Ikgadējā gripas sezona šajā ziemā izpalika, kas Latvijai ir milzu veiksme, jo pretējā gadījumā atklātos, ka arī gripas vakcīnu iepirkšana bija haotiska un novēlota – vairāki tūkstoši vakcīnu aizvien stāv noliktavās, lai arī rudenī tās bija deficīts, vēsta raidījums “Nekā personīga”.
Pirms gada, vēl nezinot, kā cīnīties ar koronavīrusa pandēmiju Latvijā, valdība nolēma, ka vismaz no gripas jāpasargājas. Speciālisti baidījās, ka gripas epidēmija vēl vairāk palielinās veselības aprūpes sistēmas slodzi. Ministru kabinets uzdeva Veselības ministrijai līdz 1. septembrim nodrošināt, ka gripas vakcīna ir pieejama mediķiem un riska grupām.
Aprīļa beigās Veselības ministrija noskaidroja, ka vairs nevar palielināt Latvijai rezervēto daļu. Ražotāji apjomus plāno jau gadu pirms gripas sezonas, un Latvijai ierēķināti 195 000. Gandrīz tikpat vakcīnu Latvija izmantoja arī iepriekšējā gadā.
Daļa no vakcīnām ir brīvi nopērkamas. Daļu nopērk Nacionālais veselības dienests, lai vakcinētu īpašas grupas. Iepriekšējā gripas sezonā dienests iepirka 31 000. Veselības ministrija plānoja, ka šosezon vajadzēs jau 50 000. Dažas dienas pēc Jāņiem Imunizācijas padomē izskanēja bažas, ka ar to riska grupām nepietiks. Nacionālais veselības dienests izsludināja iepirkumu par 90 000. Tā ir teju puse no visa Latvijai pieejamā. Iepirkumā uzvarēja SIA “Vakcīna”.
2019.-2020. gada gripas sezona
- Kopā: 179 000 vakcīnu devu
- Īpašajā grupām: 31 tūkstotis devu
2020.gada iepirkums
- Ārstniecības personām, sociālo aprūpes centru personālam un klientiem 60 792
- Grūtniecēm un bērniem līdz divu gadu vecumam – 29 208
SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakse departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs: “Sakarā ar to, ka jaunas grupas bija iekļautas un nebija īsti zināms, cik liels vakcinācijas procents varētu tikt sasniegts, tas bija orientēts uz maksimālo – 75%. Ja būtu vakcīnas pārpalikums, tad vēl viena grupa – personas ar hroniskām slimībām un gados veci cilvēki, kuriem tāpat pienākas šī vakcīna kompensējamo zāļu sistēmas ietvaros. Tad vakcīnas pārpalikums tiktu nodots – un tas arī notika – ģimenes ārstiem, lai vakcinētu cilvēkus, kuriem tik un tā 100% vakcinācija pienākas.”
No 195 000 pusi rezervēja riska grupām. Vakcinācijas kabineti un aptiekas, kas potes bija pasūtījušas, lai piedāvātu jebkuram, tās nesaņēma.
“Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds: “Septembrī, kad bija šīs vakcīnas jāsaņem, mēs saņēmām pilnā apjomā to bijām rezervējuši no “GlaxoSmithKline”, bet mēs tikai daļējā apjomā saņēmām no SIA “Vakcīna” vakcīnu “Vaxigrip”. Un iemesls bija tāds, ka Latvijas valdība Veselības ministrijas personā bija rezervējusi daļu vakcīnas, kas bija paredzēts mums valstiskiem mērķiem.”
Rudenī Nacionālais veselības dienests no lieltirgotavas “Vakcīna” nopirka vēl 8000 devu grūtniecēm un maziem bērniem. Tiem gripa ir īpaši bīstama.
Pie vakcīnas tika visi mediķi, grūtnieces, pansionātu iemītnieki un darbinieki, kas to vēlējās un kas par tādu iespēju uzzināja. To, kas palika pāri, novembrī deva ģimenes ārstiem sirmgalvju un hronisku slimnieku potēšanai.
Sekojot speciālistu ieteikumiem, iedzīvotāji aktīvāk nekā jebkad iepriekš devās vakcinēties pret gripu. Bet vakcinācijas kabinetos bija uz pusi mazāk vakcīnu nekā iepriekšējā gadā.
Katru gadu SPKC rīko informatīvu kampaņu, aicinot iedzīvotājus vakcinēties pret gripu. Tādu plānoja arī pagājušajā rudenī, neraugoties uz gripas vakcīnu deficītu.
“Nekā personīga”: Apstākļos, kad to vakcīnu bija 200 000 un visi, kas gribēja, tāpat nevarēja vakcinēties, vai tādai informatīvai kampaņai šogad bija jēga?
“Informatīvai kampaņai vienmēr ir jēga, tāpēc, ka cilvēki mazāk zina par vakcinācijas pieejamību, mazāk izmanto šo vakcināciju. Bez vakcinācijas informatīvās kampaņas mēs varam atgriezties atpakaļ uz pieciem gadiem pie vakcinācijas procenta 2%,” skaidroja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakse departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
40 000 vērtās kampaņas veidotājiem bija skaidrs, ka nav jēgas aicināt vakcinēties, ja potes nav pieejamas.
Tāpēc informēja, kā no gripas izvairīties. Kampaņas sauklis bija “divi zaķi ar vienu šāvienu”.
“Mērķis tika definēts – ikgadēja gripas profilakses kampaņa, kurā atgādināt iedzīvotājiem par to, ka gripas sezona ir klāt, un, ja nepieciešams, tā teikt, ievērot dažādus mums kopš Covid-19 sākuma labi zināmus drošības risinājumus, kā, piemēram, distances ievērošana, kā, piemēram, roku mazgāšana, kā, piemēram, telpu vēdināšana,” skaidroja “DDB Worldwide Latvia” valdes loceklis Andris Rubīns.
“Nekā personīga”: Mērķis informēt riska grupas, ka viņiem ir šāda iespēja vakcinēties par valsts naudu, arī tas nebija kampaņas mērķis.
“DDB Worldwide Latvia” valdes loceklis Andris Rubīns: “Nē, šāda informācija jau tāpat bija pieejama, un, kā jūs varbūt atceraties, rudenī ļoti īsā laikā pret gripu savakcinējās visi, bija rekordliela aktivitāte.”
Gripas sezonas beigās daļa vakcīnu palika neizlietotas. Vai tas notika tāpēc, ka prioritārās grupas neuzzināja par iespēju, vai tāpēc, ka aprēķini bija nepareizi, nav zināms. Ne Nacionālā veselības dienesta, ne SIA “Vakcīna” darbinieki nedēļas laikā neatrada dažas minūtes intervijai. Noliktavā aizvien atrodas vairāk nekā 3000 devu. Nākamajā gripas sezonā tās vairs nebūs izmantojamas. Pāri palikušo decembrī piedāvāja apdalītajiem klientiem, taču tobrīd gripas vakcīna nevienam vairs nebija aktuāla.
“Tas notika, bet tas diemžēl notika jau decembra beigās. Un tas notika brīdī, kad mums arī piedāvāja šīs vakcīnas tagad iegādāties to, ko mēs nesaņēmām, bet tas notika par vēlu, jo tad faktiski sezona beigusies,” skaidroja “Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
Šogad gripas vakcīnu iepirkumu Nacionālais veselības dienests sācis organizēt daudz laicīgāk – jau martā. Vakcīnas būs paredzētas tādām pašām grupām kā pagājušajā gadā. Tikai sarēķināts, ka vakcīnu vajadzēs divreiz vairāk.
No gripas ik gadu Latvijā mirst ap 80 cilvēkiem. Covid-19 drošības pasākumu rezultātā šosezon saslima tikai 110 cilvēki, no kuriem divi nonāca slimnīcā. Abi bija mazi bērni.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: skaties.lv
Pašlaik ārkārtējā situācija Latvijas Republikā ir beigusies. No 2021. gada 7. aprīļa ārkārtējā situācija Latvijā vairs nav spēkā, tomēr kovid-19 (covid-19) sērga vel joprojām turpinās, tāpēc mūsu valstī turpina darboties valdības noteiktie drošības pasākumi un ierobežojumi (avots: mfa.gov.lv/konsulara-informacija/jaunumi/66928-par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu-latvija). Būsim saprotoši un apzinīgi! Ievērosim visus epidemioloģiskās drošības pasākumus. Regulāri mazgāsim rokas ar ziepēm un ūdeni. Publiskās vietās lietosim higiēniskās sejas maskas un ievērosim 2 metru distanci viens no otra. Par laimi, kovid-19 (covid-19) pandēmija iet uz beigām, jo mūsu valstī ir sākusies aktīva vakcinācija pret šo nejauko vīrusu (avots: vm.gov.lv/lv/jaunums/liela-meroga-vakcinacijas-centri-gatavi-darbam). Pavisam nesen liela mēroga vakcinācijas centri uzsāka savu darbību visā Latvijas… lasīt vēl »
Tas jau bija tikaitāds sagatavošanās posms – tagd pavļutiski pa īstam uzņem apgriezienus juhņēvičas kantoris – vien ko vērts Bet ja reizi stabulē un trekni maksā- ne to vien var novārīt