairs nevarēs novietot auto ierastajā vietā, lai iekāptu vai izkāptu no mašīnas.
Šķiet, Rīgā pēdējos gados atsevišķas pilsētas vietas kļūst nedraudzīgākas uzņēmējiem, jo labiekārtojumos uzsvars tiek likts tikai uz riteņbraucēju un gājēju ērtībām. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ beidzamajos gados Rīgu ir pametuši vairāk nekā 6000 iedzīvotāju (pēc oficiālajiem statistikas datiem), pārceļoties uz dzīvi Pierīgā.
Protams, pārmaiņas ir nepieciešamas un ielu infrastruktūra ir jāsakārto – gluži tāpat, kā tas notiek lielākajās Eiropas pilsētās. Taču – vai tam ir jānotiek, nekonsultējoties ar cilvēkiem un nerēķinoties ar viņu vajadzībām, un savstarpēji sarīdot atsevišķas iedzīvotāju grupas (kājāmgājējus, riteņotājus un autobraucējus)?
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Pietiek
Mūsu jaunie varas vīri ir aizmirsuši, ka Latvijā, Rīgā ir ziema un snieg sniegs, kas apgrūtinās braukšanu , apstāšanās un sniega novākšanu.
Šatķisma aprobežotība un spriestespēja visā plaukumā — labāk būtu vairāk pieversies tik mīļām fotosesijām, netradicionālām…. nevis sačakarējsi visu, kas vieniespējams
Vecā Staķe raudāja pie nedegušās nabagmājas, lauķim dēliņam viss vēl priekšā.
Stabiņus salika bez regulējuma vai papildinājuma CSN kā cilvēki ar kustību traucējumiem (pat ar lauztu kreiso kāju un vadošie braukt ar auto) varēs lietot sev piederošo autotransportu, kā arī varēs iekraut un izkraut dažādas mantas. Vēl CSN nav neviena vārda par šādiem stabiņiem un uz tiem neattiecas atbildība par bojāšanu vai uzstādīšanu neatbilstoši noteikumiem tātad tos var prasti ignorēt, bojāt, noņemt, jo tie pat nav saskaņoti ar ceļu policiju.
Kads par sniega tīrīšanu arī ir aizdomājies?
Manuprāt, tāds pārmērīgs stabiņu daudzums tikai palielina traumatisma risku.
Staķisms savā visatļautīb aun bezatbildībā te pa visu rubuli izpaužas.. .un cik atīkami jaukas summas apgūst
Izskatās, kāds Stāķim pietuvināts biznesmenis atradis neizmantotu, bet naudu nesošu biznesa nišu – stabiņi. Jāsprauž visur, kur nevajag un kur nevajag. Ak jā, arī tur, kur patiešām nevajag. Jo nauda ripo.